Parāda latviešu valodas nozīmi Eiropā

Svinot pirmās drukātās latviešu grāmatas piecsimtgadi, Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā daudzu interesentu lokā svinīgi atklāta izstāde Latviešu grāmatai – 500. To EP deputāte Sandra Kalniete sarīkojusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB).

Izstādes moto ir No pirmās grāmatas līdz Gaismas pilij, un tā iepazīstina ar bagāto latviešu kultūras mantojumu, kura pamatā ir rakstīts un drukāts vārds latviešu valodā.

VIEGLI UZTVERAMA UN VISPUSĪGA

Pirmais iespieddarbs latviešu valodā – reformācijas kustības ietekmē tapusī luterāņu dievkalpojumu rokasgrāmata – nodrukāta 1525. gadā Vācijā. Taču līdz Latvijai tas nenonāca, jo katoliskajā Lībekā visi eksemplāri, kas ceļoja uz Livoniju, tika atzīti par kaitnieciskiem un sadedzināti. Par šīs grāmatas eksistenci un likteni ir zināms, pateicoties vienīgajai vēsturiskajai liecībai – Lībekas domkunga un rātskunga Johanesa Brandesa dienasgrāmatai, kurā 1525. gada 8. novembrī ir ieraksts par šo izdevumu. Par godu šim notikumam LNB Latvijā bija sarīkojusi veselu pasākumu sēriju, un izstāde EP ir daļa no cikla.

To apskatot, var uzzināt par nozīmīgiem notikumiem un personībām grāmatniecībā, tostarp Latvijas preses vēsturē. Piemēram, lai starptautiska auditorija izprastu, kas latviešu grāmatniecībā ir brāļi Kaudzītes, viņi tiek salīdzināti ar brāļiem Grimmiem, latviešu dainas – ar indiešu vēdām utt. Ir stāsts par kaķiem – gan kaķis no Kaķīša dzirnavām, kurš māca vairot nevis sāpes, bet prieku, gan pasaulslavenais kaķis no Oskaru ieguvušās animācijas filmas Flow ar savu ideju: „Mēs visi esam vienā laivā, tāpēc atšķirības jāpārvar.”

Arī pašai Strasbūrai ir nozīme latviešu grāmatniecības vēsturē – Rīgas un Strasbūras attiecības reformācijas kontekstā 16. gadsimtā bija cieši saistītas ar grāmatu tirdzniecību, ideju apmaiņu un teoloģiskajiem meklējumiem, kas Eiropā veidoja agrīno protestantisma tīklu. Pēc reformācijas sākuma Rīgā nonāca daudzi Strasbūrā iespiesti izdevumi, pastāstīja LNB padomniece starptautiskajā sadarbībā Viktorija Piščikova.

VĀRDI, KAS SVARĪGI DEMOKRĀTIJAI

Izstādes atklāšanā klātesošos uzrunāja EP viceprezidente Sabīne Ferheiena, LNB direktore Dagnija Baltiņa, EP Bibliotēkas un zināšanu pakalpojumu direktorāta vadītājs Franks Debjē, kuram bibliotēka pasniedza simbolisku dāvanu – eseju krājumu Tā pirmā grāmata: nozīmīgākie izdevumi latviešu un igauņu valodā 1525–1918.

S.Kalniete sacīja: „Mēs ar savu mīlestību pret grāmatām lepojamies – tā palīdzēja saglabāt latviešu valodu un kultūru, kā arī pretoties masveida pārkrievošanai padomju okupācijas laikā. Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka, mūsu Gaismas pils, bija pirmā nozīmīgā kultūras celtne, ko uzbūvējām pēc neatkarības atgūšanas.” Deputāte atgādināja par Gaismas ceļu – grāmatu draugu ķēdi, kas aukstā 2014. gada 18. janvāra dienā tika izveidota no Latvijas Nacionālās bibliotēkas vecās ēkas pāri Daugavai līdz jaunajai Gaismas pilij. „Mēs no rokas rokā nodevām Bībeli latviešu valodā,” sacīja S.Kalniete, kura pati savulaik vairākus gadus strādājusi LNB.

EP viceprezidente S.Ferheiena uzrunā teica: „Vārdiem vajadzīgi cilvēki, kas tos raksta, un cilvēki, kas tos lasa. Un mums vajadzīga brīvība, lai vārdi mūs sasniegtu. Kurš nosaka, kurus vārdus dzirdēsim?” Šis jautājums viceprezidenti nodarbinājis, strādājot ar Eiropas Mediju brīvības aktu. Viņa sacīja: „Piecsimt gadu šķir šo laiku no tām grāmatām, kas tika konfiscētas Lībekā. Es neteikšu, ka apstākļi ir vienādi, bet vara pār informāciju joprojām ir vara. Ar Eiropas Mediju brīvības aktu esam noteikuši kopīgas vadlīnijas, lai Eiropas Savienībā aizsargātu redakcionālo neatkarību un žurnālistu avotus. Tie var šķist tikai juridiski noteikumi, bet patiesībā tas attiecas uz kaut ko ļoti cilvēcīgu: uz mūsu spēju saprast pasauli, neļaujot kādam citam iepriekš noteikt, ko drīkstam zināt.”

Arī D.Baltiņa uzsvēra: „Lasīšana ir nacionālās drošības un cieņpilnas dzīves atslēga. Latvijas nākotne atkarīga no tā, cik mūsu valstī būs tādu cilvēku, kuri domā kritiski un lasa ko vērtīgu.”

Pēc S.Kalnietes ielūguma pasākumā piedalījās bibliotēku pārstāvji no vairākiem Latvijas novadiem, tostarp Kuldīgas galvenās bibliotēkas vadītāja Daina Girvaite: „Tā bija ļoti vērtīga pieredze. Izstādes atklāšana Eiropas Parlamentā apliecina Latvijas rakstītā vārda vietu kopīgajā kultūrtelpā. Savukārt saruna ar deputāti Sandru Kalnieti un reģionālo mediju pārstāvjiem uzskatāmi parādīja vietējo bibliotēku nozīmi būt uzticamiem informācijas un medijpratības centriem kopienā. Ir gandarījums, ka strādājam pareizajā virzienā un tiekam novērtēti.”

Notikumu kuplināja Strasbūras latviešu ģimeņu kora Staro ansamblis, kas dziedāja divas dziesmas: Es atnācu uguntiņu un Maza, maza ābelīte. Piedziedājumam pievienojās arī klātešošie.

Par godu izstādei EP brīvpieejas lasītavā izliktas latviešu valodā izdotas grāmatas.