Trešdiena, 19. februāris
Vārda dienas: Zane,  Zuzanna

Pie Sarmītes visi ir kaimiņi

Raksta autors: Amandas Gustovskas teksts un foto

09:00 - 05.09.2023

Sarmite Belsevica
Šefleru ģimenes dārzniecības pārdevēja Sarmīte Belševica Kuldīgas Pilsētas laukumā ikkatru pircēju uztver kā savējo, apvaicājoties par noskaņojumu un iesakot pašu labāko un garšīgāko gurķi vai tomātu.

Kuldīdzniece SARMĪTE BELŠEVICA daudziem vietējiem zināma kā laipna un atsaucīga pārdevēja stendā Pilsētas laukumā, kur var ne vien iegādāties Šefleru ģimenes audzētos dārzeņus no Rudbāržu pagasta, bet arī sirsnīgi parunāties un iegūt labu omu.

IEPAZĪTI DAŽĀDU JOMU SPECIĀLISTI

Šefleru ģimenes produkciju Pilsētas laukumā Sarmīte pārdod trešo sezonu, un darbu piedāvājuši dārzkopji: „Kuldīgā jau viens otru pazīst. Mani ieteica otra pārdevēja Daina, ar kuru jau bijām labi pazīstamas.”

Pēc profesijas Sarmīte ir adītāja, un agrāk Kuldīgā viņai bijis savs salons, kur pieņēmusi pasūtījumus – adījusi visu ko, sākot ar zeķēm un beidzot ar mēteli. Sarmīte beigusi Murjāņu sporta ģimnāziju un agrāk, padomju laikos, Kuldīgas komandā spēlējusi volejbolu, piedalījusies sacensībās. Tagad volejbolu spēlē mazdēls. Ziemā tuviniekiem joprojām tiek adītas zeķes un džemperi: „No aprīļa līdz oktobrim strādāju šeit, pēc tam līdz nākamajai sezonai atpūšos.”

Jauno sezonu Sarmīte gaida ar prieku: „Man ļoti patīk šeit strādāt, jo man ir labs kontakts ar saimniekiem, kuri audzē labu, ekoloģisku produkciju, tāpēc arī cilvēki nāk. Un, lai viņi nāktu vairāk, es pasmaidu.” Šo gadu laikā Sarmīte ar pastāvīgajiem klientiem izveidojusi labas attiecības: „Savus pircējus esmu iepazinusi – vienmēr apvaicājos, kā klājas, kas jauns, viņi izstāsta kādu sāpi vai priecīgu notikumu. Varam parunāt arī par jebkuru citu tēmu, izņemot politiku, – tur es iekšā nejaucos. Par to iznāk par daudz iekarst, un ir grūti apstāties.” Apvaicāties pienāk arī vecāki cilvēki, kuri iepirkušies tikai vienreiz: „Citi pensionāri dzīvo vieni, viņiem nav, ar ko mājās parunāt. Viņi pastaigājas gar laukumu, es redzu, ka grib man ko ļoti izstāstīt, un arī uzklausu.” Varot arī atrisināt kādu jautājumu vai atrast sen meklētu cilvēku: „Mūsdienās jau visi informāciju meklē internetā – Google, citreiz tur neko neatrodot. Atnākot pie manis, var paveikties vairāk. Tā kā esmu iepazinusi dažādus cilvēkus, varu palīdzēt, iesakot kādā jomā labu speciālistu vai jaunu sadarbības partneri.”

PARŪPĒJAS PAR VISIEM

„Kad aprīlī sākam sezonu, klienti, jau mani ieraugot, smaidot nāk klāt un saka: pa šo laiku ir noilgojušies. Esmu vaicājusi, kas tad šeit tik īpašs, kā nav pie citiem. Viņi atbild, ka te rodas sajūta kā mājās – gan garšas, gan draudzīgās attieksmes dēļ,” atklāj pārdevēja. Ierodoties regulārajiem pircējiem, Sarmīte jau zina, kas un cik maisiņā jāieliek. Citi, kuri pa dienu atnākt nevar, piezvana, palūdz atlikt piecus līdz desmit kilogramus un atnāk vakarā pēc darba: „Citi, ejot uz darbu, paprasa, vai varētu atlasīt mazākus gurķīšus marinēšanai. Zina: kad būs pakaļ, gurķīši jau būs salikti un gaidīs. Arī pati jau no rīta cenšos atlasīt mazākos gurķīšus vai citu aci piesaistošu preci izlikt redzamā vietā, lai cilvēkiem, ejot garām, būtu vēlme nopirkt. Tas ir mans mazais mārketinga triks, kas strādā. Gribas, lai klients aizietu smaidīgs un apmierināts.” Marinēšanas laikā daudzi nākot ar groziem: „Aktuāla ir arī tomātu zupa, un tai produktus nāk pirkt ne tikai vietējie, bet arī rīdzinieki, daudzi brauc no Aizputes.”

Draudzīgas attiecības izveidojušās ar apkārtnes uzņēmumiem: „No rīta atveras frizētavas logs un frizierīte paprasa: „Par cik jums šodien gurķīši?” No rīta lielas banknotes izlīdz samainīt Pī Cafe darbinieces, kuras nopērk kādu dārzeni, ko piekost pusdienām, bieži nāk iepirkties saimnieks. Arī ar citiem tirgotājiem labi satiekam, konkurējuši nekad neesam, un man tieši prieks, ka Pilsētas laukumā ir tik dažādi tirgotāji. Te var iegādāties visu, kas nepieciešams: dārzeņus, ogas, augļus, siltu maizīti, vilnas zeķi un galā vēl krāšņu puķu pušķi!”

UZZINĀT CEĻU, APĒST GURĶI VAI TOMĀTU

Arī iebraucēji mēdz par produkciju apvaicāties: „Šī vieta ir ļoti pateicīga, lai iegūtu jaunus pircējus, un te apgrozās arī tūristi, nereti vaicājot ceļa norādes. Daudzi nevar saprast, kur Adatu tornis. Šovasar esmu satikusi vairākus itāļus. Protu krieviski un nedaudz angliski – kādas frāzes no skolas laikiem atmiņā palikušas, un ar tām pietiek, taču citreiz valoda nemaz nav vajadzīga – saprotamies žestikulējot. Daudzi nopērk gurķi, tomātu un pavaicā, kā latviski ir paldies.”

Gadoties arī ne tik pozitīvi domājošie, taču Sarmīte spējot viņus pārliecināt: „Citi domā – kas tad tur! Gurķi un tomāti – nekas īpašs. Bet, kad nolaužu pusi no gurķa un iedodu nogaršot, uzreiz pasmaida: „Oho, cik saldi un gardi!” Tā arī klienti rodas – tā ir ķēdes reakcija starp pārdevēja ieinteresētību un klientu. Ja es stāvētu te īgnā paskatā, svešie uz manu pusi nemaz skatīties negribētu!” Gandarījums esot tad, kad jauns pircējs preci nopērk otro reizi: „Atgriežas gan tāpēc, ka ir laba produkcija, gan tāpēc, ka vienkārši pie manis patīk iepirkties, – tas man šķiet ļoti mīļi.”

Vaicāta, kādas dārzeņu šķirnes pārdod, Sarmīte noteic: „Nemaz negribu zināt! Galvenais, ka zinu, kā garšo, un māku pastāstīt citiem, piemēram, kura dzeltenā vai sarkanā tomāta šķirne ir saldāka, kura miltaināka. Ja prasa šķirni, vaicāju saimniekiem. Viņi atsūta bildes, un par katru ir arī apraksts.” Pašai vasaras sākumā labāk garšojot aveņu tomāti, tagad – dzeltenie: „Tie ir lieli, miltaini, bet arī sulīgi – tādi, lai uz maizītes var uzgriezt kārtīgu šķēli!”

PIEMĒROTS APĢĒRBS

Ik pa laikam tiek pārdoti arī sālīti, skābēti un marinēti gurķi, tomāti un ķirbji: „Šogad ierīkota elektrība, un nu mums ir mazs ledusskapītis, kur uzglabāt. Katru gadu uzrodas jauns plauktiņš, šogad ir dekoratīvas lampiņas. Par ko jaunu priecājas arī pircēji, redzot, ka saimnieki rūpējas, lai produkti būtu svaigi un darbiniekiem ērti tirgoties.” Kādreiz Sarmīte arī pati dārziņā audzējusi tomātus un gurķus: „Tagad ņemu no saimniekiem jo zinu, kā tie auguši, – tīri, bez ķimikālijām kā no pašas dārza. Tā tos varu arī ieteikt citiem. Tāpēc man šeit ļoti patīk strādāt – patīk saimnieku attieksme pret darbu.” Kopā izdomājot arī akcijas: „Tagad, ja ņem piecus kilogramus, varu iedot atlaidīti. Pagājušogad, ja pirka vairākas preces, varēja ko dabūt dāvanā.” Lietus, negaiss, karstuma viļņi un aukstums ir pārbaudījums ne vien lauku saimniecībā, bet arī tirdzniecībā: „Zinu, ko sagaidīt, un, ja esmu apņēmusies darīt, tad nevaru pateikt, ka šodien nenākšu, jo ārā laiks pārāk lietains un auksts. Gājis ir visādi. Galvenais ir atbilstoši saģērbties. Līdzi ņemu džemperi, jo no rītiem ir vēsāk. Siltā apģērbā stāvu arī +20 grādos. Pircēji, kas nāk krekliņā un šortos, citreiz nosmej. Karstums man patīk, tad grūti nav, un saimnieki parūpējušies, lai es nesalītu un nesakarstu, jo ir lielie saulessargi. Kad nāk rudens, no skapja izvelku cepuri un biezāko šalli, taču nosalusi neesmu, jo tad par mani parūpējas klienti, atnesot siltu tēju. Šāda attieksme silda arī sirdi.”

TIKT GALĀ AR DAŽĀDIEM RAKSTURIEM

Negaisa laikā šovasar saulessargi izrauti: „Pret lielo vēju bija grūti noturēt – mēģināju atlikt statīvā, bet mani ar visu pūta prom. Taču, kad gadās nelaime, garāmejošie ir palīdzējuši gan man, gan otrai pārdevējai. Šai vietā ir ļoti jauki cilvēki. Citreiz strādājot dzirdu, ka kāds pa telefonu norunā satikties pie Šefleru gurķīšiem. Šeit iznāk tāds kā pilsētas krustpunkts. Pirms pāris nedēļām notika orientēšanās spēle, un te bija kontrolpunkts ar uzdevumu – iegādāties ko sarkanu un garšīgu žūrijai. Septiņas astoņas komandas meklēja skaistāko un gardāko tomātu.”

Gadu gaitā pārdevēja guvusi kādu atziņu: „Garām iet arī neapmierināti cilvēki, no kuriem bieži dzirdu tādus komentārus kā „veikalā Maxima ir lētāk”. Esmu sapratusi, ka nav jēgas stāstīt, ar ko šīs preces atšķiras, jo viņi tāpat neko nenopirks, tāpēc tikai parādu, kurā virzienā ir Maxima. Pirmo gadu gan gāja grūti – likās, ka katram jāpaskaidro, kāpēc pie mums cenas nav tādas kā veikalā.”

Zināms, ka Pilsētas laukumā bieži var manīt arī iereibušos, bet Sarmīte teic: „Nepievēršu uzmanību, un viņi mani liek mierā. Agresīvs neviens nav, citi pat ir izpalīdzīgi. Jānis, kurš pa centru braukā ar riteni ar skaļi uzgrieztu mūziku, novēlē man labu dienu un sūta gaisa sirsniņas! Ja kāds paceļ balsi, saku, ka no viņa nebaidos.”

Atbildēt