viedokļi

Ikdienā mēs tādos jēdzienos kā dzimtenes mīlestība, piederība savai tautai visbiežāk nedomājam, bet pāris reižu gadā, Latvijas pastāvēšanai izšķirīgos datumos, par to iznāk domāt apkārtējās rosības, vides noformējuma, notikumu, sarīkojumu un citu faktoru iespaidā.

Šķiet, ka drukātajai avīzei ir lielāka vērtība, jo, redzot rakstu, kas ievietots virtuāli, bieži vien tekstam ātri pārslīdam pāri.

Es zinu, ka lasīt komentārus pie interneta ziņām nav veselīgi. Un tomēr... Grūti tos neatvērt pie rakstiem par pēcdzemdību depresiju. Arī es no sirds bēdājos par dažus mēnešus veco bojāgājušo meitenīti Luīzi. Kamēr nav noskaidrots, kas īsti noticis, uzskatu, ka cilvēkiem vajadzētu secinājumus paturēt pie sevis.

Arvien biežāk dažādās jomās tiek runāts par labbūtību. Pavisam jauns no angļu vārda well-being ņemtais termins gan nav. Emocionālās labsajūtas un ekonomikas krustcelēs tas sācis aizstāt agrāk vairāk izmantoto labklājību jeb welfare.

Arvien vairāk dažādās jomās tiek izmantots mākslīgais intelekts. Kādi ir galvenie ieguvumi, un kas ir ēnas puses? Kādas pārmaiņas saistībā ar to mūs vēl sagaida? Sabiedrība jāapbruņo ar zināšanām 1. Rihards Bambals, Valsts kancelejas stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs: – Komunikācijas jomā, tostarp valsts pārvaldes komunikatoru darbā, īpaši tādās mazās valstīs kā Latvija mākslīgais intelekts […]

Vai labāk mēģināt ar stresu sadzīvot vai censties no tā izvairīties? Fakts, ka stress ir mūsu katra ikdienā, gribam mēs to vai ne, ir nenoliedzams. Tālākais atkarīgs no mūsu zināšanām par to, no attieksmes un no rīcības. Veselības psiholoģe Kellija Makgonigala savā konferences TED runā, stāstot par vairākiem Hārvarda Universitātes pētījumiem, uzsver tādus pozitīvos stresa aspektus, par […]

Līdz 17. novembrim iedzīvotāji var izteikt viedokli par 51 koka ciršanu, ko paredz būvniecības iecere Kuldīgā, Ventas kreisajā krastā, izveidot pastaigu taku no Mākslas dienu parka (Kaļķu un Akmeņu ielas krustojumā) līdz Melnajai kolkai. Paredzēts arī iestādīt 38 jaunus kokus.

Turpinot mūsu laikraksta slejās nesen izskanējušo tēmu, ka jaunā paaudze (un patiesībā arī pieaugušie) tehnoloģiju ietekmē lasa arvien mazāk grāmatu, netīšām uzdūros informācijai par Zviedrijas skolām, kas, manuprāt, šajā diskusijā ir pieminēšanas vērta.