Otrdiena, 3. decembris
Vārda dienas: Evija,  Raita,  Jogita,  Ako

Ziņģē tuvi un tāli

Raksta autors: Lailas Liepiņas teksts un foto

10:00 - 27.10.2023

Zingu Festivals 2
Suitos ziņģes skandinātas vēl tajos laikos, kad tās mēdza dēvēt par salkanu sēnalu literatūru. Tomēr dzīves gudrība rodama arī tajās. Dzied Suitu sievas.

Alsungā, Kuldīgā un Rīgā nedēļas nogalē skanēja priecīgas un arī skumjas, daudzu iemīļotas dziesmas – tur notika tautas mūzikas festivāls Dzīvā mūzika. Šī gada tēma – klasiskās ziņģes.

Svētku dalībnieki bija Suitu sievas un Suitu vīri, muzikante Dace Prūse, stāstniece Ārija Klēvere, kapela Hāgenskalna muzikanti, Rīgas krievu folkloras ansamblis Berendejka, Vēgveres ciema kapela no Igaunijas un dziesminieki Merilina Takere, Pols un Enija Vilsoni no Devonas Anglijā. Pasākumu organizēja biedrība Skaņumāja. Stāsta festivāla Dzīvā mūzika mākslinieciskais vadītājs un kapelas Hāgenskalna muzikanti vadītājs Ilmārs Pumpurs: „Sākot domāt par festivālu, diezgan ātri vienojāmies, ka tam jānotiek Kuldīgas novadā – suiti līdztekus tautasdziesmām vienmēr ir dziedājuši arī ziņģes. Viņu garamantu krājumā to ir daudz.”

Festivāls sākās ar iepazīšanos piektdienas vakarā Alsungas Spēlmaņu krogā. Visi sēdēja ap galdu, sapazinās, sadziedājās. „Tas droši vien ļāva dalībniekiem atbrīvoties. Koncertā jutu, ka uz skatuves un zālē ir draugi un atbalstītāji, nevis publika,” sacīja rīkotājs. 

Suitu vīru dalībnieks Juris Lipsnis atzina, ka sadziedāšanās pie galda krodziņā ir piemērotākā vieta un veids, kā ziņģes izpildīt, – bez stingras programmas.

Svarīga daļa bija lekcijas. „Cenšamies pieskarties mazāk izzinātām, āķīgām latviešu tradīciju tēmām, par kurām ir vērts parunāt. Šie lekciju materiāli līdz tam nav publicēti un ir vērtīgi izziņai,” saka I.Pumpurs.

Dace Nasteviča uzsvēra, ka suitu muzikālais mantojums ir milzīgs un tā sakārtošanā vēl jāiegulda liels darbs: „No seniem laikiem suitos ir divi dažādi termini – dziedāt un ziņģēt. Par dziedāšanu uzskatīja to, ko izpildījušas sievas, pamata meldiņš – burdons. Ziņģēšana piederoties vīriem. Tās ir garās tematiskās dziesmas, un, ja papēta, tad lielākā daļa ziņģu tekstu ir vēstījums no vīrieša pozīcijas.” D.Nasteviča stāstīja, kā dziedāšana suitos attīstījusies dažādu vēsturisku notikumu un personību ietekmē un kā mūsdienās tā mainās.

I.Pumpura lekcija Ziņģu ceļš – no neatzītās folkloras līdz vakara grāvējam sniedza plašu ieskatu ziņģu attīstībā Latvijā, Violeta Nikolajenko izskaidroja krievu romances dažādību Krievijā, Baltkrievijā un Latvijā, stāstījumu kuplinot ar ierakstiem. M.Takere un P.Vilsons uzdziedāja un vēstīja par angļu sižetiskajām dziesmām Devonā. Mūziķu kopas Wren Music pieeja ir pagātnes svinēšana un tagadnes dokumentēšana, izmantojot tautasdziesmu. Lekcijas varēja klausīties klātienē un arī biedrības Skaņumāja un Kuldīgas kultūras centra feisbuka kontā. Tās ir ierakstītas un vēlāk būs atrodamas Skaņumājas interneta resursos.

Tikšanās Kuldīgas kultūras centrā bija krāšņa un dzīvespriecīga. I.Pumpurs secina: „Iecerējām koncertu, bet dabūjām brīnišķīgu koncertu – labi dalībnieki un programma, fantastiska, atsaucīga publika. Gandarījums ir iemesls, kādēļ šādus pasākumus cilvēki vispār rīko. Grūtības aiziet un aizmirstas, emocijas paliek.”

Festivāla Dzīvā mūzika rīkošanu Skaņumāja pārņēmusi no Latvijas Nacionālā kultūras centra. „Diezgan daudz kas ir aizsākts, lai izzūdošās un apdraudētās seno mūzikas instrumentu spēles tradīcijas saglabātu,” skaidro I.Pumpurs. „Gatavojam pieteikumus nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam. Ir speciālas mērķprogrammas, kas palīdz iegūt instrumentus tiem, kuri vēlas mācīties, un mācīt tos, kuri grib muzicēt.”

Atbildēt