Pakalpojumu dizains – rūpes par patērētāju

„Šī studiju programma man devusi ļoti daudz. Šķiet, tas ir ierakstīts zvaigznēs, ka mums visām tur bija jāsatiekas. Ļoti priecājos, ka tikām iekšā pirmajā laivā,” tā par Kuldīgā pieejamo Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) programmu Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas stāsta kuldīdzniece Laura Volkonovska.

2023./2024. mācību gadam pieteikušies 682 kandidāti no visas pasaules, bet tiks izvēlēti 35 izcilākie. 20 labākie studenti saņems Eiropas Savienības programmas Erasmus Mundus stipendiju – 1400 eiro mēnesī. Mācības sāksies 11. septembrī Kuldīgas Adatu fabrikā. Otrajā gadā studenti dosies uz Somiju un Igauniju. Jūnijā studijas beigs pirmās piecas absolventes, kuras mācīties sāka 2021. gadā. Starp viņām arī kuldīdznieces Paula Grasmane-Laše un L.Volkonovska.

Svarīga lietotāja labsajūta
Pakalpojumu dizaina uzmanības centrā ir patērētājs – pakalpojuma vai preces lietotājs. Dizainera uzdevums ir panākt to, lai klients būtu apmierināts, justos labi un piedāvāto turpinātu lietot. L.Volkonovska skaidro, ka tas ir nemitīgs process, kas ar atrasto risinājumu nebeidzas: „Mainās vajadzības, vēlmes, lietotāju pieredze. Pakalpojumus un ražojumus vienmēr var uzlabot.” P.Grasmane-Laše piebilst: vairojot klienta labsajūtu, var likt viņam apmeklēt tieši to, nevis blakus kafejnīcu. „Ir svarīgi, kā cilvēks telpā ieiet un kā tajā jūtas. To ietekmē arī mūzika, gaisma, krāsas, veids, kā ar viņu komunicē uzņēmuma īpašnieki. Varam uzskaitīt pilnīgi visu, kas liek cilvēkam justies labi un atgriezties tieši tajā vietā. Tas ir dizains dažādos līmeņos.”

No izpētes līdz ieteikumam
L.Volkonovska uzsver: svarīga ir lietotāju pieredze, uzskati un reāli stāsti, nevis pieņēmumi. „Radīt pakalpojumu dizainu drīzāk nozīmē to, ka ejam uz ielas paprasīt, kā cilvēks jūtas, nevis vērojam viņu un pieņemam, ka zinām, kā viņš jūtas. Visa centrā ir lietotājs, pārējais notiek ap viņu.”
Lai pakalpojumu radītu ērtāku, jāiziet četras fāzes. Izpētē jāiegūst pēc iespējas vairāk informācijas par konkrēto tēmu. Tad jādefinē problēma, ar ko būs jāstrādā. „Nevar atrast risinājumu kam pārāk plašam – jākonkretizē. Meklējot pieeju it kā šaurākai problēmai, beigās izrādās, ka ar to var aptvert daudz lielāku auditoriju, nekā likās, jo sākotnēji definētajā ietilpst daudz vairāk cilvēku.” Pēc tam tiek meklēts risinājums, un tas piedāvāts klientiem vai auditorijai.

Atklāj jaunu pasauli
Abas studentes mācības raksturo kā interesantas un zināšanām piepildītas. P.Grasmane-Laše strādā mārketingā un augstāko izglītību ir ieguvusi jurisprudencē un diplomātijā. Bet te atklāta jauna pasaule, jo par pakalpojumu dizainu nav zinājusi it neko. „Tā ir lieliska sajūta – skatīties uz lietām citādāk. Kad sāku izprast, ka pakalpojumu dizains ir viss, kas ir ap mums, uz kafejnīcām vai citām vietām gāju ar domu, kas tajās jāmaina. Šī programma veido tādus profesionāļus, kuri varēs iekāpt jebkurā lauciņā un atrast veidus, kā to uzlabot. Ja es atgrieztos jurisprudencē, ticu, ka arī šīs zināšanas palīdzētu, jo svarīgas ir interpretācijas metodes – kā domāt ārpus kastes.”

Sarežģīto pasniedz viegli
Arī L.Volkonovskai šī nav pirmā augstskola, un viņa secina, ka te mācības nav tik akadēmiskas: „Mūsu augstskolas ir ļoti konservatīvas. Standarta augstskola noteikti neparedzētu tādu situāciju: es varu ar pasniedzēju sarunāt, ka nevis pildu viņa uzdoto, bet piedalos konkursā un kredītpunktus nopelnu tā. Šeit ir liela elastība, pasniedzēji – pretimnākoši. Tas procesu padara vieglu un interesantu. Ne tādā ziņā, ka viegla būtu mācību viela, bet sarežģītais tiek pasniegts caur prieku un praktisku darbošanos. Man pēkšņi ir tāda situācija, ka pasniedzējs tiek uzrunāts uz tu, nevis jūs. Esam līdzvērtīgi un diskutējam.”

Iegūst jaunus draugus
P.Grasmanei-Lašei vērtīgākās šķiet zināšanas un jauna sadarbība: „Tā bija burvīga iespēja pasniedzējus iepazīt citādāk, jo bijām pirmie. Varam izteikties un vairāk komunicēt, pieeja šķiet personiskāka. Ir lieliskas attiecības ar kursabiedriem. Esam pilnīgi atšķirīgi: dažāda vecuma, ar citām interesēm un izglītību. Viens no lielākajiem ieguvumiem ir tas, ka šī programma savedusi mūs kopā.”
Arī L.Volkonovska novērtē zināšanas, pasniedzējus un kursabiedrus, kuri kļuvuši par draugiem. No viņiem iemācījusies gan to, kā vajadzētu, gan to, kā nevajadzētu darīt: „Katrai ir pilnīgi cita dzīves pieeja, kā taisām projektus, plānojam laiku un darbus. No viņām esmu mācījusies arī attieksmi un smalkas lietas, piemēram, to, kā klientam paprasīt vairāk naudas. Man tā vienmēr bijusi problēma: šķiet, ka prasu par daudz, bet izrādās, ka ne. Pasniedzēji ir kā draugi – kopā esam vakariņojuši, dzēruši vīnu un runājuši par dzīves gudrībām. Viņi ir profesionāļi, kuri paliks manā telefonu grāmatā. Varu pajautāt padomu.” Vērtīga bijusi pieredze ārvalstīs – pusgadu Somijā studentes iepazinušas jaunu kultūru.

Panākumi prestižā konkursā
90 dalībnieku konkurencē L.Volkonovska, P.Grasmane-Laše ar kursabiedrenēm Līgu Lindenbaumu un Sigridu Eringu (Sigrid Öhring) no Somijas iekļuvušas starptautiskā konkursa Students service design challenge (Pakalpojumu dizaina izaicinājums studentiem) otrajā kārtā. Viņas atzītas par vienu no 20 labākajām komandām, kas dalību turpinās. „Pagājušajā gadā piedalījās kursabiedrenes. Viņām neiznāca tikt tālāk, bet rokas nav nolaistas. Šogad mazliet citā sastāvā mēģinājām vēlreiz. Konkursa temats ir labbūtība. Žūrija skatās, kā problēmu pētām lokālajā aspektā. Somijā happy score (laimes līmenis) ir pasaulē visaugstākais – tā ir laimīgākā vieta uz zemes, kur cilvēki jūtas ļoti labi. Mums bija iespēja Somiju un Latviju salīdzināt, un mūsu valsts somu rezultātiem nestāv ne tuvu,” secina P.Grasmane-Laše.
L.Volkonovska uzskata, ka konkurss ir izaicinošs. Tajā piedalās komandas no visas pasaules un dažādām dizaina nozarēm, turklāt par citu veikumu nekas nav zināms. „Drīkstu atklāt tik daudz, ka strādājam ar jauniešu labbūtību. Otrajā, trešajā un ceturtajā raundā turpināsim problēmu pētīt līdz risinājumam. Pagājušajā gadā pāri pirmajai kārtai netikām, un guvums ir lielā mācība, kas šogad ļāva tikt tai pāri.” Komandai piešķirts treneris, ar kuru tā sazinās katru nedēļu. „Mums būs konsultācijas ar pasaules līmeņa pakalpojumu dizaineriem. Ir diezgan viegli pazust, ja esi mazliet viens tik lielā tēmā. Visi profesionāļi, ar kuriem runājam, nepārtraukti meklē jaunos talantus. Tāpēc ir svarīgi sevi parādīt labi ne tikai grupas darbā, bet arī kā indivīdam. Tas var pavērt jaunas durvis,” cer Laura.

Radīs ētikas kodeksu pašvaldībai
Abas kuldīdznieces arī izstrādā kopīgu maģistra darbu. Ar to vēlējušās kaut ko dot Kuldīgai, tāpēc izvēlēta novada pašvaldība. Sazinoties ar domes priekšsēdi Inesi Astaševsku, noskaidrojušas, ka aktuāls ir iekšējās ētikas kodekss. Skaidro P.Grasmane-Laše: „Katrs vēlas būt novērtēts un darbā justies labi. Sapratām, ka pievērsīsimies darbinieku fiziskajai un mentālajai labbūtībai. Ceram nonākt pie priekšlikumiem, kas jāņem vērā, lai katrs tur justos izcili vai vismaz teicami. No tā izrietēs ētikas kodekss.” No malas nav iespējams izdarīt pieņēmumus, kas ir ētiski un kas ne, tāpēc pašvaldības darbinieki tiks iesaistīti. L.Volkonovska ir pārliecināta, ka ētikas kodekss jāveido sadarbojoties: „Izpētīsim darbinieku uzskatus par fizisko un mentālo labbūtību. Šis dokuments parādīs, kas esam visi kopā, kā uzvedamies, kādas ir normas, ko darīt, ko noteikti ne un kā risināt konfliktus.”

____________________________

Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) starptautiskā maģistra studiju programma Service Design Strategies and Innovations (SDSI). Kuldīgā to apgūst studenti no visas pasaules. Tajā piedalās četras augstskolas: LMA, Igaunijas Mākslas akadēmija, Rīgas Ekonomikas augstskola un Lapzemes universitāte Somijā. Pērnvasar iekļauta Eiropas Komisijas 30 labāko starptautisko studiju programmu sarakstā, un tā ieguvusi titulu Erasmus Mundus.