Automehāniķus vieno interese par tehniku

Viena no deviņām grupām, kas šogad beidz Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumu (KTTT), ir automehāniķi. Mācības sāka aptuveni 30 audzēkņu, bet kvalifikācijas apliecību saņems vien 12 centīgākie. Šis ir pirmspēdējais automehāniķu kurss, jo jaunus audzēkņus šajā programmā vairs neuzņem.

Pabeidza izturīgākie

Daigai Latererei šis ir pirmais audzināmais kurss pedagoģiskajā praksē: „Esmu nākusi no Robežsardzes. Aizejot izdienas pensijā, sāku strādāt par skolotāju, un direktore man piešķīra automehāniķus un loģistikas grupu. Par automehāniķiem sākumā teica: „Tavs trakais 18. kurss!” Bet tagad varu sacīt, ka no maziem, nepaklausīgiem puišeļiem izauguši forši vīrieši, kuriem varu droši uzticēt arī savu automašīnu. Puiši ir tiešām ļoti zinoši. Paldies skolotājiem, kuri māca, paldies prakses vietām, kurās viņi daudz apguva.” Audzinātāja ļoti cerējusi visiem palīdzēt tikt līdz izlaidumam, un pārdzīvo, ka tas nav izdevies: „Diemžēl bija tādi, kas pat 4. kursā izstājās. Praksē saprata, ka var nopelnīt, un mācības aizvirzījās otrajā plānā. Mēģinājām visādi motivēt skolu pabeigt, bet nekā. Pabeidz tie, kuri grib, spēj saņemties un saskata mērķi, uz ko iet. Ja ir mērķis, rodas arī motivācija. Taču jāatzīst, ka slodze ir liela: gan vidusskolas, gan profesionālie priekšmeti. Man gribētos, lai profesionālajā vidusskolā būtu tā, kā bija kādreiz: vispirms ieguva profesiju un pēc tam varēja gadu mācīties tikai vidusskolas priekšmetus.”

Visu laiku jāmācās

Topošos automehāniķus vieno interese par tehniku, taču ceļš uz profesiju katram citāds. Martins Freimanis no Liepājas stāsta, ka izvēli ietekmējis tēvs automehāniķis. „Jau bērnībā mani saistīja mašīnas,” saka Martins, kurš sacenšas autokrosā. Viņš atgriezīsies Liepājā un strādās ģimenes servisā. Kuldīdznieks Artis Matvejevs jau domā uzņēmējdarbības virzienā. Iestājies Liepājas Valsts tehnikumā, bet reizē ar mācībām sācis šeit veidot savu autoservisu. Lai visu apvienotu, pārnācis uz KTTT. „Šis nav darbs, kas stāv uz vietas. Visu laiku nākas mācīties kaut ko jaunu,” viņš secina. Artis atzīst, ka tehnikumā iemācījies ne tikai tehniskās lietas, bet arī prasmi padomāt, kā izdarīt vienkāršāk un efektīvāk.

Haralds Zariņš gribējis izmēģināt ko jaunu. Svarīgākais, ko mācību laikā apguvis, ir automašīnu darbības un remonta pamatprincipi. Nu jau viņš strādā uzņēmumā MDD transports, kas saistīts ar motokrosu un rallijkrosu. Daniels Dumbris no Tukuma atceras, ka interese radusies bērnībā, palīdzot vectēvam sētā skrūvēt busiņus: „Ar laiku nodomāju, ka varētu iemācīties vēl ko jaunu. Uz Kuldīgu atnācu tāpēc, ka dzirdēju labas atsauksmes. Man patika pilsēta, un kursā bija brīva vieta.” Iespējams, Daniels atgriezīsies prakses vietā – autoservisā Zefix Tukumā.

Kuldīdznieks Viesturs Andersons gadu mācījies Ventspils tehnikumā par mašīnbūves tehniķi, jo mehāniķos nav bijis brīvu vietu. Mācību laikā pārliecinājies, ka tehniķa profesija tomēr nepatīk, tāpēc, lai būtu arī tuvāk mājām, atgriezies. Viņš savā servisā jau montē riepas, maina eļļu un dara citus darbus. Tehnikuma laikā visvairāk iemācījies prakses periodā.

Rudenī – jaunas specialitātes

KTTT direktore Katrīna Spuleniece-Aišpure stāstīja, ka šogad mācību iestādi beigs 83 audzēkņi astoņās četru gadu grupās. Tie būs automehāniķi, loģistikas darbinieki, tūrisma konsultanti, viesu uzņemšanas dienesta speciālisti, mēbeļu galdnieki, stila mēbeļu modelētāji, arī pavāri un konditori – lielākā grupa. Mācības beigs pieaugušo grupa – restaurācijas tehniķi, kas mācījušies divus gadus. „Nākamgad varēs apgūt jaunu profesiju – lietišķās mākslas speciālists kokapstrādē. Otrs jaunums – četru gadu programma pārtikas ražošanas tehniķiem.”