Pirmais pašu izdotais rakstu krājums

Kuldīgas novada muzeja mājīgajā salonā, kur savulaik skanējusi mūzika, aizvadīts īpašs notikums – klajā nācis pirmais muzeja zinātnisko rakstu krājums Kuldīga. Kurzeme. 19. gadsimts. Tajā apkopoti vēsturnieku un arheologu pētījumi par laiku, kad pilsētā notika straujas pārmaiņas – attīstījās rūpniecība un dzīvē ienāca tāda tehnika, bez kuras šodienu nevaram iedomāties.

Astoņi autori pētījuši kuldīdznieku sadzīvi, demogrāfiju, militāro, kultūras un reliģijas vēsturi 19. gadsimtā, nedaudz ielūkojoties arī 20. gadsimta sākumā.

Pasākumā noskaņu radīja mūziķes Alise Jaunbrūna (vijole) un Stella Pavloviča (klavieres), atskaņojot Franča Šūberta un Ludviga van Bēthovena darbus.

Palīdzēs jaunajai ekspozīcijai

Kuldīgas novada muzeja vadītājs Eduards Dambergs uzsvēra, ka grāmata ir nozīmīgs pavērsiens: „19. gadsimts man šķiet ārkārtīgi interesants. Arī tolaik cilvēki piedzīvoja strauju tehnoloģiju uzplaukumu. Kuldīdznieks ierauga, kā pilsētā ienāk elektrifikācija: tieši mūsu ēka 20. gadsimta sākumā bija pirmā, kurai no sērkociņu fabrikas Vulkāns pievilka elektrību. Uz ceļiem sāka parādīties motorizēti transportlīdzekļi. Tagad strādājam pie jaunās pamatekspozīcijas un arī tur stāstīsim par 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumu. Tāpēc rakstu krājums mums pašiem būs liels atbalsts.”

Pētīts nezināmais

Vēsturniece un Latvijas Kara muzeja direktores vietniece pētniecībā Kristīne Beķere, kura līdz maijam strādājusi muzejā Kuldīgā, stāsta, ka ideja dzimusi pirms vairākiem gadiem, plānojot pētniecības virzienus: „Diezgan daudz jau zinām par Kurzemes un Zemgales hercogisti, tāpat par Pirmo pasaules karu un Latvijas valsts tapšanu. Bet tas, kas notika pa vidu – no hercogistes beigām līdz Pirmajam pasaules karam –, bieži ir diezgan aptuvens. Pirms diviem gadiem Latvijas pētniekus uzaicinājām uz konferenci un vēlāk lūdzām viņu ziņojumus pārvērst rakstos. Rezultāts redzams grāmatā.”

K.Beķere pati pētījusi iedzīvotāju skaita pārmaiņas pilsētā: „Mēs neaizdomājamies, cik strauji Kuldīga 19. gadsimtā pieauga – no nepilniem diviem tūkstošiem iedzīvotāju līdz pat 11 tūkstošiem. Zemnieki devās uz pilsētām, jo te attīstījās rūpniecība. 19. gadsimta sākumā Kuldīga tiešām bija pavisam, pavisam maziņa.”

19. gadsimts – ļoti dinamisks

Grāmatas tapšanas noslēgumu vadīja muzeja krājuma un pētniecības nodaļas vadītāja Inna Rozentāle. Viņa neslēpj prieku un dalās atmiņās, kā darbs aizsācies: „Autori vispirms pētīja oriģinālos dokumentus, konferencē prezentēja tos klausītājiem uztveramā veidā, un pēc tam tapa nopietnas publikācijas. Ja kādam ir interese, parindēs var precīzi redzēt, kur katrs fakts ņemts.

Mēs bieži sakām, ka dzīvojam ļoti dinamiskā laikā, bet 19. gadsimts nebija mazāk dinamisks. Uz pagātni skatāmies caur tādām kā saulesbrillēm, bet, kad tās noņemam, uzzinām vairāk un vēsture atklājas pilnīgi citā gaismā.”

Piemeklēt vizuālo materiālu bijis pamatīgs pārbaudījums, jo attēlus par 19. gadsimtu atrast ir ļoti grūti. Tie meklēti Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, kā arī Kuldīgas, Ventspils un Liepājas muzeja arhīvos.

Dāvana erudītākajiem

Klātesošajiem I.Rozentāle bija sagatavojusi jautājumus. Piemēram, kurš cilvēks 19. gadsimtā ar savu darbu ietekmēja to, kādas ir Latvijas robežas mūsdienās? Kurā Kurzemes pilsētā tolaik bija visplašākā baptistu kopiena? Pareizo atbilžu autori dāvanā saņēma jauno grāmatu. Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem atrodamas jaunajā rakstu krājumā. To var iegādāties Kuldīgas novada muzejā.