Piektdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta,  Minjona

Mūziku raksta par savām pārdomām

Raksta autors: Amanda Gustovska, Ances Lagzdiņas arhīva foto

23:28 - 13.12.2024

Ance Lagzdina (2)
Pavasarī Ance Lagzdiņa pirmo reizi ar pašas sarakstītajām dziesmām viena uzstājusies Kuldīgas bārā Didro. Satraukums bijis liels, bet tam tikusi pāri un vēlētos muzicēt uz kādas lielākas skatuves.

Baseniece Ance Lagzdiņa dzied un spēlē ģitāru Kuldīgas novada bērnu un jauniešu centra ansamblī Postfolk un skolas ansamblī. Trīs gadus mūziku arī raksta un izpilda gan viena, gan kopā ar ansambļiem, izmanto dažādus mūzikas instrumentus.

Instrumentus apgūst pati

Ance mācās Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas 12. klasē un brīvo laiku pavada, spēlējot klasisko ģitāru un klavieres, gleznojot un zīmējot. Ģitārspēli Ance apguvusi pašmācības ceļā: „Arī klavieres sāku vasarā apgūt. Ģitāru spēlēju kādus trīs gadus. Sāku tāpēc, ka mani iedvesmoja brālis Sandis, kurš ģitāru spēlēt jau mācēja. Uz abiem instrumentiem spēlēju gan savas dziesmas, gan popdziesmas, kas man ļoti patīk. Klausos dažādu mūziku, bet sirdij tuvāks ir pops un alternatīvais indi žanrs. Pašlaik man patīk izpildītājs Eidžī Mičels (AJ Mitchell), viņš raksta popdziesmas, kurām, manuprāt, ir nostalģiska pieskaņa, arī popa un repa mūziķis Rens Džils (Ren Gill), kura mūzika ir ļoti melodiska. Viņa dziesmas nospēlēt gan vēl neprastu.”

Iepriekš Ance muzicējusi bērnu un jauniešu centra ansamblī Vārdi – vadītāja Rūta Ķergalve meiteni uzrunājusi pievienoties. Taču šo kolektīvu nācies pamest, jo bijis grūti tikt uz mēģinājumiem, tāpēc viņa sākusi darboties vokāli instrumentālajā ansamblī Postfolk. Tur darbojas padsmit jauniešu: „Spēlējam dažādus instrumentus, lielākoties ģitāras: klasisko, elektrisko, basu. Ir arī bungas un klavieres. Es spēlēju klasisko ģitāru. Izpildām tautasdziesmas popsīgā un nedaudz roķīgā aranžijā – ar skolotājas palīdzību paši tās pārveidojam citādā skanējumā. Pašlaik mācāmies tautasdziesmu Dej, eglīte – tā ir par vecajiem precību rituāliem. To pārveidojām roķīgās, elektriskās skaņās.”

Skolas ansamblī, ko tāpat vada R.Ķergalve, Ance spēlē klavieres un ģitāru: „Tur esam seši. Tagad gatavojamies Ziemassvētku koncertam, kurā izpildīsim arī manu dziesmu Black and White (Melns un balts): es spēlēju klavieres, citi piespēlē vijoli, ģitāru un kahonu ritmam, ir arī bekvokāls. Visiem tiem melodijas palīdz izdomāt skolotāja, jo pati es visus šos instrumentus nepārzinu. Klausos skolotājas idejās un saku, vai man patīk, kā tas kopā izklausās, vai ne.”

Pirmā reize, pirmā dziesma

Nākamgad Ance vēlas savas dziesmas ierakstīt: „Šī gada sākumā, spēlējot ģitāru, uzstājos Kuldīgas bārā Didro. Tā bija pirmā reize, kad uzstājos viena. Jutos ļoti satraukusies un nobijusies, bet uz beigām jau iespēlējos un viss, manuprāt, sanāca. Manu dziesmu Groundhog Day (Murkšķa diena) kopā ar grupu Postfolk izpildījām konkursā No baroka līdz rokam, taču profesionāli ierakstīta neviena vēl nav. To gribētu tuvākajā laikā izdarīt un dziesmas ievietot sociālajā platformā YouTube vai Spotify.” Divu gadu laikā Ance sarakstījusi desmit dziesmas: „Pati pirmā, ko mēģināju sakomponēt, bija pirms vairākiem gadiem, un tā arī nepabeidzu, jo nezināju, kā to izdarīt. Tā bija diezgan depresīvā noskaņā – par to, ka dienas atkārtojas un šķiet, ka katra nākamā ir tāda pati. Esmu to nedaudz pārveidojusi. Pagājušajā ziemā uzrakstīju dziesmu Groundhog Day par tādu pašu tēmu.

Lielākoties manas dziesmas ir angļu valodā, bet dažas esmu sarakstījusi latviski. Vieglāk īstos vārdus varu atrast un rīmes izveidot angliski, jo visās platformās mūziku un ko citu klausos angliski. Dažreiz pat šķiet, ka angliski mans vārdu krājums ir labāks.”

Par rutīnu un dzīves plūdumu

„Gandrīz visas manas dziesmas ir diezgan bēdīgas. Skolā veidojam kalendāru, kura tēma ir Viss plūst, viss mainās, un tas mani iedvesmoja – pusotru dziesmu par šo tēmu izdomāju latviešu valodā: par to, kā cilvēks redz, ka dzīve plūst un mainās, taču redz cilvēku, kurš ir palicis uz vietas un nezina, kā turpināt mainīties tālāk.”

Kā dziesmas top? „Parasti vēlme ko sakomponēt rodas pēc tam, kad ilgāku laiku esmu spēlējusi kādas pazīstamas dziesmas. Improvizēju, izvēlos pāris akordu, kas kopā labi skan, sāku spēlēt uz riņķi, līdz atrodu piemērotu ritmu un melodiju. Spēlējot galvā jau raisās domas un vārdi par kādu tēmu, kas tajā brīdī man ir aktuāla. Pēdējām dziesmām iedvesmojos no Eidžī Mičela. Tagad strādāju pie vienas dziesmas latviešu valodā – nosaukuma vēl nav, bet arī tā ir par tēmu Viss plūst, viss mainās.”

Jaunā mūziķe stāsta, ka vēl gribētu iemācīties spēlēt flautu, noteikti rakstīt mūziku un kāpt uz kādas lielākas skatuves.

Atbildēt