Cik drošas ēkas un kas būtu darāms apsaimniekotājam un pašiem iedzīvotājiem

„Ēkas nolietojas, un nekā nedarīšanu nevar argumentēt ar to, ka 40 gadus māja stāvējusi, nekas slikts nav noticis, tad jau arī turpmāk nenotiks. Visam, arī ēkai termiņš kaut kad beidzas, ja nekas netiek atjaunots, labots. Renovācija ir labākā drošības atslēga,” diskusijā laikraksta Kurzemnieks redakcijā saka Kuldīgas komunālo pakalpojumu vadītājs Kaspars Poriķis.

Kurzemnieks publikāciju sērijā Cilvēks un drošība šoreiz uzmanības centrā – par mājokļu drošību, īpaši daudzdzīvokļu ēkās.

“Cilvēkiem jāsaprot, ka viņi dzīvo kopīpašumā un ka atbildībai jābūt tikpat lielai kā privātmājas īpašniekam, kurš par nama drošību rūpējas viens, “ papildina būvinženiere Kristīna Ansone. Viņa turpina: “Apsaimniekotājam jāzina tehniskas lietas. Ja tās ir specifiskas, jāiesaista speciālists, citādi uzkrājums tiek izsviests vējā,drošību neuzlabojot.” Savukārt Pļavas ielas 5. nama pārvaldnieks Pēteris Čačs atzīst: “Visās mājās ir problēmas ar stāvvadiem. Jāņem vērā, ka tolaik, kad ēkas būvētas, bija cita tehnoloģija un citi sadzīves paradumi.”

Bet Skrundas komunālās saimniecības nekustamā īpašuma pārvaldnieks Andris Liseckis piebilst, ka daudzviet pagrabos paaugstinātu bīstamību rada vecā elektroinstalācija, kas sen vairs neatbilst noteikumiem.

Lasiet vairāk 8. marta numurā!

#sif_maf2023