Arvien garākas rindas

Pēdējā laikā izteiktāka kļūst tendence, ka neatbilstoši garas rindas veidojas ne tikai valsts apmaksātajiem medicīnas pakalpojumiem, bet arī maksas vizītēm pie ārstiem. Gaidīšanas laika pieaugums tiek skaidrots gan ar pacientu plūsmas palielināšanos pēc Covid-19 pandēmijas, gan ārstu speciālistu un finansējuma trūkumu. Taču cilvēkiem, kas saskaras ar veselības problēmām, palīdzība ir nepieciešama, negaidot mēnešus un pat gadus.

______________________________

Turpinām pētīt un šķetināt tēmas Cilvēks un drošība ļoti svarīgu aspektu – cilvēku nodrošinājumu ar medicīnisko palīdzību. Šoreiz par iespējām laikus tikt uz dažādiem izmeklējumiem un pie ārstiem
speciālistiem. Visiem zināms, ka tas ir sarežģīti, bet kādas ir konkrētas situācijas, un vai ir kāds risinājums, lai tiktu pie valsts apmaksātiem pakalpojumiem, negaidot ļoti garajās rindās.

______________________________

Pieredzes stāsti

Faktiski neiespējami

Agnese no Dobeles atsaucās Kurzemnieka aicinājumam pastāstīt savu pieredzi:
– Man ir 45 gadi (septembrī būs 46), un pirms diviem gadiem – 2021. gada septembra sākumā – piedzīvoju insultu ar pamatīgiem bojājumiem – faktiski pilnīgu ķermeņa kreisās puses paralīzi. Pateicoties neskaitāmām rehabilitācijām un smagai cīņai caur sāpēm un grūtībām, iemācījos no jauna staigāt un pārvietoties vertikāli. Tiem, kam ir bijis insults, procentuāli ir daudz lielākas iespējas piedzīvot to atkārtoti, turklāt ir iespējams, ka katra nākamā reize ir ar lielākiem bojājumiem (kas neuzmundrina), taču tikt pie speciālistiem, lai savlaicīgi veiktu, piemēram, magnētisko rezonansi, ir faktiski neiespējami. Piemēram, pērn aprīlī gribēju pierakstīties pie neirologa (speciālista, ko insulta pacientiem ir svarīgi apmeklēt) un pierakstu dabūju uz novembri. Kad aizgāju pie ārsta, viņš man prasīja – par ko sūdzamies? Jāatzīst, ka neirotiski sasmējos un teicu, ka neatceros. Nu tā apmēram ir ar tiem pierakstiem. Bēdīgi, ka cilvēkam darbspējīgā vecumā, kas, neraugoties uz invaliditāti, turpina strādāt pilna laika darbu, nav dota iespēja monitorēt savu veselības stāvokli, lai izvairītos no atkārtotas situācijas.

Diskriminācija un atbalsta trūkums

Par pieredzēto stāsta kāda kuldīdzniece, kura nevēlējās minēt savu vārdu:
– Esmu 1. tipa brittle paveida diabēta paciente. Tas nozīmē, ka man ir ļoti mainīgs un grūti kontrolējams glikozes līmenis asinīs, ko regulēju ar insulīna injekcijām un Libre 3 nepārtrauktas glikozes monitorēšanas aparātu, ko, pateicoties labdarības fonda BeOpen organizētajai labdarības kampaņai – līdzcilvēku atbalstam –, varu lietot, dzīvojot bez regulāram komām un braucieniem uz slimnīcu. Latvijā atšķirībā no citām valstīm, piemēram, Vācijas vai Lielbritānijas, 1. tipa diabēta pacientiem nav pieejama mūsdienīga veselības uzturēšana. Un tagad pat nav iespējas tikt uz valsts apmaksātu endokrinologa vizīti. Cik man zināms, saskaņā ar valstī noteikto standartu cukura diabēta pacientiem ir nepieciešams apmeklēt endokrinologu ik pēc trim mēnešiem. Man endokrinoloģe ir Rīgas Stradiņa slimnīcā. Parasti vienmēr esmu centusies pierakstīties nākamajai vizītei uzreiz esošās laikā, jo zinu, cik pēc tam sarežģīti to izdarīt. Tomēr, ja gadās situācija, kad uz nākamo vizīti jāpierakstās ārpus ārstes kabineta, tad faktiski valsts apmaksāta vizīte nav pieejama. Šogad es neesmu bijusi pie viņas nevienu reizi. Ar visu valsts finansējuma deficītu situācija jau gada sākumā izveidojās tāda, ka rindas ir vēl garākas. Šogad bija tā, ka zvanot nemaz nevar pierakstīties, jo pieraksts nav atvērts un esošais ir pilns, nav iespējams sarunāt pierakstīties uzreiz, ir jāgaida diena, kad nākamais pieraksts tiks atvērts. Bet tad ir tik daudz pierakstīties gribētāju, ka vietu dabūt ir sarežģīti! Tā nu man šī gada vienīgā vizīte pie endokrinoloģes būs tikai novembrī kā maksas vizīte, kuras laikā plānoju pierakstīties uzreiz nākamai. Sarunās ar endokrinoloģi savulaik esmu daudz prasījusi, kā tas iespējams, ka ir tik daudzas nesakārtotas lietas Latvijas medicīnā. Un viņa ir teikusi, ka kaut ko izmainīt visefektīvāk var tikai paši pacienti apvienojoties. Bet diemžēl diabēta pacienti Latvijā ir diezgan pasīvi, un tie, kas iedzīvojušies smagās komplikācijās, nemaz nevēlas atklāti runāt un stāstīt par to, jo gan fiziski, gan psiholoģiski šī saslimšana ir sarežģīta. Piemēram, tas, ka taupības nolūkā nolemj, ka labāk, lai 1. tipa diabēta pacienti dzīvo Latvijā kā senatnē – bez modernām tehnoloģijām. Tas gluži vienkārši noved pie tā, ka kļūst vairāk invalīdu un darba nespējīgu, nelaimīgu cilvēku, jo diabēta komplikācijas ir ļoti nopietnas.

Bija sajūta, ka prasu kredītu

Kuldīdzniece Aija stāsta:
– Pirms dažām dienām zvanīju uz Kuldīgas slimnīcu, gribēju pierakstīties pie ginekologa – šobrīd pieraksts ir iespējams uz janvāra vidu, turklāt tā būtu maksas vizīte. Savukārt pirms kāda laika zvanīju, lai pieteiktos pie traumatologa. Man pat nepajautāja, kas tieši man kaiš, un pierakstīja pēc diviem mēnešiem. Pēc kāda laika man vēl piezvanīja no slimnīcas un pateica, ka dakterei jādodas uz kursiem un mana vizīte jāpārceļ vēl par pāris nedēļām. Ja man būtu, piemēram, lauzta kāja, vai tad arī man būtu jāgaida divi ar pusi mēneši?!
Taču visinteresantāk man gāja ar rehabilitologu. Biju izlasījusi Kurzemniekā rakstu, ka ir atvieglota programma, kā personām ar invaliditāti iespējams tikt par valsts līdzekļiem uz sanatoriju. Lai tur varētu nokļūt, vispirms gribēju iziet rehabilitācijas kursu Kuldīgas slimnīcā, taču saskāros ar to: ja tu neesi tikko bijis slimnīcā vai tev nav bijusi tikko operācija, tad šis pakalpojums tikpat kā nav pieejams. Biju paņēmusi līdzi norīkojumu un gribēju pierakstīties, bet man atbildēja, ka man vispār nekas nepienākas. Teica, ka tagad rindā pieņem tikai tos, kas ir uzreiz pēc operācijas. Kad es sacīju, ka man muguras operācija ir bijusi pirms diviem gadiem, man atbildēja, ka tam nav nozīmes, vajag, lai operācija būtu notikusi tagad, un pie rehabilitologa nepierakstīja. Kad sacīju, ka varbūt mani var ierakstīt kādā ārpuskārtas rindā, varbūt kāds atsakās, un tad es tieku, man atbildēja, ka nav iespējams pierakstīties rindā ne par maksu, ne par valsts līdzekļiem. Pēc kāda laika gan sekoja pārsteigums – man zvanīja no slimnīcas un teica, ka es varot nākt pie rehabilitologa un pat izvēlēties laiku. Samaksāju naudu un tiku pie dakteres. Kad es viņai ieminējos par to, ka man ir invaliditātes grupa un ka vēlos tikt uz sanatoriju, viņa sāka mani pazemot un teikt, ko es iedomājoties, man taču esot invaliditātes pensija! No viņas attieksmes sapratu, ka man nav nekas jādara, lai savu veselību uzlabotu, bet jāgaida, kad nomiršu. No sākuma domāju, ka šāda attieksme ir tikai pret mani, bet parunāju arī ar citiem un sapratu, ka tā nav. Es pēc vizītes tiku līdz mašīnai un tad ļāvu vaļu asarām, bet kāda cita sieviete man teica, ka viņa pēc vizītes izraudājusies, kad nonākusi līdz mājām. Man bija sajūta, ka eju prasīt kredītu privātām vajadzībām, nevis rehabilitācijas pakalpojumu.
Es nezinu, kā iespējams risināt šīs problēmas ar rindām pie speciālistiem, taču tas nav normāli. Saistībā ar ginekologu es atradu sev risinājumu pierakstīties Rīgā. Tie būs papildu izdevumi, ceļš, mans laiks, taču es tikšu pie ārsta jau septembrī.

______________________________

Visilgākais gaidīšanas laiks – pie nefrologa

Kuldīgas slimnīcā pieejamas valsts apmaksātas konsultācijas pie anesteziologa, ginekologa, kardiologa, ķirurga, pneimonologa, traumatologa-ortopēda, nefrologa, fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsta, ergoterapeita un fizioterapeita.
Gada sākumā valsts apmaksātie pakalpojumi bija pieejami arī urologa konsultācijām, tomēr uz šo brīdi kvotas ir beigušās, informē Kuldīgas slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Anda Šlakorciņa.
Iespēju konsultācijas saņemt gan par valsts līdzekļiem, gan par maksu piedāvā ginekologs, traumatologs-ortopēds, fizioterapeits, ergoterapeits, fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsts.
Visilgākais gaidīšanas laiks valsts apmaksātajām konsultācijām ir pie nefrologa, jo speciālists Kuldīgas slimnīcā ir tikai vienu reizi mēnesī un pacientu sarakstā ir arī tādi, kuriem noteiktā terapija prasa atkārtotas konsultācijas. Tiem, kuriem nepieciešama pirmreizēja konsultācija, nākas gaidīt vai meklēt palīdzību ārstniecības iestādē, kurā nefrologs piedāvā konsultācijas par maksu.
Tikai par maksu pieejamas gastroenterologa, endokrinologa un neiroķirurga konsultācijas. Šie ir slimnīcai piesaistītie speciālisti, kuri pacientus pieņem par maksu. Neatbilstoši garas rindas veidojas gan valsts apmaksātajiem, gan arī maksas pakalpojumiem. Tas liecina par izteiktu speciālistu trūkumu, skaidro A.Šlakorciņa.
Jāpiebilst, ka Kuldīgas slimnīcā izbraukuma konsultācijas sniedz arī ārsti speciālisti no citām medicīnas iestādēm, kas ir sadarbības partneri. SIA Veselības centrs 4 nodrošina flebologa un dermatologa konsultācijas, SIA Semigallia – dermatologa-venerologa konsultācijas, bet SIA Tehniskā ortopēdija – tehniskā ortopēda konsultācijas. Šie ārsti pacientu pierakstu organizē paši.

______________________________

VIEDOKĻI

Speciālistiem nav izdevīgi nākt uz reģioniem

Edgars Siliņš, Kuldīgas slimnīcas galvenais ārsts:
– Gaidīšanas laiku ietekmē speciālistu pieejamība, valsts kvotu apjoms un speciālistu vēlme pieņemt pacientus par valsts naudu. Finansiālu ierobežojumu dēļ Nacionālā veselības dienesta (NVD) darbinieki nav pārrēķinājuši manipulāciju un speciālistu tarifus. Rezultātā speciālisti ierobežo pacientu skaitu, kurus pieņem tikai par valsts noteikto tarifu. Valstī kopējā kvota pilnībā netiek apgūta, jo speciālisti izvēlas pelnīt uz maksas pakalpojumu rēķina.
Kuldīgas slimnīcas darbinieki apzinās, ka cilvēku maksātspēja ir ierobežota. Maksas pakalpojumi galvenokārt tiek piedāvāti tikai pēc esošā valsts pasūtījuma pilnīgas izstrādāšanas jeb kvotu izbeigšanās. Ja netiks pārskatīta valsts apmaksāto pakalpojumu kārtība, tad pastāv risks, ka maksas pakalpojumu klāsts paplašināsies.
Savukārt jaunajiem speciālistiem ir ambīcijas darboties ar sarežģītiem gadījumiem, kas sastopami tikai lielajās klīnikās. Darbs reģionā saistīts ar mazākām karjeras izaugsmes iespējām, tāpēc ir grūtāk piesaistīt speciālistus pastāvīgam darbam. Diemžēl NVD par darbu maksā vienādi neatkarīgi no tā, vai tas tiek veikts Zilupē vai Vecrīgā, tāpēc speciālisti nav ieinteresēti pat doties uz ambulatorām pieņemšanām reģionos. Motivēšanas nasta ir novelta uz pašvaldību pleciem. Rodas situācija, kurā pašvaldības savstarpēji konkurē un atkarībā no rocības mēģina speciālistus piesaistīt. Rezultātā tiek tikai pastiprināta un vairota nevienlīdzība starp reģioniem, tiek samazināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.

Nākas pat pierakstu atteikt

Dana Paiča, Kuldīgas slimnīcas rehabilitācijas nodaļas vecākā fizioterapeite:
– Kuldīgas slimnīcas rehabilitācijas nodaļā rinda ir gara hroniskajiem pacientiem. Tā kā rehabilitācija akūtās un subakūtās situācijās jānodrošina pēc iespējas ātri, hroniskajiem pacientiem nākas gaidīt ilgāk. Šobrīd hroniskajiem pacientiem pierakstu rindā nākas pat atteikt – kamēr pienāks viņu kārta, veselības stāvoklis mērķiem un plānam vairs neatbildīs. Vēl gribētu aicināt pacientus atbildīgāk izturēties pret pieraksta laiku. Neparedzētas situācijas veselības pasliktināšanās dēļ ir pieļaujamas, tomēr citos gadījumos jāsaprot, ka pārlikt konsultācijas vai nodarbības laiku ir teju neiespējami. Tāpat arī ārsta nozīmēto rehabilitāciju nevajadzētu speciāli plānot uz atvaļinājumu vai kādu citu šķietami brīvāku laiku. Tā pēc izveidotā rehabilitācijas plāna būtu jāuzsāk, cik ātri vien iespējams.

Pēc pandēmijas vairāk pacientu

Sintija Gulbe, Nacionālā veselības dienesta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece:
– Gaidīšanas ilgums, lai saņemtu valsts apmaksātu ārsta speciālista konsultāciju vai izmeklējumu, dažādās pakalpojumu grupās ir atšķirīgs. Atsevišķās vērojama gaidīšanas rindu garuma samazināšanās, citās – palielināšanās. Gaidīšanas laika palielināšanos var skaidrot gan ar pacientu plūsmas palielināšanos pēc kovida pandēmijas (tās laikā pieprasījums bija ievērojami samazinājies), gan citiem iemesliem, piemēram, cilvēkresursu pieejamību – noteiktu ārstu speciālistu specifiskums un retums, kas pakalpojuma sniegšanu padara ierobežotu –, kā arī pieejamā finansējuma apjomu, kas nesedz pieprasījuma apjomu.

______________________________

Aktuālais jautājums

Cik ilgā rindā nākas gaidīt, lai tiktu pie kāda ārsta speciālista? Vai esat gatavi gaidīt vizīti par valsts finansējumu vai tomēr izvēlaties maksāt paši?

Valentīna Ivanova, saldeniece:
– Ļoti traģiskas ir rindas pie speciālistiem Rīgas Stradiņa slimnīcā. Gandrīz bijām jau sagaidījuši savu kārtu pie kardiologa, kad no slimnīcas piezvanīja un vizīti atteica, jo ārsts saslimis. Lūdzos, lai pieraksta pie kāda cita, sakot, ka ilgāk mans tēvs vairs neizturēs. Un tā arī bija – kamēr gaidīja, aizgāja aizsaulē. Tikko nāku no zobārstniecības klīnikas Anroja Kuldīgā, te apkalpošana ir ļoti laba. Taču, lai tiktu pie zobārsta, no Saldus vajadzēja braukt uz šejieni, jo tur pie ārsta tik ātri tikt bija neiespējami. Par valsts naudu vairs nekad ne pie viena ārsta rindā negaidīšu. Pirms kāda laika vajadzēja pārbaudīt kuņģi, to darīju Jelgavas veselības centrā. Pēc vizītes ārsts iedeva izrakstu, ar ko gāju pie ģimenes ārsta, kurš nemaz nespēja saprast, kur esmu bijusi un kas ir izmeklēts, jo rokraksts bija pilnībā nesaprotams.

Lauris, no Priekules:
– Tieši tagad dodos pie acu ārsta. Rindas nebija. Kā iegāju internetā pierakstīties, paveicās tikt jau nākamajā dienā. Esmu bijis pie vairākiem speciālistiem Liepājā, arī tur ne pie viena ilgi jāgaida nebija, aptuveni mēneša laikā tiku. Par visām vizītēm esmu maksājis pats, rindā par valsts naudu nekad neesmu gaidījis, tāpēc droši vien visur vienmēr esmu ticis laikus.

Markuss Bērziņš, aizputnieks:
– Pēdējoreiz pie ģimenes ārsta Aizputē biju pagājušogad. Uz pierakstu nekad nav ilgi bijis jāgaida, tieku jau nākamajā dienā. Ja būtu vajadzīgs tikt pie kāda speciālista, rindā negaidītu, maksātu no saviem līdzekļiem. Cik daudz šobrīd ir jāmaksā par kādu pierakstu, to gan nezinu.

Ilze, pensionāre:
– Paldies Dievam, daudz ārstus apmeklēt nav bijusi vajadzība. Par valsts naudu lai tiktu pie neirologa, gaidu pusotru mēnesi. Protams, ja būtu steidzami, maksātu pati. Par vizīti, konsultāciju pie speciālista maksātu līdz 60 eiro, ja vēl paredzēta kāda procedūra, tad vairāk. Ģimenes ārsts mani vienmēr ir pierakstījis pie kāda speciālista, un nekad nav bijušas problēmas ar šī ārsta darbu. Ir speciālisti, pie kuriem jāgaida ļoti ilgi. Uz endoskopiju, kolonoskopiju par valsts līdzekļiem jāgaida vairāk nekā pusgads.

Ģirts Leja, rīdzinieks:
– Par valsts maksu nākas gaidīt divus trīs mēnešus. Ja maksā pats, tad var tikt nedēļas laikā. Es labāk maksāju, nekā tik ilgi gaidu. Visgarākais gaidīšanas periods ir bijis uz fluorogrāfiju, taču ar savu naudu var tikt otrajā, trešajā dienā. Ja ir kādas veselības problēmas, tūlīt dodos pie attiecīgā speciālista, nemaz neeju pie ģimenes ārsta pēc nosūtījuma.

Ieva Liepkalne, pavāre:
– Ilgākā rinda, par ko esmu dzirdējusi, ir gads, lai tiktu pie neirologa un gastroenterologa Rīgā. Protams, ka tik ilgs laiks rada vēl lielākas veselības problēmas, taču, ja samaksā naudu, varot tikt kaut nākamajā dienā. Tad par vizīti ir jārēķinās ar 60 vai pat vairāk eiro. Ārpus Rīgas pie speciālistiem bijusi neesmu. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka visātrāk pie ārsta var tikt, izsaucot ātro palīdzību.

____________________________

____________________________________

#SIF_MAF2023