Kad eksperiments kļūst par sirdslietu

„Stereotipi par vegāniskajām kūkām ir tādi: tās garšo pēc augiem vai nav garšīgas. Taču tā nav! Viens no maniem mērķiem, saldumos iekļaujot neierastas sastāvdaļas, ir sniegt patīkami pārsteidzošu un labu garšu,” saka SANTA MISIŅA no Gudeniekiem. Viņas ceptās vegāniskās Dabas kūkas novērtējuši cilvēki ne vien mūspusē, bet arī citviet Latvijā.

Studiju laikā atklāj vaļasprieku

„Kad 2014. gadā Rīgas Stradiņa universitātē studēju par sabiedrības veselības speciālisti, vienu vasaru Rīgā nokļuvu kafejnīcā Miit. Tā sevi sāka saukt par veģetāro kafejnīcu, un piedāvājumā parādījās vegāniskās kūkas. Man tas bija kas jauns, jo par vegānismu īsti dzirdējusi nebiju. Vasarā sāku tur strādāt kā pavāra asistente. Palēnām pati taisīju kūkas, taču, kad universitātē sākās jauns mācību gads, sapratu, ka apvienot nevaru.

Kad pārvācos atpakaļ uz Kuldīgu, te tika atvērta Rezidence Kafe „Venta”. Tolaik tur darbojās Aigars Celms, kurš piedāvāja taisīt vegāniskus saldumus.

Vispieprasītākie bija batoniņi: kokosriekstu, zemesriekstu, mandeļu. Piedāvājumu sāku paplašināt ar kūciņām, braunijiem. Tolaik strādāju novada pašvaldībā līdz brīdim, kad sāku saņemt privātos pasūtījumus. Mana sirds vairāk vilka konditorejas virzienā.”

Sirdslietai Santa pilnībā nodevusies kovida laikā: „Tā bija ražena un darbīga pirmā vasara. Uz kafejnīcu sāku vest dažādas kūciņas – gan augļu, gan dārzeņu. Tovasar apprecējos, pieteicās meitiņa. 2022. gadā kūku cepšanā paņēmu pauzi un sāku domāt, ka pie tās vairs neatgriezīšos, meklēju sevi citās jomās, taču sapratu, ka bez šīs nodarbes nevaru. Atsāku pērnā gada nogalē. Tad gan likās, ka visu sāku no jauna – ar citām receptēm un izjūtām.”

No klasikas līdz kam neparastam

Pieprasītākie saldumi esot batoniņi. No pirmajām viena no populārākajām bijusi citronu krēma kūka: „Sāku iekļaut mačas tēju, krēmā – Indijas riekstus, upenes, avenes, zemenes. Šīs garšas dominēja standarta piedāvājumā.” Iedvesmu meklējusi sociālajā vietnē Pinterest un no citām cepējām, kas reklamējas instagramā:

„Pēc internetā atrastas receptes kūkas nekad netaisu. Iedvesmojos no citiem, lai zinātu, kādu sastāvdaļu savās receptēs vēl neesmu iedomājusies ielikt.

Kokosriekstu batoniņus Rīgā var nopirkt daudzviet, taču arī tie divās vietās nebūs identiski: kādam ir klasisks, bez citām garšām, kādam klāt avenes, karamele vai kas cits. Ir brīži, kad gribas izveidot jaunu garšu, tad ilgi domāju par produktiem, kas varētu saskanēt. Kuldīgā iedvesmoties ir viegli – atliek pastaigāt pa veikaliem Cikāde vai Kuule, kur piedāvājums ir ļoti plašs un atšķirīgs.”

Visbiežāk kūku sastāvdaļa ir rieksti: „Izmantoju riekstu sviestu, krēmu. Daudz lietoju fermentētu dzērienu no zaļajiem griķiem, ko ražo latviešu uzņēmums Fermentful un ar ko var fermentēt krēmus, iekļaut citos produktos, padarot tos vērtīgākus. Bet es neteiktu, ka uzreiz ir ļoti veselīgi, jo kūka paliek kūka.”

Iemīl arī konservatīvie

Santa bieži eksperimentē arī ar miltiem – izmanto griķu, mandeļu, kukurūzas, turku zirņu. Un, protams, ir visādas ogas. „Man ir svarīgi meklēt variantus, kā kūkās iekļaut vietējo produkciju, lai atbalstītu mājražotājus. Zaļos griķus pērku no saimniecības Zutiņi, griķu miltus – no Bebriem, smiltsērkšķu sulu, kas ražota Rendā, pērku Cikādē, kaņepju sēklas – no Latgales uzņēmuma Obelisk Farm. Vienā batoniņā izmantoju cidoniju pulveri no Krimuldas novada saimniecības Absolūts ēd, turpat pērku biešu pulveri. Ogas bijušas arī no mana dārza, bet meklēšu tepat Gudeniekos, kur pati varu braukt salasīt.” Citas garšvielas biežāk pirktas Gemosā un internetveikalā Rieksti jums.

Viena no jaunākajām ir burkānu kūka ar smiltsērkšķiem: „Burkānu kūkas vairs nav jaunums, tāpēc skatos, ar kādām garšām tās cep citur pasaulē, ko man vēl nav izdevies iekļaut. Beigās tapa burkānu kūka ar smiltsērkšķu karameli. Vēl neierastāka garša ir mačas tējas kūkai – cilvēki no tās baidās, daudziem negaršo, tāpēc domāju, kā likt to iemīlēt. Un radīju mačas un aveņu kūku, kas veido labu salikumu.”

Pašlaik dārzā ir rabarberi – tos varētu pielikt fermentēto griķu dzēriena, Indijas riekstu un ogu kūkai: „Klientiem ļauju izvēlēties starp upenēm, avenēm un dzērvenēm, bet drīz varētu būt ar rabarberiem, vēlāk ar zemenēm.”

Katram cepējam sava garša

„Mani klienti ir eksperimentētāji, kuri vēlas ko jaunu. Ir izveidojies pastāvīgo klientu loks no visas Latvijas – Ventspils, Jelgavas, Cēsīm, šo to esmu sūtījusi uz Latgali, klienti Rīgā meklē jaunas garšas. Vistālāk batoniņi nonākuši Briselē.”

Konkurenci Kuldīgā cepēja neizjūtot: „Nosacīti konkurenti ir jebkura kafejnīca un cepējs. Ik pa laikam parādās kāda vegāniskā kūka, taču priecājos, ka tā, jo no citiem varu tikai iedvesmoties un mācīties. Daudz esmu mācījusies no Ksenijas Huševas, vegānisko un bezglutēna kūku cepējas Jelgavā. Viņai ir tiešsaistes skola, viņa vada arī klātienes meistarklases, un uz vienu braukšu.”

Piņķerīgi, bet ir tā vērts

Pērn arī S.Misiņa lauku mājā Gudeniekos vadījusi divas vegānisko kūku darbnīcas: „Sapratu – ja dara pirmoreiz, viegli nav, jo parasto miltu vietā jāizmanto četri veidi, jādomā, lai viss turas kopā un beigās ir garšīgi. Daudzi, kas piņķerīgo procesu nepārzina, domā: „Kāpēc kūka tik dārga?”

Visilgāk top biskvīta kūkas, sevišķi tās, kurās vajadzīgs fermentētais krēms. Ja šāda kūka pasūtīta uz sestdienas rītu, sāku jau ceturtdienas rītā.

Lieku mērcēties riekstus, ko vakarā blenderī samaļu ar zaļo griķu dzērienu, kas uz nakti fermentējas. Nākamajā rītā taisu krēmu, pielieku pārējās sastāvdaļas un pa dienu cepu biskvīta kārtas. Vakarā visu lieku kopā un sestdien vedu klientam. Pats process aizņem divarpus trīs stundas.”

Ieceru netrūkst

„Šogad mērķis ir savus ražojumus vairāk piegādāt ārpus Kuldīgas. Nesen runāju ar Izipizi kurjeru, kas konditoreju piegādā pārvadājamā ledusskapī, un tas ļautu preces nogādāt tālākiem klientiem. Gribu produkciju iekļaut arī kādas kafejnīcas piedāvājumā – tā varētu būt līdzšinējā vieta Rezidence Kafe „Venta”. Rudenī gribu vadīt darbnīcas, arī citā pilsētā, taču lielāks mērķis ir Kuldīgā atvērt savu studiju, kas būtu gan kafejnīca, gan vieta, kur rīkot darbnīcas, sadarboties ar citiem konditoriem. Vēl aizvien man tuva ir sabiedrības veselības speciālistes profesija, un, iespējams, tajā vēl atgriezīšos. Liekas, ka dabas kūkas ar uzturu un veselību tomēr iet roku rokā.”