Kad beidzas aktīvā darba dzīve un sākas pensijas laiks

„Viena ir materiālā puse, kas cilvēkam nepieciešama, bet tikpat svarīga ir otra – vientulības mazināšana,” sarunā par pensiju drošību sacīja Kuldīgas invalīdu biedrības vadītāja LIDIJA PETREVICA. Vēl sarunā Kurzemnieka redakcijā piedalījās Kuldīgas politiski represēto biedrības vadītājs ULDIS JUMIĶIS, Kuldīgas senioru skolas valdes locekle GUNTA JANKOVSKA, sociālā dienesta direktore SARMĪTE SEGLIŅA, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Kuldīgas pabalstu daļas 2. grupas vadošā inspektore AIGA SMILTNIECE.

Kurzemnieks publikāciju sērijā Cilvēks un drošība šoreiz uzmanības centrā – par to, ar kādām pensijām iztiek Kuldīgas novada cilvēki, kādas ir viņu vecumdienas un kāds ir valsts un pašvaldību atbalsts grūtībās nonākušajiem.

“Administrējot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, atklājas, ka ir tādi cilvēki, kuri tikai tajā brīdī nokārto pasi. Tā viņiem nav bijusi, nav arī adreses. Kā viņi visu šo laiku dzīvojuši? Valsts uzdevums ir aizsniegties līdz visiem,” sacīja Aiga Smiltniece. Diskusijā iesaistījās Uldis Jumiķis, sakot: “Bet nevar palīdzēt tam, kas to negrib.” Savukārt Gunta Jankovska rosināja runāt par citu aspektu: “Parādās problēma: cilvēkam visu laiku kaut ko dod, bet ar dzīvi viņš nav apmierināts. Ne velti saka: cilvēku maina darbs. To viņam vajadzētu piedāvāt. Arī senioriem jādod uzdevums – tā savā veida jau ir komunikācija, iesaiste. Nevar dot tikai došanas pēc.”

“Aptuveni 40% no visiem pašvaldības pabalstiem saņem cilvēki pensijas vecumā. Pērn trūcīgā ienākumu līmenis bija 351 pensionāram, maznodrošināts līmenis (313–407 eiro) bija 412 pensionāriem. Vairums saņem arī mājokļa pabalstu, un tas senioru vecumā ir 51%. Senioriem pieejama aprūpe mājās un vēl viens pakalpojums, kāda nav citās pašvaldībās, ir senioru dienas aprūpes centrs,” minēja sociālā dienesta direktore Sarmīte Segliņa.

Lasiet vairāk 13. februāra numurā!

#sif_maf2023