Kokles spēle – ļoti dzīvotspējīga

Basu tautas namā nupat atkal varēja mācīties tradicionālās kokles spēli – šoreiz izcilās koklētājas un etnomuzikoloģes Laimas Jansones vadībā, un šo iespēju izmantoja gan vietējie tautas mūzikas cienītāji, gan atbraucēji.

Sena tradīcija

Mācības ar pašvaldības atbalstu rīkoja biedrība Etniskās kultūras centrs “Suiti”. Tās vadītāja Dace Martinova stāsta, ka kokles spēlei etnogrāfiskajā suitu novadā ir senas tradīcijas. Šis mūzikas instruments lietots itin visos godos: gan priecīgos, gan sērīgākos. Joprojām šai pusē netrūkst interesentu, kuri vēlas zināšanas papildināt vai iemācīties spēlēt.

Tradīciju ik vasaru rīkot gandrīz nedēļu ilgu nometni darbdienu vakaros D.Martinova pārņēmusi no priekštečiem. Ansambļa Gudenieku suiti vadītājas Lidijas Jansones laikā pirms vairāk nekā 15 gadiem iegādāti instrumenti. Iepriekš ilga sadarbība bijusi ar koklētāju, kokļu meistari, folkloras kopēju un skolotāju Andu Ābeli. Šoreiz meistarklases vadīja L.Jansone, kura savulaik to mācījusi Alsungas mūzikas skolā.

Ar un bez zināšanām

Šovasar nometnē Basu tautas namā piedalījās 25 dažāda vecuma un zināšanu līmeņa interesenti. Kā parasti piedalās vietējie ļaudis, kurus interesē kokle un kuriem nozīmīga ir folklora. Vairākas interesentes atbraukušas no Kuldīgas, dažas Rīgas meitenes šo iespēju izmanto, ciemojoties pie radiem laukos, ir dalībnieces no citām Kurzemes vietām. Mācības notika četras pēcpusdienas grupās iesācējiem un tiem, kam ir priekšzināšanas. ,,Koklēšana ir viens no suitu tradīciju pamatelementiem, tāpēc cenšamies to uzturēt dzīvu,” teic D.Martinova. „Apgūt pamatprasmes, izzināt kokles vēsturi un suitiem raksturīgās melodijas vispirms piedāvājam pašu cilvēkiem. Bet mums jau prieks, ja tradīcijas iet plašumā.”

Bagātīgs melodiju klāsts

Pēc mācībām kokles netikšot noslēptas skapī līdz nākamajai vasarai. Tās tiks izmantotas folkloras pasākumos, citos koncertos un zināšanu papildināšanai. Daļu instrumentu rudenī kā katru gadu saņems Alsungas mūzikas un mākslas skola, kur kokli var apgūt papildus. ,,Skolā to nevar apgūt akadēmiski – mācāmies tāpēc, lai folkloras pasākumos var spēlēt suitu melodijas,” teic mūzikas skolotāja Ance Sproģe. Viņa sākusi pašmācībā, piedalījusies meistarklasēs, tagad atbraukusi pamācīties no L.Jansones, lai zināšanas nodotu mūzikas skolas bērniem. ,,Kokle ir brīnišķīgs instruments – ļoti daudz melodiju uz tās var izspēlēt. Šeit mācāmies tradicionālo, bet noteikti var izmantot arī mūsdienu mūzikā. Tāpēc kokle patīk ne tikai tiem jauniešiem, kuri darbojas kādā folkloras kopā, bet arī citiem.”

Pie suitiem brauc ar prieku

L.Jansone etnomuzikoloģiju apguvusi Latvijas Mūzikas akadēmijā, papildus mācījusies Jana Sibēliusa akadēmijā Helsinkos. Ar virtuozo etnogrāfiskās kokles spēli viņa guvusi starptautisku atzinību. 2011. gadā L.Jansone kļuva par mūsu pirmo mūziķi, kas izpelnījās ievērību mūsdienu tautas mūzikas ietekmīgajā gadatirgū Womex (World Music Expo). Viņa pārvalda dažādu spēles tehniku un plašu repertuāru, apvieno tradicionālās skaņas ar improvizācijām, rīko koklēšanas nometnes un bieži koncertē ārzemēs. Uz Kurzemi braukusi ar lielu prieku, jo šeit, īpaši suitu pusē, kokle vienmēr turēta godā un ir kultūrvēsturiskais mantojums.

No paaudzes paaudzē

,,Šīs nometnes specifika – kokli var mācīties ikviens: arī tie kas instrumentu nekad nav rokās turējuši,” teic L.Jansone. ,,Otrajā grupā nāk tie, kuri kokli jau iepazinuši vai nu paši, vai iepriekšējās nometnēs vai citur. Tā četrus vakarus pēc darba mācāmies, un noslēguma koncertā rādīsim, ko esam apguvuši, akcentējot Kurzemes vērtības un tradīcijas. Koklei suitu mantojumā ir nozīmīga vieta. Viens no senākajiem un latviešu mūzikas vēsturē pazīstamākajiem koklētājiem un kokļu meistariem Nikolajs Heņķis bija suitu muzikants. No viņa gan amatu, gan spēli mācījās Jānis Poriķis, un tagad ir nākamā paaudze.”

Svarīgi zināt saknes

Kā uzsver etnomuzikoloģe, Alsungas novads asociējas ar īpašu kokles tradīciju, savām spēles manierēm un instrumentiem. Tādi mūzikas dižgari un folkloras kopēji kā Jurjānu Andrejs un Emīls Melngailis pierakstījuši vairākas melodijas, kas nākušās no  konkrētām suitu vietām. ,,Ir būtiski, ka to apzināmies un reizi no reizes akcentējam,” teic L.Jansone. „Daudzas dziesmas folklorizējušās, aizgājušas visā Latvijā un mazliet arī mainījušās. Svarīgi zināt, kur ir tā sakne. Man prieks, ka šeit ir tādi organizatori, kas to kopj, lai neaizaug un ir labi saskatāma, taustāma, izmantojama.”

„20 gados koklēšana piedzīvojusi absolūtu renesansi.”

Acīmredzama dzīvotspēja

L.Jansone piebilst, ka nav jābūt piederīgam kādai kultūrmantojuma kopai – kokli var mācīties ikviens. Aicinot bija norādīts, ka vēlama muzikālā izglītība, taču dažkārt kokli grib spēlēt bērns, kurš skolā vēl neiet. Un to var sākt darīt arī sirmā vecumā.

Koklētāja atgādina par slaveno dokumentālo filmu Ručs un Norie¸ kas stāsta par japāņu studenti, kura Latvijā apguva antropoloģiju un no pieredzējušās suitu sievas Marijas Steimanes jeb Ruča mācījās valodu, novada tradīcijas un dziesmas. L.Jansone vadījusi mācības arī Japānā – tajās pulcējušies nepazīstami cilvēki, kurus interesē kokles spēle. „Pēdējos 20 gados koklēšana piedzīvojusi absolūtu renesansi. 31. jūlijā Kocēnos notiks 6. pasaules koklētāju nometne ar meistarklasēm un koncertu, kurā piedalīsies lektori un mūziķi, lai atspoguļotu kokles daudzveidīgo lietojumu un rosinātu vēl plašāku interesi. Šajā mācībās var redzēt, ka kokles tradīcijas ir ļoti dzīvotspējīgas, suitu pusē noteikti.”

Dainas Tāfelbergas teksts un foto