Līvija turpinās dzīvot stāstos

Atmiņas par Kuldīgas Goda pilsoni Līviju Rezevsku un sarunas par tēlnieces mantojumu skanēja viņas izstāžu zālē Mucenieku ielā, kur tika atvērta mākslinieces simtgadei veltītā grāmata Zila, zila debess. Idejas autore, mākslas zinātniece un kuratore Maija Rudovska šajā mākslas izdevumā apvienojusi dažādu paaudžu sieviešu skatījumu uz L.Rezevsku un viņas darbiem.

Izdevumā ir rakstnieces, bijušās kuldīdznieces Andras Manfeldes teksts, Somijā dzīvojošās novadnieces Ingas Melderes mākslas darbu reprodukcijas, mākslas zinātnieces Alises Volanskas esejas un pašas M.Rudovskas ievads. To papildina fotogrāfijas no Kuldīgas novada muzeja un privātajiem arhīviem. Izdevēja ir biedrība Blind Carbon Copy, literārā redaktore – Ingmāra Balode, dizainere – Paula Buškevica. Atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds, Kuldīgas novada pašvaldība un autortiesību aģentūra AKKA/LAA. Grāmatas pirmā atvēršana iepriekšējā dienā notika Kuldīgas bibliotēkā.

Ne biogrāfija, bet iztēles telpa

Tēlnieces izstāžu zālē tās saimniece Antoņina Valeiņa M.Rudovsku aicināja apsēsties Līvijas krēslā, tā paužot cieņu un pateicību par paveikto. Viņa uzteica uzņēmību un spēju iesaistīt citus, nosaucot Maiju par īstu Kuldīgas patrioti.

M.Rudovskai, kura šeit dzimusi un augusi, saikne ar tēlnieci aizsākusies jau skolas laikā. Rakstot skolēnu zinātnisko darbu, viņa Līviju intervējusi, un saruna ir saglabājusies. Savukārt pirms pieciem gadiem, iesaistoties tēlnieces 95. jubilejas norisēs, viņa satikusi A.Valeiņu un citus Līvijas laikabiedrus. Jau toreiz radusies doma, ka simtgadē vajadzīgs paliekošs veltījums. „Man bija ļoti svarīgi to izdarīt šogad,” par grāmatu saka M.Rudovska. Viņasprāt, tik zīmīga jubileja ir tāds atskaites punkts, kas palīdz cilvēkiem sanākt kopā un atkal pievērsties māksliniecei. Ideja straujāk iekustējusies pirms pāris gadiem, kad sarunā ar A.Manfeldi atklājies, ka rakstniecei jau ir teksts par Līvijas skulptūrām. Tas kļuvis par pamatu tālākajam, un veidotājas pieteikušās Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam.

M.Rudovska uzsvēra, ka lasītājam nevajadzētu grāmatā gaidīt izsmeļošu tēlnieces biogrāfiju. Izdevums veidots kā mākslas darbs un iztēles telpa, kurā autores piedāvā savu skatījumu uz Līviju. A.Manfelde rakstījusi no skulptūru perspektīvas, piešķirot tām balsi un lasītājam ļaujot tās ieraudzīt citādi. Kā skaidroja Maija: „Gribēju, lai tā ir grāmata, ko 25 gadus vecs cilvēks kafejnīcā paņem, šķirsta un lasa.” Būtiski esot uzrunāt arī tos, kuri tēlnieci nav pazinuši un kuru interese vēl tikai varētu rasties. Arī pašai M.Rudovskai skulptūras saistās ar bērnības iespaidiem: ejot garām Suitu sievām Pilsētas dārzā, tās šķitušas stingras un autoritatīvas, it kā raudzītos uz viņu. Katram var būt savs stāsts par Kuldīgā sastaptajiem tēliem, un grāmata aicina attiecības turpināt.

Kurzemniekam M.Rudovska uzsvēra arī vajadzību laikus uzklausīt mākslinieku laikabiedrus. Padomju laika mantojums ir sarežģīta tēma, taču, no šī perioda norobežojoties, pastāv risks aizmirst arī tos, kuri kultūrai daudz devuši. Viņasprāt, ar norādi, ka mākslas darbs tapis padomju laikā, nepietiek – jāizzina tapšanas apstākļi: „Tie cilvēki drīz aizies, un pazaudēsim ļoti daudz informācijas un atmiņu.” Šos jautājumus nevarot atlikt uz vēl 50 gadiem. Lai gan jaunais izdevums visas liecības neapkopo, tas var rosināt gan dalīties atmiņās, gan turpināt pētniecību.

Grib iepazīt vairāk

Atmiņās dalījās kuldīdznieks, vēstures piemiņas saglabāšanas aktīvists Ansis Grūbe. Savulaik, vasarās strādājot akmeņkaļu darbnīcā pie dzelzceļa, viņš saulainā dienā Līviju nofotografējis vasaras kleitā un brillēs sēžam uz akmens skulptūras. Viņš solīja attēlu sameklēt un aiznest A.Valeiņai.

Apmeklētāji grāmatas iegādājās. Inese Šmukste stāstīja, ka labi atceras A.Volanskas stāstus par tēlnieci savulaik Kurzemniekā. Tie viņai patikuši, tāpēc gribējies par Līviju izlasīt vēl vairāk. Kuldīdzniece Inga atzina, ka gaidījusi biogrāfisku grāmatu, tomēr arī šāda pieeja šķietot interesanta. Grāmatu pērkot tāpēc, ka vēlas tēlnieci labāk iepazīt. Arhitekti Anitu Orniņu ar grāmatas veidotājām saista arī pazīšanās, piemēram, I.Meldere ir viņas meitas draudzene: „Visi savējie kopā.”

Nākamā grāmatas atvēršana paredzēta 29. oktobrī Rīgā, kultūrtelpā ExLibris, radošajā rūpnīcā Veldze.