Saliedēta komanda – labs rezultāts

Volejbolistei KRISTIĀNAI MUIŽARĀJAI sezona ir beigusies, bet spēļu bijis daudz, jo viņa ar panākumiem spēlējusi gan Kuldīgas novada sporta skolas U17 un U19 grupas komandā, gan Latvijas U18 izlasē.

Kas pavasarī tev aktuāls?

Pagaidām pirmajā vietā noteikti ir skola, jo mācos Kuldīgas Centra vidusskolas 10. klasē, jākārto dažādi pārbaudījumi, mācību gads tuvojas beigām. Klasiskā volejbola sezona beigusies. Latvijas jaunatnes čempionātā U17 grupā izcīnījām sudraba medaļas, bet U19 grupā palikām ceturtās. Pārstāvu arī Latvijas izlasi.

Kad bija treniņi, mēģināju visu apvienot. Pēc skolas uzreiz gāju uz treniņiem, pēc tam braucu uz mājām Snēpelē un pildīju mājasdarbus. Pagaidām treniņos ir pārtraukums, tāpēc vairāk varu pievērsties skolai.

Pastāsti, kāda bija sezona!

Sākot ar septembri, Latvijas U18 izlasei bija spēles kvalifikācijai Eiropas čempionātā. Šogad otrajā kārtā netikām. Pērn gan iekļuvām, un toreiz pavisam maz pietrūka, lai tiktu finālā. Daudz spēļu bija arī Latvijas jaunatnes čempionātā, jo spēlēju divās komandās.

Kurā izaicinājums lielāks?

Grūti pateikt, jo katra komanda ir citāda. Protams, ir tādas, pret kurām spēlēt ir vieglāk, un tādas, ar kurām cīnīties grūti.

Kāda ir tava pozīcija laukumā?

Izlasē esmu libero pozīcijā. U19 komandā esmu diagonālā spēlētāja, dažreiz otrā tempa uzbrucēja. U17 grupā spēlēju ceturtajā zonā. Pašai vairāk patīk libero pozīcija. Izlasē sākumā biju uzbrucēja. Bet ir meitenes, kuras uzbrukumā ir labākas, un, kad mani ielika libero pozīcijā, sapratu, ka tieši tajā spēlēt ir vieglāk un ērtāk. Taču Kuldīgas komandā man vairāk patīk būt diagonālajai spēlētājai. Manuprāt, šajā pozīcijā spēlēju brīvāk.

Dažreiz bumba lido lielā ātrumā. Vai rokas nesāp, tādu

uzņemot?

Nesāp (smejas). Kad sāku mācīties volejbolu spēlēt, tad gan mājās gāju ar sarkanām rokām. Bet tagad pilnīgi nekas.

Cik gadus tu spēlē?

Sanāk desmit. Uz treniņiem sāku iet, mācoties 1. klasē.

Kāpēc izvēlējies volejbolu?

Uz pirmo nodarbību aizveda tētis, jo arī viņš savulaik spēlēja volejbolu. Kad sāku iet 1. klasē, pēc skolas aizbraucu mājās, un nebija, ko darīt. Tētis sacīja, ka man ar kaut ko jānodarbojas, un aizveda uz volejbola treniņiem. Laikam jau iepatikās, jo sākumā spēlējām rotaļas. Pirmā trenere bija Inita Šneidere, vēlāk un tagad – Ieva Ņečiporuka.

Kas tev šajā sportā patīk?

Komandas izjūta. Ja uz laukuma pārējās spēlētājas rāda, ka grib cīnīties, tad arī pašai ir lielāks gribasspēks darīt pēc iespējas labāk. Izbraukuma spēlēs, kad nav jābūt laukumā, ar komandas biedrenēm forši pavadām laiku.

Ne vienmēr izdodas uzvarēt. Kā tikt tam pāri?

Ir jāmāk arī zaudēt. Es domāju, ka mēs visai viegli tiekam zaudējumam pāri. Ja zaudēta spēle, kurā izdarīts viss iespējamais, tāpat jūtamies labi.

Kur vieglāk – mājās vai izbraukumā?

Esmu ievērojusi, ka mūsu komandai labāk iet izbraukuma spēlēs. Es pie vecāku klātbūtnes esmu jau pieradusi. Agrāk viņiem neļāvu nākt skatīties, jo satraukums lielāks. Ar laiku sapratu, ka viņi tāpat nāks (smejas), un tad pierod. Tagad vecāki ir lielākie atbalstītāji, brauc uz visām spēlēm. Manuprāt, komandai vairāk uzvaru ir izbraukumā, bet ir forši arī mājās uzspēlēt. U17 grupas finālspēles notika Kuldīgā, un atbalsts bija ļoti liels. Tas deva stimulu spēlēt vēl labāk un uzvarēt.

Vai nākotni vēlies saistīt ar volejbolu?

Pirms dažiem gadiem gribējās kļūt par profesionālu volejbolisti un pelnīt. Tagad vairāk domāju par studijām – tās izvirzās pirmajā plānā. Pēc skolas vēlos mācīties par fizioterapeiti. Protams, ja arī volejbolā kaut kas sanāktu, būtu tikai priecīga. Ja saņemtu piedāvājumu no kāda kluba ārzemēs, noteikti to izmantotu un mēģinātu.

Vai tev vairāk patīk klasiskais volejbols vai pludmales?

Laikam tomēr klasiskais – to spēlēju jau daudzus gadus. Pludmales volejbolu spēlējam tikai vasarā, tad arī trenējamies. Runājot par klasiskā volejbola komandu, tā ir ļoti saliedēta. Ja tā nav, tad laukumā jūtamies citādi un spēle neiet.

Ar ko aizpildi brīvo laiku?

Man patīk pagulēt vai arī kaut kur aizbraukt. Sezonas laikā brīvdienās parasti jāpadara iekrājušies skolas darbi.

Vai arī māsa spēlē volejbolu?

Māsa ir jaunāka, bet viņa par volejbolu neinteresējas – viņai vairāk patīk zīmēt. Gaidu rudeni, tad mūsu ģimenei pievienosies brālītis. Mums būs 16 gadu starpība.