Uzņēmēji šodien – acīgi, elastīgi un draudzīgi

„Lielas pārmaiņas pasaulē sākās ar kovida krīzi, tagad ir Krievijas karš Ukrainā, Amerikas tarifi, Amerikas un Ķīnas ekonomiskais karš un citas konfrontācijas. Tas jaunā gaismā parāda to, ka lielajā pasaulē visi bija iemiguši un nedomāja par piegādes ķēžu ātrumu un drošību. Bet mums tās ir arī labas ziņas,” tā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Kurzemes biznesa kluba pasākumā Uzņēmējdarbība šodienas pasaulē sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvis Ģirts Jaunzems. Pasākumā pulcējās uzņēmēji, dažādu nozaru eksperti, valsts un pašvaldības pārstāvji. Dodoties uz Kaļķu ielas kvartālu, interesenti iepazinās ar uzņēmējdarbības labajiem piemēriem, otrajā daļā pārrunātas ekonomikas tendences, akciju tirgus dinamika un citas tēmas.

Katru gadu jaunas partnervalstis

„Eiropas Savienība ar citām valstīm ir lielākais brīvās tirdzniecības tīkls pasaulē – 74 partnervalstis. Ģeopolitiskās pārmaiņas ir veicinājušas sarunas un līgumu atjaunošanu,” atzina ĀM ārējās tirdzniecības un ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas departamenta direktors Ģirts Jaunzems.

Meklē, kur tuvāk un drošāk

„Šīs ir ļoti labas ziņas mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, jo lielās kompānijas meklē sev tuvākus un drošākus tirdzniecības partnerus. Tāpat turpinās lielo kompāniju iziešana no Krievijas, un, cik esmu runājis ar Vācijas investoriem un ražotājiem, tur tuvākā vieta pie ostas ir 50–70 kilometru rādiusā, bet mēs joprojām piedāvājam ostās brīvas vietas. Protams, jebkurš lielais spēlētājs, kurš Latvijā ienāk, attīsta arī apkārtējo sistēmu, jo vajag dažādas lietas, kas tiek ražotas pie mums un tiek piegādātas.

To visu apzinoties, arī Eiropas līmenī tiek meklētas daudzpusējas un divpusējas attiecības ar uzticamiem partneriem. Latvija viena pati ārējās tirdzniecības politiku neveido – tas ir nodots Eiropas Komisijai Briselē. Mēs savukārt piedalāmies diskusijā par politikas veidošanu – cenšamies runāt gan ar LTRK, gan citām uzņēmēju asociācijām, lai saprastu, kur ir intereses, kas skar mūsu uzņēmējus. Ja jums ir problēmas vai vēlmes attiecībā uz konkrētām valstīm, visu laiku atkārojam: dariet mums to zināmu!”

Piedāvā atbalsta rīkus

Ko nozīmē brīvās tirdzniecības līgums? „To noslēdzot, ir nulles procentu tarifs – lētāka preču plūsma. Mēs kā maza valsts Eiropas tirdzniecības politikā to atbalstām: jo plašāka sadarbība, jo labāk. Tas ietver jaunus eksporta tirgus, nodrošina jums piekļuvi kritiskajām izejvielām, samazina muitas tarifus, atvieglo birokrātiskas procedūras, atceļ iekšējā tirgus barjeras, varat piedalīties trešo valstu organizētajos iepirkumus, un no tā veidojas digitālā tirdzniecība. Piemēram, 2023. gadā Eiropa ir noslēgusi līgumus ar Jaunzēlandi, Čīli un Keniju, pagājušogad – ar Brazīliju, Argentīnu, Paragvaju un Urugvaju, nupat ar Meksiku. Sarunās ejam uz priekšu. Ja jums, uzņēmējiem, uzrodas partneris no Polijas, Vācijas vai Zviedrijas, bieži vien kaut ko radām un dodam tām, un šīs valstis uz iepriekš nosauktajām to eksportē tālāk. Ir atsevišķas Latvijas kompānijas IT jomā, kas ļoti veiksmīgi startē Āfrikā un Latīņamerikā. Esam pietiekami lieli un ar lielu kompetenci. Turpināsim sarunas ar Indiju, Austrāliju, Indonēziju, Filipīnām, Taizemi un Malaiziju. Nupat ir sāktas tirdzniecības sarunas ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem.”

Ģ.Jaunzems aicināja uzņēmējus izmantot Eiropas Komisijas atbalsta instrumentu Access2Markets, kurā ir nosacījumi tirdzniecībai ar trešajām valstīm. Savukārt rīku Single Entry Point var izmantot, saskaroties ar šķēršļiem tirdzniecībai trešajās valstīs, un informēt par to ministriju.

Prognozes sliktas, bet iespēju var atrast vienmēr

„Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuras eksports ir aptuveni 70%, savukārt Eiropas Savienībā tas ir tikai 40%, un, protams, globālie notikumi skar arī mūs – esam daudz ievainojamāki,” uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe.

Tirdzniecības nenoteiktības indeksā Latvija pirmo reizi sasniedzot absolūtus rekordus: „Mums jābūt labā fiziskā formā, lai šos viļņus pārvarētu. Ģeopolitiskie apstākļi pamatā ietekmē negatīvi, bet mūsu uzņēmumi arī šādos trakos laikos vienmēr atradīs iespēju: vai nu finanšu situāciju uzlabos valūtas kursa pārmaiņu ietekmē, vai izmantos citas akciju tirgus iespējas. Globālā ietekme no tarifiem būs negatīva jebkurā gadījumā. Ekonomisti cenšas izveidot pieņēmumus, bet informācija mainās ik pa dienai, reizēm pat pa stundai, tāpēc ar saviem pieņēmumiem mēģinām šīs ietekmes novērtēt. Diemžēl tarifi ekonomiku bremzēs, un jau tagad nenoteiktības fons ietekmē gan iedzīvotāju, gan investoru lēmumus, un tas attīstību bremzē, līdz ar to pasaules prognozes diemžēl tiek vērtētas zem ilgtermiņa vidējā rādītāja.”

Vēl nesen runāts, ka, beidzot uzveicot inflācijas uzliesmojumu, pasaules centrālās bankas sāk procentu likmi mazināt. Parādījās cerība, ka būvniecība varētu kļūt aktīvāka, bet tarifu dēļ viss ir iepauzēts: „Tagad svarīgi, kādi būs valstu savstarpējie tarifi, – vai tie inflāciju veicinās. Ja tā, tad tuvākajā laikā procentu likme diemžēl netiks mazināta.”

Latvijā pēc skata dominējot mazie uzņēmumi, taču Eiropas Savienībā daudz vairāk nodarbināto ir lielajos, stāsta ekonomiste. „Pēc statistikas lieliem uzņēmumiem ietekme uz iekšzemes kopproduktu ir ļoti liela. Labos laikos to varētu uzskatīt par sliktu ziņu, jo, ja mācās par mikroekonomiku, fiksētajām un mainīgajām likmēm, tad ir tā: jo lielāka ražotne, jo rentablāka. Taču pārmaiņu laikos tā ir arī iespēja. Pēdējos gados paši uzņēmumi ir spilgti pierādījuši: pandēmijas laikā, kad bija piegādes traucējumi, vēlāk sankcijas Krievijai, kamēr Eiropas lielie uzņēmumi kasīja galvu, domājot, ko darīt, tikmēr Latvijas ražotāji jau bija ceļā uz Polijas noliktavām, lai metāla krājumus iztukšotu tur. Elastība sniedz iespējas.” Apstrādes rūpniecībā esot vairākas labas ziņas: „Investīcijas lielā mērā tieši būvniecībā, sevišķi kokrūpniecībā, pagājušogad ir bijušas rekordlielas.”

Kā no riskiem pasargāties?

„Efektīva iekšējā kontrole palīdzēs biznesa risku mazināt. Ļoti svarīgs ir vadības un īpašnieka vēstījums, ko jūs savā uzņēmumā veicināt. Ja noteikumus uzrakstīs viens cilvēks, tas nebūs risinājums. Vadībai jārāda paraugs,” uzsvēra Swedbank risku pārvaldes vadītāja, valdes locekle Ruta Malacanova.

„Uzņēmumā svarīgs arī iekšējais dialogs – tam jābūt atvērtam, caurspīdīgam. Nedrīkst baidīties atzīt savas kļūdas, jo tikai caur incidentu analīzi var ātrāk novērst slikto ietekmi un saprast, vai problēma ir sistēmā.”

Ir daudz rīku, kā operacionālos riskus mazināt: „Mandāta limits uzņēmumā mazinās gan ļaunprātības, gan cilvēciskās kļūdas. No bankas pieredzes jāatzīst: cilvēki kļūdās pikšķerēšanas gadījumos vai uzķeras uz viltus vēstules, tāpēc, ja ir iespēja autorizēties divreiz un maksājumus pārbaudīt, tas ļoti palīdz pasargāties no krāpniekiem. Vadības atskaites sistēmām jābūt gan informatīvām, gan tādām, kas reaģē laikus. Peļņa bilancē vēl nenozīmē to, ka nauda ir kontā, un ar trīs mēnešu vecu debitoru atskaiti droši vien neiesiet pie partneriem ar jautājumu, kad viņi samaksās.”

Risku sadalīšana ir vienīgais veids, kā nenoteiktā vidē tos kaut nedaudz mazināt, strādājot pie investīcijām, runājot ar piegādātājiem. Būtiski ir padomāt par apdrošināšanu. Ja arī risks nešķiet liels, zaudējumi var būt nozīmīgi. Jādomā par garantijām – par jauniem partneriem, un to plaši izmanto nomas biznesā un celtniecībā. Savukārt, parakstot līgumu, svarīgi izskatīt tiesības un pienākumus.

Nefinanšu risku mazināšana ietver iekšējās kārtības noteikumus, kontroli, incidentu pārvaldību un analīzi, biznesa nepārtrauktības menedžmentu, jaunu preču novērtēšanu, ārpakalpojumu nodalīšanu un tehnoloģiskus rīkus.