Rotaļu laukumiem vajadzīga stingrāka uzraudzība

Kuldīgas bērnu rotaļu laukumi vasarā tiek aktīvi lietoti. Apmeklētāji norāda uz vajadzību pēc stingrākas uzraudzības un atjaunošanas, dienesti uzsver sabiedrības atbildību un budžeta tēriņus. „Cilvēku atbildība pret kopējo mantu ir ļoti zemā līmenī – mēs visu gribam un pieprasām skaistu, bet paši ārdām. Pie katra koka novērošanas kameru nepieliksim, tāpēc atliek vien konstatēt faktu, ka demolēšana ir notikusi,” secina Kuldīgas novada pašvaldības vides speciāliste Inta Putniņa.

Nolietojies segums, izrautas detaļas

Apmeklētāji šīs atpūtas vietas novērtē, tomēr pamanījuši nepilnības konstrukcijās, bojājumus segumā un arī huligānismu. Madara Nudiena pievērš uzmanību tam, ka drošība pašiem mazākajiem nav pietiekama: „Man jau liekas, ka laukumiņi ir forši, bet ir nianses, par kurām vajadzētu padomāt tiem, kuri tos ceļ. Piemēram, Bumbierītī aiz mazā slīdkalniņa ir vieta, kur nav barjeras. Tas pašiem jaunākajiem rada nedrošību. Mazs bērns, kad kāpj, jau nesaprot, ko dara, iespējams, raujas atpakaļ, kad vēlas slidināties pa slīdkalniņu, taču, ja sāks krist, nav nekādas barjeras, kas viņu noķer.”

Viņa novērojusi arī huligānismu: „Esmu redzējusi, ka jaunieši lauž un plēš detaļas, piemēram, burtus vai ciparus, un pēc tam mētājas. Kad aizrādu, runā pretī, tāpēc ir tāda nedrošība, jo viņu uzvedību nevar prognozēt. Kad atnāk grupa ar jauniešiem un sāk laukumiņu demolēt, iestājas trauksme, un tad jau ir grūti atpūsties. Manuprāt, policijai vajadzētu vairāk pievērst uzmanību šīm vietām. To varētu panākt ar biežāku uzraudzību vai kamerām.”

Auklīte Sarmīte papildina, ka trūkst arī regulāru kosmētisku uzlabojumu: „Kuldīgā rotaļu laukumi kopumā ir droši, tikai tagad daži, kopš tika atklāti, jau ir nokalpojuši. Laukumiņā Ābolītis Estrādes parkā ir nolietojies, nevienmērīgs segums, aiz kura bērns var aizķerties, soliņiem nodrupusi krāsa. No pašvaldības tas neprasa daudz – pārkrāsot pāris soliņu, nevajag pat atjaunināt dizainu. Pie laukumiņiem trūkst arī labierīcību – tās atrodamas tikai estrādes otrajā pusē.”

Anda, kura audzina 16 mēnešus veco Almu, spēļlaukumus pilsētā sākusi izmantot nesen: „Kopumā viss ir labi. Var atrast atsevišķas detaļas, kā nolietojušos segumu, bet šūpoles un slīdkalniņi ir uzturēti labā kārtībā. Vēl vajadzētu tādu vietu Kurzemītes pusē, lai būtu tuvāk mājām. Tie, kas tur atrodas, ir ļoti nolietojušies.”

Vandalisma sekas – tūkstotis eiro

Laukumu uzturēšanā un apskatē svarīgas ir regulāras pārbaudes, tomēr atjaunošanas šķērslis ir ilgais detaļu piegādes laiks un apzināti bojājumi. I.Putniņa stāsta, kā notiek apskate un ar kādām izmaksām nākas rēķināties: „Drošības apsekošana notiek apmēram divas reizes mēnesī. Vienā aizpildu dokumentāciju par vizuālo pārbaudi, jo sertifikātu atbilstību var noteikt tikai sertificēti speciālisti. Es pati laukumiņus pārbaudu tikai vizuāli, piemēram, vai nav kāds dēlis izlauzts, vai kas notrūcis vai nolietojies. Ja ir bojājumi, informēju par to. Pasūtām detaļas, un piegādes laiks ir apmēram 60 dienas, tāpēc, ja iedzīvotāji redz bojājumus, tas uzreiz nenozīmē, ka mēs to nezinām. Vienkārši gaidām detaļas.”

I.Putniņa piebilst par vandalismu bērnu laukumā Ķirbītis: „Klasītēm izrauti cipari, kuri paši nenodilst. Šo detaļu laušana bija apzināta. Pirmie cipariņi, ko pasūtījām, izmaksāja ap 150 eiro, vēl jāpieskaita tāds darbs kā ielīmēšana, tāpēc pirmo detaļu remonts maksāja ap 250 eiro. Pārējie pasūtītie cipari jau maksāja 300 eiro. Pieskaitot darbu, būs ap 1000 eiro. Tādas summas par vandalismu jāsedz no pašvaldības budžeta.”

Vecākiem ar bērniem jārunā

Laukumu drošības un kārtības uzturēšanā būtiska ir policijas klātbūtne, kā arī atbildīga vecāku un citu iedzīvotāju rīcība. Pašvaldības policijas priekšnieka vietniece Ineta Meiere skaidro uzraudzību: „Katru vakaru ik pēc pāris stundām braucam cauri Pilsētas estrādei, patrulēšanas laiku mainot, reaģējam arī uz izsaukumiem. Huligānisms un vandalisms pēdējā laikā nav īpaši mainījies – bērni un jaunieši tāpat rotaļu laukumus apzīmē ar tekstiem un simboliem. Kaut kas tiek saplēsts, saskrāpēts vai sagraizīts. Tas notiek tāpēc, ka parasti vasarā bērniem līdzi nāk ļoti maz vecāku, līdz ar to viņi saiet kopā un grupiņās rodas idejas… Ja pārkāpumi notikuši kameru redzeslokā, tad varam vainīgos atrast, tomēr atgadījumi notiek arī tur, kur kameru nav. Nesenais notikums pie Ķirbīša arī diemžēl nebija kameras redzeslokā. Var pētīt, var bērnus vai jauniešus uzrunāt, bet precīzi pateikt, kurš vainīgs, tad nav iespējams.”

I.Meiere uzsver, ka būtiski ir arī savlaicīgi iedzīvotāju ziņojumi: „Būtu labi, ja apkārt būtu pieaugušie, kuri, redzot, ka notiek kas aizdomīgs, ziņotu mums vai Valsts policijai. Es domāju – vecākiem ar bērniem mājās jāpārrunā, ka apzīmēt rotaļu laukumus ir pārkāpums un par to var sodīt. Mums ir plāni novērošanas kameras ieviest vēl, bet viss atkarīgs no finansējuma.”