Nav grūti reizē gatavot veselīgi, ēst garšīgi un neizmest pārtiku

Latgales plānošanas reģionā kopš pagājušā gada īsteno INTERREG Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2021.–2027. gadam projektu “Risinājumi pārtikas atkritumu samazināšanai skolu ēdnīcās” (School-Food WasteSolutions), kur Latvijas pašvaldības sadarbojas ar kolēģiem no Igaunijas. Vēlējāmies pie projekta partneriem noskaidrot, kā tad sokas ar mērķi – uzlabot skolu ēdināšanas kvalitāti un samazināt pārtikas atkritumus skolu ēdnīcās.

Bērni nav pretī, ka viņus pamāna

Latgales plānošanas reģiona projekta vadītāja Ruta Priede stāsta, ka pirmais gads projektā pagājis ļoti ātri un padarīts daudz. “Projekta sākuma fāze bija zināšanu un praktiskās pieredzes ieguve, lai turpmāk varētu to visu pārnest dzīvē reģiona pašvaldībās. Pašvaldību pārstāvji viesojušies Zviedrijā un Somijā, lai labumu no šī projekta gūst reģions kopumā, ne tikai iesaistītie partneri. Notikušas pirmās skolu pavāru apmācības sadarbībā ar ārvalstu ekspertiem no Zviedrijas.

Galvenā aktivitāte ir bufetes tipa ēdināšanas ieviešana projekta jeb pilotskolās. Paredzam, ka jau ar nākamā mācību gada sākumu skolēniem būs iespēja pašiem izvēlēties ēdienu un porcijas lielumu. Šī pieeja veicinās veselīgākus ēšanas paradumus un būtiski samazinās pārtikas atkritumus. Skolās tiks uzstādīts nepieciešamais aprīkojums bufetes tipa servēšanai, iegādāts aprīkojums, kas ir nepieciešams jaunu recepšu gatavošanai un pārtikas uzglabāšanai, kā arī digitālais rīks pārtikas atkritumu uzskaitei un skolēnu izglītošanai.

Tiks izstrādāta arī interaktīva un spēļošanā balstīta mācību platforma, lai rosinātu skolēnus izprast veselīga uztura nozīmi un samazināt pārtikas izšķērdēšanu. Sagatavosim sešu nedēļu ēdienkartes un recepšu krājumu, kas piemērots bufetes stilam un skolēnu vēlmēm. Jau sākušies pieredzes apmaiņas braucieni uz Zviedriju, Somiju un Igauniju, lai iepazītos ar starptautisku pieredzi skolu ēdināšanas organizēšanas un pārtikas atkritumu samazināšanas jomā. Tāpat projekta laikā tiks izmēģināti vairāki risinājumi pārtikas atkritumu samazināšanai skolu ēdnīcās. Efektīvākie no tiem tiks apkopoti risinājumu rokasgrāmatā, kas ļaus arī citām pašvaldībām ieviest tos savās skolās.

Viesojāmies Karlštates pašvaldības skolās Zviedrijā. Visur ieviesta pašapkalpošanās bufetes veidā. To redzot klātienē, secinājām, ka pusdienas garšo visiem. Savukārt Somijā bijām trijās pašvaldībās, lai redzētu, kādus digitālos rīkus viņi izmanto pārtikas atkritumu monitorēšanā. Tagad šāds rīks būs arī Ludzas pašvaldībā.

Tāpat noderīgi bija, ka skolu ēdnīcu pavāri no Latgales astoņās Karlštates pašvaldības skolu ēdnīcās praktizējās pilnu darba dienu kopā ar zviedru kolēģiem. Bija iespēja redzēt darba procesu, kāds aprīkojums pieejams zviedriem. Lai iegādātos to, kas nepieciešams, jābūt iesaistītiem ne tikai pašvaldību iepirkumu speciālistiem, bet arī skolu direktoriem un ēdnīcu vadītājiem. Karlštates brauciens šajā ziņā bija ļoti motivējošs turpmākajām izmaiņām. Jau šobrīd redzam, ka Latgalē veidojas skolu pavāru kopiena. Aktīva komunikācija notiek ne tikai starp pilotskolu, bet arī pārējo skolu pavāriem, viņi apmainās idejām, receptēm.

Visā reģionā sākusies kustība. Esam secinājuši, ka bez lielām investīcijām aprīkojumā var radīt pārmaiņas. Vienkāršs piemērs par dārzeņu salātiem. Ir bērni, kuriem negaršo, teiksim, kukurūza. Ja tā būs pievienota pārējiem dārzeņiem, bērns visdrīzāk salātus neēdīs. Tajā pašā laikā bufetes dārzeņu piedāvājuma klāstā noteikti atradīs to, kas garšo.

Manuprāt, skolu pavāri līdz šim nav bijuši pietiekami novērtēti. Patiesībā viņu redzējums ir daudz plašāks, viņi sāk eksperimentēt ar garšvielām, ko līdz šim atturējušies lietot, ir gatavi paši cept maizi. Rēzeknē skolu pavāri varēja divas dienas mācīties no zviedru šefpavāriem, un, lai novērtētu rezultātu, pieaicinājām uz degustāciju skolu audzēkņus. Bērniem garšoja, viņi pat teica, ka ir ar mieru, ja reizēm pavāri viņus piemuļķos, kotletēs noslēpjot kādus dārzeņus – lai tikai būtu garšīgi. Skolēni ir atvērti jaunu garšu ceļojumam, gatavi eksperimentēt. Drīzumā bērni Riebiņos, Preiļos, Mērdzenē un Ludzā jau pusdienos pie bufetes galda.

Vēl viena lieta, par ko skolās varbūt neaizdomājas, ir atmosfēra ēdnīcā maltītes laikā. Pusdienām jākļūst par nepārtraukta mācību procesa sastāvdaļu. Zviedrijā to sauc par “food lesson” jeb ēšanas stundu, kad bērni mierīgā un relaksētā atmosfērā apgūst zināšanas par ēdienu. Ir jātiek prom no steigas, kad galvenais ir ātri iebāzt ko mutē un skriet prom tālāk darboties, jāiemācās ēdienu baudīt. Pašapkalpošanās līnija skolas ēdnīcā māca bērnus pašiem pieņemt lēmumus – ko ēdīšu, cik daudz ēdīšu. Arī tā ir mācība par atbildību.”

Visi ir ieinteresēti darboties kopā

Arī projekta vadītāja Preiļu novada pašvaldībā Antra Meluškāne uzskata, ka mērķis ir svarīgs – samazināt pārtikas atkritumus. Turklāt izrādās, ka to var panākt radoši, vienlīdz aktīvi darbojoties gan pieaugušajiem, gan bērniem. “Esam secinājuši, ka pašlaik skolu ēdnīcās aptuveni 25–30% ēdiena dienas beigās nonāk atkritumos. Tie ir ne tikai finansiāli zaudējumi, bet arī negatīva ietekme uz vidi un potenciāls dažādu uzturvielu trūkums bērniem. Galvenais risinājums šī mērķa sasniegšanai būs tā sauktā zviedru galda jeb bufetes princips Preiļu 1. pamatskolā un Riebiņu pamatskolā.

Darbošanās pilotskolās sākusies ar datu analīzi – divas nedēļas abu skolu pavāri svēra ēdiena pārpalikumus, sadalot kategorijās – zupa, pamatēdiens utt. Pēc tam Daugavpils Universitātes uztura speciālisti datus analizēja un ķērās pie jaunu recepšu izstrādāšanas. Pērn septembrī, sākoties mācību gadam, pilotskolās uzsākām recepšu testēšanu reizi mēnesī, kad skolēniem tiek piedāvāti neierastāki ēdieni, piemēram, vista karija mērcē, makaronu salāti, kartupeļu un batāšu biezenis. Reizēm apmaināmies receptēm ar projekta partneriem igauņiem. Par jaunumiem tiek informēti arī skolēnu vecāki. Bērnus degustācijas interesē. Pirmos divus mēnešus gan bija visai izbrīnīti, bet tagad jau gaida ar nepacietību, ko jaunu pavārītes būs pagatavojušas. Katram tiek izsniegti zaļi žetoniņi, kas pēc maltītes jāiemet kastītē ar ēdiena, kas vislabāk garšoja, nosaukumu.

Kad analizējām rezultātus, bija arī pārsteigumi. Par dažu labu recepti, kas pieaugušajiem likās – tā gan aizies –, rezultāts pretējs. Protams, visvairāk žetonu saņem deserti, rudenī bija biezpiena un ķirbja krēms, ko atceras vēl tagad. Arī biešu kēksiņi labi aizgāja, mazie pat nenojauta, ka tur bietes iekšā. Cenšamies izmantot sezonālos vietējās izcelsmes dārzeņus, pupas un zirņus, ko ikdienā ģimenēs lieto mazāk, izmēģinām netradicionālas garšvielas.

Jau kopš projekta sākuma esam ieviesuši kārtību, ka pēc maltītes bērni paši nokopj galdu, sašķiro ēdamrīkus, notīra no šķīvjiem ēdiena pārpalikumus. Tādai kārtībai ir arī audzinošs efekts, jo bērns redz, cik neapēstā ēdiena nākas izmest atkritumos. Ļoti labi redzams, kāda ir attieksme pret ēdienu ģimenēs, tāpēc strādājam arī ar vecākiem.”

Pašcepta maize skolā – kāpēc ne?

Riebiņu pamatskola ir viena no tām izglītības iestādēm, kur vienmēr centušies dzīvot zaļi, mudinot audzēkņus pievērsties ekoloģijas jautājumiem, atzīst skolas direktore Ineta Anspoka. >> << “Esam ekoskola, lai gan pēdējā laikā kustībā aktīvi nepiedalāmies. Taču viss ieviestais nekur nav pazudis, un projekts par pārtikas atkritumu samazināšanu skolu ēdnīcās mūs piesaistīja. Pirms pāris gadiem mūsu skolas ēdnīca tika atzīta par labāko ēdinātāju, bieži tika saņemts pozitīvs vērtējums no vecākiem, tāpēc gribējām iet tālāk. Mūsu pārliecība ir, ka labi paēdis bērns ir vesels, aktīvs, ar prieku iesaistās pasākumos. Lepojamies arī ar to, ka mums ir lieliska ēdnīcas komanda – vadītāja Anita Cakule un viņas darbinieki, kas ir ieinteresēti jaunā pieredzē, gatavi eksperimentēt. Pašlaik esam ļoti apmierināti ar projekta gaitu, aktivitātēs iesaistījušies cilvēki, kuri deg par ideju, meklē jaunus kontaktus. Šis projekts patiešām notiek rezultāta dēļ.”

Pašlaik skola gatavojas pārmaiņām un trenējas pusdienas baudīt nesteidzoties, lēnām. Riebiņu pamatskolas virtuves darbinieces teic, ka bērni par apetītes trūkumu nesūdzas, tomēr kādam pamatēdiens paliek pāri. Bufetes galda ieviešana šo trūkumu novērsīs, jo katrs šķīvī ieliks tik, cik jaudās apēst.

Virtuves vadītāja Anita Cakule skolā strādā jau vairākus gadu desmitus un ir gandarīta par jaunieguvumiem. Viņu pašu un audzēkņus piesaista degustācijas, ko rīko reizi mēnesī. Bērni labprāt nogaršo, pēc tam balso ar žetoniņiem un jūtas svarīgi, ka viņu viedoklis tiek ņemts vērā.

“Ļoti daudz nianšu mūsu skolā varam realizēt bez lieliem ieguldījumiem, piemēram, jaunas iestrādnes bērnu un virtuves komandas sadarbībai. Tikko saņemsim jaunu cepeškrāsni, esmu gatava cept maizi. Zviedrijā bērni svaigi ceptu maizi ēd katru dienu, ar nepacietību gaidu šo iespēju. Vēl man ļoti patika, ka gada siltajā laikā bērni Zviedrijā launagu izbauda ārā. Noteikti to darīsim.”

Atbildot uz jautājumu par to, vai redzamas izmaiņas pārtikas atkritumu apjoma samazināšanā, virtuves vadītāja teic: “Mums jau līdz šim pārtikas atkritumu bija maz. Tomēr arī šo apjomu var samazināt. Un arī skolēni ir ieinteresēti projektā. Vairāk gan viņi gaida bufetes piedāvājumu, kas būs nākamajā mācību gadā. Mēs pagaidām gudrojam, kā iekārtot ēdamzāli. Kas attiecas uz degustācijām, jaunu garšu baudījumu bērni uztver piesardzīgi. Mums rekomendē vairāk izmantot dažādas garšvielas, tomēr es uz to skatos skeptiski. Man šķiet, pareizāk bērnam iemācīt izbaudīt produkta īsto, dabisko garšu. Līdz garšvielu eksperimentiem viņi vēlāk nonāks paši. Karlštates skolās garšvielu trauciņi nolikti atsevišķi brīvai izvēlei. Domāju, ka mēs rīkosimies līdzīgi.”

Projekts arī atklājis, ka nepieciešamas izmaiņas noteikumos un Pārtikas un veterinārā dienesta prasībās, ka pāri palikušo ēdienu vajag utilizēt. Taču var arī uzglabāt ledusskapī un nākamajā dienā uzsildīt. Arī Zviedrijā novērots, ka palikušais ēdiens tiek sataupīts nākamajai dienai un veiksmīgi apēsts.

Top receptes no vietējiem produktiem

Lai līdzsvarotu ideju par pārtikas atkritumu samazināšanu un pilnvērtīgu uzturu bērniem, projektā piesaistīti eksperti no augstskolas. Pārtikas tehnoloģe un uztura speciāliste no Daugavpils Universitātes Dzintra Kokta veido recepšu katalogu, ko pēc tam varēs izmantot ne tikai projekta dalībnieki, bet arī citas skolas. Pēc jaunajām receptēm notiek testēšana, degustācija, bet pēc tam apkopoti rezultāti. Un pieaugušos bērnu secinājumi reizēm pārsteidz. Piemēram, viens no atzinīgāk novērtētajiem ēdieniem šogad bijis “Ziemas braunijs”, kas tā nosaukts konspirācijas nolūkos, jo tā galvenā sastāvdaļa ir bietes. Ja to zinātu pirms nogaršošanas, iespējams, interesentu atbalsts receptei būtu mazāks.

Idejas jaunām receptēm tiek smeltas no savas un kolēģu pieredzes. Tās tiek nedaudz izmainītas, pielāgotas, lai atbilstu Ministru kabineta noteikumiem par bērnu ēdināšanu. Tas ir interesants izpētes un jaunrades process. Dz. Kokta uzsver, ka receptēs cenšas iekļaut sezonālos dārzeņus, produktus no vietējiem audzētājiem. Pagaidām tie vēl ir mēģinājumi, bet drīzumā gaidāmas sarunas ar ražotājiem, lai varētu vienoties par piegādēm, izveidotu loģistikas ķēdes.

Eksperte piebilst, ka projektam izveidojies sava veida atzars – ģimenes, kuras piekritušas būt par palīgiem. “Mēs nosūtām ēdiena, ko bērni ēda skolā, recepti, vecāki cenšas to pašu gatavot mājās, lai nav tā, ka skolā vienreiz pagaršo un ar to viss beidzas. Tas ir labs atbalsts projektam, jo bērni pierod un saprot, ka šāds ēdiens ir normāls. Projekta pamats ir atkritumu samazināšana skolu ēdnīcās, taču ne mazāk svarīgi piedāvāt bērniem veselīgus ēdienus, kuros ir vairāk dārzeņu, kur akcentēta graudaugu un pākšaugu nozīme.”