No idejas līdz peļņai: mērķtiecīgs ceļš ar pārbaudījumiem

Ar kādām grūtībām saskaras jaunie uzņēmēji, un kāda nozīme uzņēmumu attīstībā ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Kuldīgas biznesa inkubatoram? To Kurzemnieks jautāja SIA Mīci īpašniecei Kristīnei Volfai, SIA Tiny Bunny vadītājai Ilvai Kauliņai, SIA Agrotehnika īpašniekam Arturam Cimoškam, LIAA direktoram Kasparam Rožkalnam un ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei.

Kurzemnieka rakstu sērijā Izpēti, izgaismo, risini! turpinājums par dažādiem ceļiem un iespējām, kā arī šķēršļiem un izaicinājumiem, sākot savu uzņēmējdarbību.

___________________

Plastilīns: laba valoda bērnam un bizness

„Uzņēmums man ir kā bērns. Es to auklēju un nedomāju, vai ir grūti vai viegli. Ja ir grūti, izdomāju, kā to atrisināt,” saka SIA Mīci īpašniece, bijusī kuldīdzniece Kristīne Volfa, tagad sabilniece.
Sākotnēji uzņēmums ražojis plastilīnu. Tad K.Volfa piedāvājusi arī citas preces, lai spēlēšanās ar plastilīnu kļūtu vēl interesantāka. Tā tapuši rullīši, formiņas un aktivitāšu dēlīši pirmsskolas vecuma bērniem ar burtu mācīšanos, skaitīšanu un ģeometriskām formām. 99% produkcijas ražoti Latvijā, tikpat kā viss top Kurzemē. Mīci piedāvājums ir arī labs palīgs bērnudārzos un vecākiem mājmācībā, jo ar to var mācīt ciparus, burtus un citas pamata zināšanas. „Viss, ko turpmāk taisīšu, būs pakārtots plastilīnam, lai ar to var spēlēties. Iespējams, radīsies vēl kāda ideja,” stāsta K.Volfa.

Bērniem drošs
Uzņēmējai patikusi ideja ražot vietējās preces, jo arī pati viņa pērk Latvijas produkciju. Veikalos nopērkams Bulgārijā, Ķīnā vai Vācijā ražots plastilīns, tomēr K.Volfas ražotais ir pilnībā drošs – no pārtikas izcelsmes vielām. Tas esot desmit reižu drošāks par rotaļlietām, jo prasības pārtikai Eiropas Savienībā ir daudz stingrākas: „Ja bērns to iebāž mutē, nekas slikts nenotiek – nav ne ķīmiskas reakcijas, ne saindēšanās.”
Uzņēmumā strādā viens darbinieks. Liels atbalsts Kristīnei ir vīrs, uzņēmējs Oskars Volfs. Viņi palīdz viens otram, lai gan darbojas katrs savā nozarē. Līdz šim uzņēmums koncentrējies uz Latvijas tirgu. „Lai gan saka, ka te tas ir mazs, tomēr tas ir labs mazajam uzņēmējam. Ņemot vērā, ka mammas bērniem neko nežēlo, uz tā var veidot tirgu. Mums ir lieliska sadarbība ar dažiem veikaliem Igaunijā, kur mūsu plastilīns ir visai iecienīts,” stāsta K.Volfa. Interneta veikalā iepērkas cilvēki no dažādām valstīm.

Ceļš kā maratons
Ideja ražot plastilīnu radusies tad, kad vecākā meita piedzimusi ar veselības problēmām. Māmiņa meklējusi sensorās rotaļas, kas attīsta valodu. „Lai bērns labāk iemācītos rakstīt un valoda ritētu raitāk, vajadzīgs satvēriens un labas roku kustības. Pastiprināti sāku strādāt pie plaukstu un pirkstu koordinācijas.” Vispirms pirkusi Ķīnas plastilīnu, un aktīva lietošana novedusi gan pie labas valodas bērnam, gan sava biznesa. „Sapratu, ka jāpamēģina pagatavot pašai. Ar pirmo recepti nekas neizdevās. Pirmajā pusgadā arī ne, bet manī bija spīts. Mēģināju vēl un vēl.” Ceļš līdz precei esot kā maratons, kurā viņa lēnām to attīsta līdz pilnībai. Jaunajiem uzņēmējiem nevajadzētu gadu gadiem savu ražojumu uzlabot – tas jālaiž apgrozībā un jāiepazīst klientu atsauksmes, padarot to arvien labāku.

Atmodina uzņēmējas gēnu
Pēc meistarojumiem mājās K.Volfa plastilīnu piedāvājusi draugiem, un tiem tas paticis. Pēc tam ar mammu Guntu Turku iestājušās Kuldīgas biznesa inkubatora pirmsinkubācijas programmā: „Tie bija intensīvi un ļoti vērtīgi kursi – iesaku visiem, kuri vēlas sākt biznesu.” Pēc tam jutusi grūdienu, jo inkubatora darbinieki idejai noticējuši, un viņa sapratusi, ka vēlas dibināt uzņēmumu. Tas izdarīts 2019. gada rudenī, pēc tam iestājusies nākamajā inkubatora programmā. „Esmu juriste bez uzņēmējas gēna. Varbūt tas manī snauda, bet pirmsinkubācijas periods to atmodināja un deva zināšanas.” Ļoti būtisks bijis iedrošinājums un iespēja būt daļai no izpalīdzīgas kopienas. Tur sastapta arī sadarbības partnere, kura nodrošina daļu no plastilīna formiņu ražošanas.

Ieguldīts liels darbs
Pandēmijas laiks bijis izdevīgs, jo visi sēdējuši mājās un vairāk laika pavadījuši ar bērniem: „Marta sākumā šķita, ka gals klāt, jo veikali tika aiztaisīti ciet, bet patiesībā sākās labi laiki.”
Pagājušais gads beidzies ar daudz lielāku apgrozījumu, nekā plānots. Lai to sasniegtu, uzņēmēja ieguldījusi lielu darbu, un tas rosina vēl lielāku sparu: „Ir plāns kārtīgāk pieķerties kaimiņiem – Igaunijai un Lietuvai. Trīs Baltijas valstis ir lielāks tirgus.” Straujo cenu pieaugumu viņa mazliet izjūtot – savu cenu pacelt nav bijis viegli, un tas darīts lēnām: „Mani klienti ir ar vidējiem un augstiem ieņēmumiem un var atļauties nopirkt. Domāju, ka viņi cenu kāpumu nav jutuši tik dramatiski.”

Palīdz sociālie mediji
Arī K.Volfa mēdz sastapties ar grūtībām, tomēr svarīgāka esot vēlme darboties: „Cits teiks, ka eksports ir grūts, bet vajag tikai darboties. Sociālie tīkli ir pilnbriedā. Es vienkārši taustos un meklēju iespējas. Jauns uzņēmējs nevar gribēt, lai jau pirmajā pusgadā peļņa būtu ļoti liela. Darbdiena ir stipri ilgāka par astoņām stundām. Ja neesi gatavs, labāk neķeries klāt!” Attīstību veicinājusi mērķtiecīga darbība sociālajos medijos, uzturot sarunas ar klientiem un ļaujot ieskatīties procesā. „Daudzi eksporta partneri mani uzrunājuši internetā. Tas ir patīkami, ka kāds no Šveices vai Taivānas ieraudzījis mūsu vēstījumu instagramā. Darbs, ko esmu tur ieguldījusi, ir vērtīgs. Jāsaka paldies māsai Grētai Turkai-Lepsei, kura uzņem skaistas fotogrāfijas. Zinu daudzus mazos uzņēmējus, kuri saka, ka viņiem tam nav laika un tas nav vajadzīgs. Patiesībā tur ir potenciāls attīstībai.”

___________________

Ar sapni un pieredzi

„Kā jau visiem, arī mums pēdējie gadi bijuši sarežģītāki. Taču uz priekšu virzāmies un apjomu ražošanā un pārdošanā palielinām,” stāsta SIA Tiny Bunny vadītāja Ilva Kauliņa.
Uzņēmums piedāvā gaumīgus un lakoniskus ikdienas un svētku apģērbus bērniem līdz 12 gadiem, kā arī pieskaņotus tērpus māmiņām. I.Kauliņa piebilst, ka kolekcijas vienmēr nes svarīgu vēstījumu, kas apģērbam pievieno vērtību: „Dažkārt tas ir kā atgādinājums vecākiem, ka bērns ir ļoti mīlēts. Tas uzdrukāts uz džemperīša, lai viņi atceras to regulāri pateikt.”

Tirgo Amerikā un Honkongā
Ražošana ir ārpakalpojums. Sākumā apģērbu darinājušas dažas šuvējas Kuldīgā un Saldū, tad nelieli šūšanas uzņēmumi, tagad 90% darba notiek lielās ražotnēs Rīgā, Mārupē, Ventspilī: „Lielākoties strādājam klientiem Latvijā. Uz ārzemēm darbojamies caur veikaliņiem, kuri mūsu produkciju iepērk un tirgo savā valstī.” Visvairāk tas notiek Amerikā, Vācijā, Honkongā un Austrijā. I.Kauliņa regulāri dodas uz izstādēm dažādās valstīs. Pirmā bijusi Parīzē, nesen jau otro reizi uzņēmēja devusies uz Ņujorku, kur prezentējusi nākamo rudens un ziemas kolekciju. „Izstādēs veikaliņi apģērbus noskata un iepērk. Saražojam un piegādājam, lai viņi savā veikalā var tirgot nākamajā rudenī. Vasarā Ņujorkā bijām pirmoreiz. Tā mūs patīkami pārsteidza, jo klienti ir daudz atvērtāki un jau pirmajā reizē bija gatavi pamēģināt ko jaunu atvest no Eiropas.”

Dizainu izdomā pati
Sapnis par apģērbu ražotni dzimis jau sen – pirms 12 gadiem. Bērnu apģērbos I.Kauliņa iemīlējusies, strādājot veikalā Zara. „Atceros, kā staigāju pa nodaļu un domāju, ka kādreiz varētu ko tādu radīt, bet toreiz manī nebija ticības.” Ilvai piedzimis pirmais bērniņš, viņa šuvusi apģērbu gan savējam, gan draudzeņu meitenēm. Visiem paticis, un tas iedrošinājis. Vienu dienu gājusi pa parku, un prātā ienācis nosaukums Tiny Bunny (Mazais zaķītis). Domājusi, ka bērnu apģērbu līnijai tas ļoti piestāvētu: „No tā mirkļa viss arvien vairāk auga, līdz izveidoju kolekciju un sāku to prezentēt.” Pirmo šuvusi pati, taču jau daudzus gadus to vairs nedara – vada uzņēmumu. „Bet dizainu izdomāju pati. No manas iedvesmas veidojam prototipus.”

Inkubators attīsta biznesa domāšanu
Sākotnēji I.Kauliņa darbojusies kā pašnodarbinātā. Uzņēmumu nodibinājusi tad, kad devusies uz pirmo izstādi, vēlāk iestājusies Kuldīgas biznesa inkubatorā: „Tur viss no sapņa transformējās par biznesu. Mainījās skatījums, un tas palīdzēja no skaistu apģērbu radīšanas virzīties uz biznesa pusi.” Mācības palīdzējušas domāt par mērķi, un ļoti līdzējis finansiālais atbalsts: „Kad sākām ražot vairāk, gājām lielākās ražotnēs, bija lielāks auduma iepirkums, un bija vajadzīgs lielāks ieguldījums. Inkubatora atbalsts ir ļoti vērtīgs, jo palīdzēja spert soļus uz priekšu, lai ražotu un pārdotu vairāk.”

Ietekmē sankcijas Krievijai
Uzņēmums dibināts 2017. gada beigās. Pirms pandēmijas savu tirdzniecības vietu nav bijis – apģērbu varēts iegādāties tirdziņos. Pandēmija uz laiku to apturējusi: „Bet bijām priecīgi, ka jau laikus izveidojām interneta veikalu.” Cenu pieaugumu uzņēmums izjūt, taču viens no veiksmes faktoriem ir ražošana ārpakalpojumā: „Pastāvīgās izmaksas tik ļoti nejūtam, jo mums nav ražotnes, lielas apkures un darbaspēka. Nedaudz augusi auduma cena un šūšanas izmaksas. Apģērbs maksā dažus eiro dārgāk, bet klienti saprot, ka ir inflācija un izmaksas pieaug.” Vissmagāk izjusta Krievijai noteikto sankciju ietekme: Austrijā viens no lielākajiem klientiem pirms tam daudz pārdevis Krievijai, taču sadarbību pārtraucis. Tur pēkšņi viss apstājies, un rēķinu samaksa aizkavējusies piecus sešus mēnešus – tas ietekmējis arī I.Kauliņas uzņēmumu.

Pāri grūtībām – ceļš uz izaugsmi
„Skaitļi rāda, ka apgrozījums aug. Tirgojamies vairāk, ir klātienes tirdzniecības vietas. Tomēr apjoms, ko varam ietirgot dienā, nav tāds kā pirms krīzēm. Jūtam, ka cilvēki nevar tik daudz atļauties. Bet cenšamies iet plašumā, rast vairāk iespēju, kā aizsniegt jaunus klientus,” stāsta I.Kauliņa. „Visa virzītājspēks ir mana mērķtiecība. Esmu pateicīga tiem cilvēkiem, kuri ir kopā ar mani un savu darbu dara no visas sirds. Domāju, ka to jūt arī klienti. Tā ir pievienotā vērtība, ko naudā nevar izsvērt. Pozitīvi ir tas, ka man pietiek enerģijas un varu strādāt arī nakts stundās. Izmantoju šo laiku.” Uzņēmumā ir tikai viens darbinieks, pārējā komanda strādā ārpakalpojumā: „Turpinot augt, darbinieku skaits augs. Līdz šim nebija iespējas pieņemt jaunus, tādēļ izvēlējos šādu modeli. Iznāk daudz iznest uz saviem pleciem, bet man ir fantastisks ģimenes atbalsts.”

___________________

VIEDOKĻI

Vai sākt uzņēmējdarbību ir viegli? Kas rada grūtības?

Jāpalīdz attīstīt
Ilze Indriksone, ekonomikas ministre:
– Uzdrošināšanās sākt uzņēmējdarbību prasa pārvarēt aizspriedumus un potenciālos riskus, nebaidīties no neizdošanās un mērķtiecīgi virzīties uz jauniem panākumiem. Dalība biznesa inkubatoru pirmsinkubācijas programmā ir ne tikai pirmais atspēriena punkts, bet arī viens no elementiem inovatīvā un uz produktivitātes kāpināšanu orientētā uzņēmējdarbības ekosistēmā. Tas nodrošinās iedzīvotājiem darbavietas, stabilu labklājību un drošību par nākotni. Tāpēc nenovērtējama ir palīdzība, lai sāktu. Lielākie izaicinājumi ir cenu kāpums un iespējamā noieta diferencēšana. Tāpēc būtiski ir domāt par tādiem ieguldījumiem, kas vērsti uz uzņēmumu inovāciju un eksportspējas palielināšanu, bet tas nav iespējams bez jaunu ideju un tehnoloģiju ieviešanas. Šī mērķa vārdā no valsts puses 1,6 miljonus eiro septiņos gados investēsim uzņēmumu produktivitātē, inovācijās un digitalizācijā, domāsim arī par energoietilpību. Jaunās programmas pakāpeniski jau tiek atvērtas.

Iespējas ir samērā plašas
Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors:
– Uzņēmējdarbības vide Latvijā ir starptautiski konkurētspējīga. Mums ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū – atpaliekam tikai no Igaunijas. Arī ārvalstu investori mūsu uzņēmējdarbības vidi vērtē pozitīvi. Pat tādā situācijā, kad lielākajā daļā Eiropas valstu investīciju plūsma samazinās, Latvijā tā ir stabila un pat pieaug. Tomēr jāpiekrīt, ka uzņēmējam, kurš primāri raugās uz vietējo tirgu, šī aina nav tik spoža un galvenie izaicinājumi ir darbaspēka nodokļi un pieejamība, energoresursu cena un patērētāju pirktspējas mazināšanās. Tādēļ no mūsu perspektīvas aicinām domāt par eksportu – tas ir neierobežots tirgus, un ir lielākas valsts atbalsta iespējas.
Iesācējiem aģentūra piedāvā pirmsinkubācijas programmu visos inkubatoros. Pieteikties varēs no 1. līdz 20. martam vietnē www.business.gov.lv. Tā ir iespēja apgūt sešu mēnešu programmu, pārliecināties par idejas dzīvotspēju, iegūt jaunus kontaktus. Pat tad, ja pirmā ideja izrādīsies neveiksmīga, varēs meklēt jaunas nišas. Otra iespēja ir konkurss Ideju kauss, kurā var startēt, biznesa ideju aprakstot uz vienas A4 lapas. Šajā programmā labāko ideju autori var strādāt pieredzējušu mentoru vadībā, kā arī iegūt starta kapitālu līdz pat 10 000 eiro. Šogad Ideju kausu plānots izsludināt augustā. Vienlaikus organizējam arī hakatonus (ideju maratonus – red.), pieejams atbalsts arī tehnoloģiski ietilpīgu preču prototipu izstrādei un citām inovatīvām ierosmēm. Jaunajiem uzņēmējiem palīdz arī finanšu institūcija Altum un Lauku atbalsta dienests. Svarīgākais ir atnākt uz konsultāciju un saprast, ar ko sākt.

Daudzi cīnās par izdzīvošanu
Arturs Cimoška, uzņēmējs:
– Šobrīd sākt uzņēmējdarbību ir ļoti grūti, jo Latvija ir ļoti maza – ar mazu tirgu un lielu konkurenci. Lai tajā pēkšņi ielauztos, jābūt izcilam piedāvājumam vai lielai veiksmei. Pašlaik uzņēmējdarbība ir diezgan zemā punktā. Tepat esošais karš Ukrainā, cenu svārstības un neprognozējamība rada līdzīgu situāciju, kāda bija 2008., 2009. gadā. Daudzi cīnās par izdzīvošanu.
Uzņēmumu attīstību noteikti veicina visa reģiona attīstība. To var viegli nobremzēt arī pašvaldība un valsts institūcijas. Pēdējos gados Kuldīga tomēr ir diezgan liels veiksmes stāsts. Te ir diezgan laba vieta – var attīstīties gan tūrismā, gan ēdināšanā, gan ražošanā. Ir sakārtota vide. Varbūt attālums no Rīgas attīstību drusciņ bremzē, bet kopumā Kuldīgā ar uzņēmējdarbību pašlaik viss kārtībā. Pandēmija dažās nozarēs radīja grūtības, bet daudzus arī pieradināja saņemt naudu nestrādājot un pamainīja domāšanu – tas noteikti nenāca par labu. Vistrakākais ir tas, ka ceļas banku procenti un Euribor likme. Tie uzņēmēji, kuri grib kaut ko attīstīt ar kredītu palīdzību, var nokļūt diezgan riskantā situācijā un biznesu zaudēt. Domāju, ka šī problēma ir daudz lielāka nekā pandēmijas ietekme.

___________________

#SIF_MAF2022