Veselībai un labsajūtai vajag kustības

Kuldīgā, Kaļķu ielas kvartālā, nupat atvērtajā sporta klubā Garāža viens no treneriem ir GVIDO BENEFELDS. Viņa pārziņā ir nodarbības ar TRX piekares sistēmu*. Interese esot, un tas dodot stimulu arī dažādiem eksperimentiem. Darbošanās zālē esot vaļasprieks, jo pamatdarbā viņš ir pavārs restorānā Goldingen Room.

Kāds jauno sporta klubu gaidīja ar nepacietību, citiem tas bija pārsteigums.

Klubs durvis vēra 13. janvārī. Tas bija kas jauns un neierasts arī pašam. Iepriekš treniņu grupas vadīju vieglatlētikas manēžā. Kad mani uzrunāja, nodomāju, kāpēc gan šādu iespēju neizmantot. Kopā ar pārējiem treneriem strādājam vairākas nedēļas. Ir daudz interesentu – atsaucība ir.

Vai uz klubu līdzi atnāca arī vecie klienti?

Es teiktu, ka ir vecie un arī jaunie piebiedrojas. Jaunie grib pamēģināt un saprast, kas tas ir. Man ir, ko darīt. Šī man ir hobija līmeņa nodarbošanās.

Pastāsti par nodarbībām, kuras vadi!

Pārsvarā darbojas ar TRX piekares sistēmu. Ar to tiek nodarbinātas pilnīgi visas muskuļu grupas. Pildot vingrinājumus, viss ķermenis darbojas līdzi, lai noturētu pareizu stāju. Viena ir pamata grupa. Kopā izgājām kovida laiku, kad trenējāmies estrādē, arī –13 grādos. Vēlāk atkal varēja darboties telpās, un sarunāju, ka nodarbības būs manēžā. Tagad grupu ir vairāk, bet vēl taustāmies, lai saprastu, kas un kā strādā. Katram trenerim savi trumpji, manējie ir TRX. Kā ar tiem strādāt, mācījos Rīgā pie trenera Ralfa Upmaņa.

Kādēļ izvēlējies TRX piekares sistēmu?

Pirms desmit gadiem sāku sportot aktīvāk, gāju arī uz fitnesa studiju, jo turp aizvilka kolēģi. Tur arī bija pirmā pieredze ar TRX. Ieinteresēja. To var darīt ikviens cilvēks – nav vecuma ierobežojuma, nav arī svarīgas auguma aprises. Vienīgi treneris jāpabrīdina par traumām, kādas bijušas. Šajās nodarbībās cilvēki strādā ar savu svaru. Neteikšu, ka tas ir viegli. No malas skatoties, var šķiet, ka visi karājas striķos.

Iestājos Sporta izglītības aģentūrā un pusgadu mācījos par treneri, lai iegūtu C kategoriju. Neteikšu, ka gāja viegli: kursi bija intensīvi – jāapgūst psiholoģija, anatomija, pedagoģija un vēl citas lietas. Jākārto eksāmeni. Neslēpšu – tas nebija arī lēti. Lai dabūtu nākamo sertifikāciju, piecos gados jāapmeklē daudz kursu, semināru.

Kas sagādā gandarījumu?

Man tas ir vaļasprieks. Es ne tikai vadu nodarbības, bet arī pats sportoju – eju uz zāli, skrienu, izpildu kardiovingrinājumus. Man patīk atgriezeniskā saikne ar klientiem. Ir, protams, arī tādi treniņi, kas apēd enerģiju. Tomēr pēc tiem esmu pacilātā noskaņojumā. Patīkami redzēt, ja tāpat jūtas arī klienti. Kā trenerim visu laiku nākas mācīties klāt, jo gribas apgūt ko jaunu. Laiks iet uz priekšu, dažādi jaunumi tiek aktualizēti. Lai nodarbībās nebūtu rutīnas, dažādus vingrinājumus kombinēju.

Bet ko tu dari pamatdarbā?

11. sezonu esmu pavārs restorānā Goldingen Room. Pa ziemu sportā ir vairāk, ko darīt, vasarā mazāk, līdz ar to man ir balanss. Restorānā sezona sākas līdz ar pasākumu Lido zivis Kuldīgā. Pielāgošu grafiku, lai abas lietas viena otrai netraucē. Vasarā sportošanā paņemu pauzi, jo cilvēki vairākas dodas uz kempingiem, uz jūru.

Vai kā pavāram tev dota brīva izvēle, kas būs ēdienkartē?

Šo gadu laikā sistēma ir iestrādāta. Protams, šo to pamainām. Galvenie šefi ir Santa Cine un Kristaps Lieldaudzietis – liekam galvas kopā un domājam par piedāvājumu. Ir četri pieci pamatēdieni, kas izturējuši visu šo laiku, piemēram, daudzi izvēlas mīdijas, pastu ar jūras veltēm, Ligūrijas zivju zupu.

Kur specialitāti apguvi?

Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā. 19 gados sāku arī strādāt restorānā. Atceros, ka Santa mūs apmācīja apieties ar nažiem, ar citu inventāru. Kolektīvs ir ļoti labs un saliedēts – viegli strādāt.

Kāpēc nolēmi kļūt par pavāru?

Toreiz īsti nezināju, ko pēc 9. klases vēlos darīt. Nolēmu, ka mācīšos tehnikumā. Tā bija spontāna ideja pieteikties ēdināšanā. Tomēr laiks bija foršs, piedalījos arī dažādos konkursos.

Kurā skolā pabeidzi 9. klasi?

Kuldīgas Centra vidusskolā. Jāsaka, ka tad sportam lielu uzmanību nepievērsu. Man patika skriet – gāju uz manēžu skriet aplīšus. Toreiz pat iedomāties nevarēju, ka kādreiz būšu treneris. Ar laiku radās interese un aizrāvos ar TRX. Atceros, ka pēc pirmā treniņa nevarēju pietupties – kājas sāpēja pāris dienu. Man ir svarīgi saprast, ko konkrētais vingrinājums ķermenim dod. Es neeju uz zāli tikai tāpēc, lai uzkačātos. Sportoju veselībai, lai viegli var uzskriet līdz piektajam stāvam, paķert vajadzīgo un skriet lejā, lai nav aizdusas. Lai nav fiziski grūti izdarīt elementāras lietas.

Klientiem saku, ka primārā ir veselība un lai nodarbībā vingrinājumus izpilda pareizā tehnikā – neskatās ne pa labi, ne pa kreisi. Galvenais ir strādāt ar sevi. Ikvienam vajag kustības, piemēram, katru dienu doties pastaigā. Tagad topā ir nostaigāt 10 000 soļu. Sāksies pavasaris – varēs braukt ar riteņiem. Pakāpeniski var paiet ātrākā tempā, kādu gabaliņu arī paskriet. Iekšēji daudz ar sevi jāstrādā. Man pašam arī ir grūti, īpaši ziemā, bet tas jāpārvar.