„Lai ko darītu, rokdarbi no bērnības nāca līdzi”

Tā Kurzemniekam par atgriešanos bērnības un skolas gadu pilsētā Kuldīgā saka veikaliņa Maruse’s Atelier (butika* Maruse) īpašniece, tērpu dizainere Dace Bērziņa. Liepājas ielā vienā no Metro telpām atvērts stilīgs salons, kurā ir Daces pašas šūtas un adītas jakas, kleitas, mēteļi, arī galvassegas, somas un citi aksesuāri.

Vēl tur ir rotas no Itālijas un daudz dažādu aromātu. D.Bērziņas tērpi ar zīmolu Dorotheus līdz šim bija iegādājami konceptveikalā M50.
Dzīve pēc Kuldīgas Centra vidusskolas (toreiz 3. vsk.) Daci aizvedusi uz Jelgavu, pēc tam Ķekavu, iegūta zooinženieres bakalaura un bioloģijas maģistres izglītība, darbs bijis un joprojām ir saistīts ar medicīnu. Abi ar dzīvesbiedru, ārstu osteopātu Ģirtu Bērziņu Rīgā saimnieko Baltijas Osteopātijas centrā, kur Dace sniedz koučinga** pakalpojumus. Pati nodarbojusies ar aerobiku un Ķekavā izveidojusi uzņēmumu – sporta klubu, kādu laiku studējusi Latvijas Sporta akadēmijā, bet koučingu apguvusi nesen. Bet, lai ko darītu, visu laiku līdzi nākusi bērnības aizrautība, kad pavisam maza viņa jau darinājusi tērpus papīra lellēm un, dzīvojot kopā ar vecomammu, kura bijusi prasmīga rokdarbniece, iemācījusies šūt un adīt. „Abas manas vecāsmammas pie tālaika meistariem mācījušās tamborēt, smalki izšūt, abas bija īstas Latvijas laika dāmas ar izsmalcinātu gaumi un manierēm,” stāsta Dace un atceras, kā pati bērnībā kabatlakatiņiem tamborējusi skaistas malas.
Dace šuvusi, adījusi vispirms sev un ģimenei, un tad pienācis laiks, kad, redzot Daci pašas darinātajās drēbēs, cilvēki sākuši viņu uzrunāt, ka vēlas tādus tērpus arī sev. Sagadījies, ka veselības dēļ pāris mēnešu viņa no aprites izkritusi un tajā laikā uzšuvusi desmit mēteļus, nākamreiz, kad bijusi brīvāka, – 40 somas. Vienlaikus mieru nav likusi doma, ka gribas darīt to pamatīgāk, jo: „Ilgus gadus darbojos medicīnā un pārdošanā un sajutu vēlmi iet no tā prom. Bija vilkme pēc kā cita, kas man šķita dabiskāks un nāca no bērnības.”
Par veikaliņu Kuldīgā viņa atjautā: „Kur tad vēl?” (Gribētu arī Francijas Rivjērā, Nicā, viņa piebilst, un esot jau dažas iestrādes.) Tieši Kuldīga visai dzīvei iedevusi līdzi īpašo garšu – te esot mākslinieciska vide ar Kuldīgas smeķi. Un, tā kā viena vecmāmiņa bijusi Marija, ko draugu saukuši par Marusi, neesot bijis grūti butikam atrast nosaukumu. Un arī tad, kad sākusi meklēt vietu, viss kaut kā salicies pats no sevis. No agrākiem laikiem pazinusi un nu trīs reizes nejauši satikusi Sigitu Vaivadi, kura savukārt zinājusi, ka Aiga Vaitkus izīrē koprades telpu Metro Coworking.
Ieejot butikā Maruse, par bijušajiem laikiem stāsta gan fotogrāfijas, to vidū arī abu Daces vecmāmiņu portreti, gan teksti. Savā feisbuka lapā Dace pirms atvēršanas ierakstījusi: „Maruse’s Atelier ir stāsts par sievieti dievieti, tāda ir tikai viņa vienīgā, neatkārtojama un īpaša. To pasvītro manis darinātie tērpi, somas un aksesuāri.”
Bet Kurzemniekam tērpu māksliniece saka: „Es pati te būšu brīvdienās, sākumā arī piektdienās. Zinu, cik ļoti daudz atkarīgs no īpašnieka. Mana vēlme arī ar koučinga palīdzību ir konsultēt sievietes, piedāvājot atbalstu izveidot savu tēlu, apzināties sievišķību, savu vērtību, unikalitāti.” Jakas un mēteļi nav tikai apģērbi – tā ir katra cilvēka vizītkarte, stāsts par mums kā personību. Esot iecere rīkot aromterapijas nodarbības, un ar laiku butikā būšot arī apavi.

*Butiks – veikaliņš, kurā tirgo modes preces
**Koučings – personības izaugsmes treniņš