Augstākajā līmenī – ceturto sezonu

28. septembrī, 18.00 Kuldīgas hallē jaunās sezonas pirmo spēli Latvijas telpu futbola virslīgas čempionātā aizvadīja Kuldīgas komanda Nikers – viesos tika uzņemta vienība Salaspils. Par pārmaiņām un plāniem stāsta komandas vadītājs ZIGMUNDS DVARONS.

Vai pirmajai spēlei komanda gatava?

Laiks skrien ātri – jau ceturtajai virslīgas sezonai komanda gatavojas kopš jūlija beigām. Iepriekšējā spējām izcīnīt bronzas godalgu. Tas ir labs padarītā darba rezultāts. Domāju, ka arī pašiem spēlētājiem ir gandarījums, jo viņi kārtīgi strādājuši, trenējušies. Nav tā, ka kādā brīdī liktos: „Kam tev to vajag?” Tiešām ir ļoti labi!

Vai ir jaunumi čempionāta norisē?

Nupat bija sarīkota virslīgas prezentācija. Lielākais jaunums – šogad startē desmit komandas. Iepriekš spēlēja deviņas. Bet klāt nākušas divas jaunas vienības. Viena no tām ir 1. līgas uzvarētāja Ludza – tā pieteicās virslīgai un izgāja licencēšanu. Diemžēl šajā sezonā dažādu apsvērumu dēļ vairs nebūs Jēkabpils lūšu. Tie savu vietu deleģēja Daugavpils komandai. Futbola parka akadēmija iepriekš spēlēja kopā ar Rabu, tāpēc nosaukumā bija abi vārdi. Šogad tā sauksies tikai Futbola parka akadēmija. Pārējais pa vecam.

Un kā ar izspēļu kārtību?

Vienīgā lielā pārmaiņa ir leģionāru limits vienā spēlē. Tāpat kā iepriekš čempionāts notiks divos apļos, būs gan mājas, gan izbraukuma spēles. Kopvērtējuma tabulā divām pēdējām komandām čempionāts būs beidzies, bet pirmās astoņas iekļūs izslēgšanas spēlēs un attiecīgi izspēlē, piemēram, pirmās pozīcijas vienība spēlēs ar astotajā vietā ierindojušos.

Ko nozīmē leģionāru limits?

Iepriekš spēlei varēja būt pieteikti trīs vai četri, bet laukumā vienlaikus varēja atrasties trīs. Šosezon spēlei var pieteikt sešus leģionārus, bet laukumā vienlaikus var atrasties trīs.

Tām komandām, kuras cīnās, piemēram, par dalību Čempionu līgā un Eiropā, ir svarīgi pieteikt vairākus leģionārus un vairāk iesaistīt spēlē. Zemākās klases komandām tas nav patīkami, piemēram, ka viena komanda atbrauc ar sešiem leģionāriem. Tad divos četriniekos katrā var spēlēt trīs leģionāri un divi vietējie sportisti. Iznāk spēcīgs pretinieks. Arī rezultāts var būt nepatīkams. Pirmā kārta čempionātā jau tika aizvadīta, un, piemēram, komanda Rīga ar rezultātu 20:0 sagrāva Salaspils vienību. Bet no otras puses, kopējai attīstībai tas ir labi: jo vairāk spēlēsi ar spēcīgiem pretiniekiem, jo lielāka izaugsme sportistiem. Visu laiku spēlējot pret vājāku pretinieku, izaugsmes nebūs. Protams, līdzsvars jāatrod. Vieni saka – tā ir labi, citi, ka ne. To varēs redzēt pēc gadiem desmit, vai tā bija pareizā izvēle.

Vai arī Nikerā ir pārmaiņas?

To esam teikuši jau pirmajā, otrajā sezonā, arī treneris Vitālijs Voskāns to visu laiku saka: kamēr spēlētājiem klubā nebūs algu budžeta, tikmēr komanda katru gadu būs jāveido no jauna, jo vienmēr kāds aizies, kādu pārpirks. Ja mēs nemaksājam neko, tad pārpirkt ir ļoti vienkārši, un spēlētājam nav jāpiesola miljons.

Mums pagājušajā sezonā ļoti labi nostartēja Krists Krūmiņš un Renards Ūdris, bet šajā abi ir pārgājuši uz Rīgas komandu. Tas ir ļoti patīkami, ka spējam sagatavot tādus spēlētājus, par kuriem interese ir telpu futbola milžiem, kas ir gatavi ar puišiem slēgt profesionālu līgumu, maksāt algu. Bet parādījušies jauni spēlētāji. Gatavojamies sezonai, trenējamies.

Arī sadarbība ar treneri Vitāliju Voskānu turpinās. Kopā strādājam trīsarpus sezonas. Prieks, ka viņam Kuldīga ļoti patīk un viņš nekur projām iet netaisās. Tas mums nāk tikai par labu. Jāņem no viņa viss, jo tas ir fantastiski, ka mums šeit ir tik zinošs speciālists.

Kādi komandai mērķi?

Visiem zināms, ka trešo vietu noturēt ir daudz grūtāk nekā to izcīnīt. Sportā zemus mērķus neviens neizvirza. Gribas uzvarēt, taču esam reālisti. Ar divām Rīgas komandām, kurām ir septiņi, astoņi un vairāk treniņu nedēļā, mums, pusprofesionāļiem, cīnīties ir sarežģīti. Mērķis ir noturēt 3. vietu. Lai gan mēs saprotam, ka komanda ir izveidota no jauna, neteiksim, ka virslīgas čempionātu sākam no nulles, bet ar 50% gan. Šo pozīciju nenoturot, nepārdzīvosim, ka esam nokrituši zemu. Ja čaļus noturam trīs gadus, ir iespēja atkal izcīnīt godalgu.

Katrā ziņā cīnīsimies. Arī pārējie trenējas, mācās – viegli nebūs. Domāju, ka jaunā Daugavpils komanda būs diezgan spēcīga, jo arī tur visi spēlē futbolu.

Spēlētājus raudzījāt Kurzemes apkaimē vai visā Latvijā?

Skatījāmies visā Latvijā. Ir vairāki svarīgi faktori, lai spēlētājs iekļautos komandā, lai varētu kaut ko nest gan sev, gan klubam, lai viņam un komandai būtu izaugsme. Tāpēc svarīgi būt treniņos. Lai kā spēlētājs no Rēzeknes vēlētos pie mums spēlēt, diezin vai viņam izdosies izbraukāt uz treniņiem Kuldīgā. Vairāk tomēr koncentrējamies uz Kurzemi. Strādājam ar tiem, kuri ir gatavi braukt uz šejieni un trenēties.

Mums ir izdevies viens ļoti labs pasākums. Šosezon vienojāmies ar Tukumu, kur futbols ir sporta veids numur viens: reizi nedēļā braucam trenēties tur. Tas nedaudz atvieglo saistību ar spēlētājiem. Viņiem nav divreiz nedēļā jābrauc no Rīgas uz Kuldīgu, jo ne vienmēr tas izdodas – ir darbs, studijas, ģimene. Ērtāk ir tikt uz treniņu Tukumā un reizi nedēļā atbraukt uz Kuldīgu. Tā labi ir trenerim, jo var pastrādāt ar spēlētājiem, un arī spēlētājiem. Domāju, ka šis ir labs jauninājums un tas mums palīdzēs. Tukumā ir parkets, un 90% izbraukuma spēļu laukumos ir šāds segums.

Arī šogad jums ir uzdevums organizēt mājas spēles.

Jā, šajā ziņā viss pa vecam. Virslīgā visam jābūt visaugstākajā līmenī: jānodrošina apsardze, mediķis, tiešraide, jāuzņem fotogrāfijas. Cenšamies latiņu celt uz augšu, lai viss būtu arvien kvalitatīvāk.

Pabeidzot iepriekšējo sezonu, tu apsvēri domu ieviest biļetes. Vai ieceri īstenosi?

Visu vasaru domāju, kā rīkoties. Beigās nolēmu, ka šajā sezonā vēl netirgosim. Taču iecere nekur tālu neaiziet – tepat vien blakus ir. Biļetes nav domātas peļņas dēļ, un tās maksās nevis desmit vai 20 eiro, bet gan simboliski – divus trīs. Ieviešanai ir tikai viens mērķis – līdzjutēju drošība. Lai nebūtu tā, ka sākam rīkoties tikai tad, kad kaut kas noticis. Vidēji uz spēli virslīgā atnāk 500–550 skatītāju, un halle ir piepildīta. Stāvvietas ieskaitot, hallē var ienākt ap 650 cilvēkiem, bet tas būtu ļoti par daudz.

Kādus pārbaudījumus kā komandas vadītājs saredzi?

Lielākais ir atkal no jauna izveidot komandu – tas, kā iejutīsies jaunie spēlētāji, kā viņus pieņems vecie, kāds mikroklimats veidosies. Tas tā ir katru gadu. It kā jau šķiet, ka viss ir zināms un izdarāms, bet katrs ir citādāks. Tomēr ir degsme to visu darīt.

Vai arī šogad esi iesaistīts Latvijas minifutbola izlasē?

Jā, esmu. Trešo gadu būšu izlases galvenais treneris. Ar trenera darbu gan esmu saistīts mazāk – tur man ir palīgi, un es vairāk menedžēju. Kā jau amatieriem mums nav 20 cilvēku komandas, kas to visu darītu. Lēnām sākām ar pirmajiem gadiem, federācija mūs cenšas atbalstīt, cik vien var. Gadiem ejot, sadarbība izveidojusies stabila. Novembra beigās Pasaules kausa izcīņa notiks Omānā. Amatieru turnīram tas ir dārgs pasākums: lai turp aizvestu 15 cilvēkus, vajadzīga ļoti liela summa. Komandā būs spēlētāji no visas Latvijas un, izņemot mani, diemžēl neviens nav no Kuldīgas. Primārais man ir virslīgas čempionāts – tas ir daudz pārāks par minifutbola turnīriem.

Telpu futbola komandas Nikers spēlētāji:

Artūrs Cīrulis, Uģis Moncevičs, Toms Bergmanis, Robins Kokarītis, Kristers Eduards Švāns, Žanis Pinka, Oskars Olševskis, Romāns Rožkovskis, Mariss Bite, Kristofers Rolands Kangīzers, Rihards Ponomarjovs, Aleksis Štūlbergs, Ralfs Timbers, Ronalds Leja, Edvards Eduards Ošis, Kristaps Jansons, Adrians Bočkors, Tonijs Moldovāns, Kristers Horens Kūla, Kārlis Neilands, Kristers Zvaigzne.
Komandas vadītājs – Zigmunds Dvarons, galvenais treneris – Vitālijs Voskāns, mārketinga direktors – Niklāvs Dvarons, fiziskās sagatavotības trenere – Klinta Āboliņa, fizioterapeite – Kristīne Mušinska.