Krastā izskalotā iespēja, nevis atkritumi

Lai gan aļģēs ir vērtīgas īpašības un potenciāls dažādās nozarēs, gan normatīvais regulējums, gan praktiski šķēršļi ierobežo to lietojumu. Par to stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Ligita Kokaine.

“Pēc likuma izskalotās jūras aļģes uzreiz tiek iekļautas atkritumu kategorijā, un tas nozīmē, ka to izmantošanas veidi jau sākotnēji ir ierobežoti. Tāpēc nav tik vienkārši tās izmantot pārtikā vai citos produktos,” norāda L. Kokaine.

Papildus tam jārisina praktiskas problēmas – aļģēs bieži ir smilšu piejaukums, kas jāatdala, un tas prasa tehniski sarežģītus risinājumus. Tāpat krastā nonāk nevis viena konkrēta suga, bet dažādu aļģu sajaukums – neviendabīga masa, ko ir grūtāk izmantot tālākā pārstrādē, īpaši gadījumos, ja nepieciešams precīzs un nemainīgs sastāvs.

Vēl viens būtisks faktors ir kvalitāte un drošība. “Izskalotajās aļģēs var būt, piemēram, E.coli baktērijas, īpaši vietās, kur cilvēku vairāk, kā tas ir arī Liepājas pludmalē. Tas nozīmē, ka pirms jebkādas izmantošanas ir jāveic analīzes, bet tās procesu sarežģī,” skaidro L. Kokaine. Turklāt aļģes krastā nonāk dažādās sadalīšanās stadijās – tās ne vienmēr tiek savāktas uzreiz, bet žūst krastā labu laiku. Atkārtoti ieskalojas jūrā un atkal izskalojas krastā, tā vēl vairāk zaudējot kvalitāti un izmantošanas iespēju.

Tomēr pētījumi rāda, ka aļģēm ir arī būtisks potenciāls. “Analīzes liecina, ka tās var izmantot, piemēram, par papildu materiālu videi draudzīga iepakojuma ražošanā. Jo īpaši sārtaļģēm piemīt īpašības, kas ļauj materiālam saglabāt izturību un elastību arī mitros apstākļos,” viņa stāsta. Šajā jomā jau veikti eksperimenti, tostarp sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, kur radīti izturīgāki papīra materiāli un podiņi, kas vienlaikus bagātina augus un sekmē augšanu. L. Kokaine uzsver, ka tieši šādi lietojumi var kļūt arvien aktuālāki, jo pieaug pieprasījums pēc videi draudzīgiem risinājumiem un alternatīvas plastmasai.

Par aļģu audzēšanas iespējām Baltijas jūrā viņa pastāsta, ka situācija pie Latvijas krastiem būtiski atšķiras no tās, kas ir citviet. “Baltijas jūras austrumu daļā, tostarp pie mums, aļģes faktiski neaudzē, kamēr, piemēram, Vācijas un Dānijas piekrastē ir pilotprojekti šajā jomā,” viņa turpina. “Latvijas piekrastē dominē smilšaina un akmeņaina jūras grunts, daudzas teritorijas ir aizsargājamas, kas padara gan ievākšanu, gan audzēšanu sarežģītu vai pat neiespējamu.”

Vienlaikus pētnieki saskata potenciālu dažu sugu audzēšanā nākotnē. “Teorētiski audzēšanai varētu būt piemērotas zaļaļģes, ko redzam arī krastā kā zaļu masu, un tās varētu audzēt uz virvēm, taču Latvijā pagaidām vēl nav praktiski izmēģināts,” norāda L. Kokaine. Arī citas sugas varētu būt perspektīvas, taču šobrīd šī joma vēl ir attīstības sākumposmā.

Aļģes ir bagātas ar vērtīgām vielām un var tikt izmantotas arī citos veidos, piemēram, dzīvnieku barības piedevu ražošanā. “No aļģēm var iegūt ekstraktus, kas uzlabo dzīvnieku gremošanu un palīdz samazināt antibiotiku lietošanu. Tas ir īpaši aktuāli laikā, kad arvien vairāk domājam par veselīgāku pārtiku un ilgtspējīgu ražošanu,” viņa skaidro, piebilstot, ka šī joma vēl piedāvā daudz neizmantotu iespēju.

Materiāli tapuši ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.