Sava teātra mīlestība nebeidzas

Ar skatītāju pilnās zāles ovācijām izskanēja Kuldīgas kultūras centra amatierteātra 35. jubilejas izrāde – Tijas Bangas lugas Septiņas vecmeitas iestudējums.

Ar tikpat sirsnīgiem suminājumiem izsaukta uz skatuves, režisore Dace Priede norādīja, ka šie ir svētki visiem: „Kas gan būtu režisors bez aktieriem? Tas pats, kas karalis bez valsts. Un arī bez skatītājiem teātrim nebūtu jēgas.”

Kuldīgā teātra mākslas sākums meklējams pirmās brīvvalsts laikā. Pagājušā gadsimta 20. gados tas bijis pusprofesionāls kolektīvs, jo te spēlējuši arī Latvijā pazīstami aktieri. Padomju gados teātris mainījis formu. Zīmīgi, ka D.Priedes vadītais amatierteātris dzimis Atmodas laikā – 1988. gada 18. novembrī, kad pirmoreiz atkal drīkstēts svinēt Latvijas proklamēšanas svētkus.

Šajos gados iestudētas 64 izrādes – smeldzīgas, pikantas, arī vēsturiskas drāmas un mūsdienīgas traģēdijas, tāpat visos laikos jautras komēdijas.

Jubilejā režisore uz skatuves aicināja visus savus mīļos, kuri te spēlējuši. Viņa atvainojās, ka bijusi gandrīz vai kā varmāka, lai no aktieriem izdabūtu iecerēto.

Kurzemniekam aktieri gan atzina, ka tik traki neesot – paši jau saprotot, ka jāstrādā vaiga sviedros, lai nospēlētu labi. Šajā kolektīvā teātra spēlēšana neesot tikai tāda kopā sanākšana, kad nav cita, ko darīt. No pirmsākumiem vēl darbojas Elmārs Derzāvis, Dace un Aigars Blūmi, arī D.Priedes meita Žanete Ivanovska, kura iesaistījusies kopš mazotnes. A.Blūms, taujāts par pārmaiņām 35 gados, atzina, ka ārpasaulē mainījies daudz, bet teātra aizrautība saglabājusies tikpat spēcīga: „Kā teica viens klasiķis: mūžīga ir tikai tautas mīlestība uz teātri. Jāatzīst, ka man tās ir kā pozitīvas narkotikas, kad jūtu, ka zāle elpo vienā ritmā ar mani. Pēc tam bez tā vairs nevar. Vēl tā ir iespēja izspēlēties visdažādākajās lomās, un dzīvē tad tēlot vairs nevajag.”

Gadadienas izrādi vēroja arī kādreizējā dalībniece Ilga Mēnese, kura stāvējusi pie kolektīva šūpuļa. Nesen viņa nosvinējusi 90. dzimšanas dienu, un šis rudens esot jubileju laiks. Diemžēl gadu nastas dēļ uz Kuldīgu viņa vairs nevar izbraukāt, taču darbojas divos Rumbas pagasta kolektīvos. Kuldīgas amatierteātris šķietot mūžam mainīgi jauns. „Tradīcijām jāturpinās,” novēlēja I.Mēnese.