Dzīvesstils

„Daudz negatavojos – spēlēju brīvā stilā, skatoties pēc tā, kā jūtas publika. Tas arī ir viens no dīdžeja uzdevumiem,” saka kuldīdznieks KASPARS DABRA, kuru Latvijā daudzi pazīst kā dīdžeju Dubru. Mūziku viņš spēlē jau 18 gadus, desmit gadus vada Rīgas dīdžeju skolu un producē pats savus skaņdarbus.

"Ik pa laikam gūstu apliecinājumu, ka manas metodes ir efektīvas, piemēram, audzēknis sācis runāt, kļuvis drošāks, ticis pie labāka vērtējuma, iestājies izvēlētajā skolā,” saka Kuldīgas privātskolotāja ANITA JANUŠA.

„Nezinu, kur tas laiks paliek. Kādreiz pēc darba vēl sēnēs paspējām aizbraukt. Tagad pietrūkst laika, lai sazinātos ar draugiem un radiem,” saka ZINAĪDA KOLERTE, kura 45 gadus nostrādājusi Skrundas bērnudārzā, kas tagad saucas Liepziediņš, ilgstoši par vadītāju, un joprojām ir aktīva sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

“Apzinos, ka rūpes tikai tagad sāksies,” tā Kuldīgas novada būvvaldes vadītāja, arhitektūras doktore Jana Jākobsone teica pērnajā septembrī pēc tam, kad Saūda Arābijā Pasaules mantojuma komitejas sesijā dalībvalstis nolēma iekļaut Kuldīgas vecpilsētu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Mežizstrādes un kokapstrādes SIA Stiga RM šomēnes svin 30. gadskārtu. Tā dibināta 1994. gadā Tukumā un no ģimenes uzņēmuma ar padsmit darbiniekiem izaugusi par uzņēmumu grupu, kas produkciju eksportē uz ārvalstīm.

„Esmu savā darba dzīvē izgājusi apli: sāku kā agronome ar graudu audzēšanu kolhozā, tad nokļuvu dzirnavās, kur graudus malām, vēlāk pastrādāju maizes ceptuvē un tagad esmu atgriezusies pie graudu audzēšanas,” smej Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas biroja vadītāja un augkopības konsultante DAIGA MELLERE.

„Kad Mārīte mani uzaicināja šo pasākumu vadīt, tika piekodināts par viņu un ģimeni nerunāt, skaitļus neminēt, dzeju nelasīt,” ievadot Kuldīgas jauktā kora Ventava koncertu, teica tā kormeistares, Viduskurzemes pamatskolas-attīstības centra skolotājas MĀRĪTES VĀVERAS kolēģe Iveta Vēra.

Varena katedrāle, atsaucīgi un draudzīgi cilvēki, bagāta un plaša kultūra ir mani, Kurzemnieka žurnālista Jēkaba Aleksandra Krūmiņa, pirmie iespaidi par brīnišķīgo pilsētu Ķelni Vācijas rietumos, Reinas krastos.