Kabilē iecerēts vēl viens vēja parks

Beigusies pirmā sabiedriskā apspriešana vēja elektrostacijai Kabile un tās infrastruktūras būvniecības iecerei. Klātienē piedalījās ap 15 kabilnieku, vēl tikpat daudzi uzņēmuma prezentāciju noklausījās attālināti.

Sākums sarežģītam procesam

Kabilē šī nav pirmā iecere – jau pagājušā gada nogalē pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums vēja parkam Vārme, kurā paredzēts būvēt 20 staciju Saldus novada Jaunlutriņos un Šķēdē, bet vairāki rotori būs arī Vārmē un Kabilē. To darīs SIA SP Venta. Savukārt jauno ieceri pieteikusi SIA EWE Neue Energien 7. Tā pieder vienam no lielākajiem Dānijas atjaunīgās enerģijas ražotājiem Eurowind Energy un Vācijas uzņēmumam Neue Energien Ingenieurplanungen GmbH, kas iecerējuši zaļās enerģijas tīklu Latvijā paplašināt.

Abiem projektiem ietekmes uz vidi novērtējums uzticēts mūspusē jau zināmajam konsultāciju uzņēmumam Estonian, Latvian & Lithuanian Environment. Tā pārstāvis Oskars Beikulis sacīja, ka ieinteresētajiem kabilniekiem procedūra droši vien ir pazīstama, bet šajā gadījumā papildus tiks izskatīta kumulatīvā ietekme jeb tā, kas ar laiku uzkrājas. Tāpat kā Vārmes parkam, arī Kabilei tiks veidotas darba grupas, kurās aicināti arī iedzīvotāji.

„Kad ietekmes uz vidi ziņojums būs gatavs, būs otra sabiedriskā apspriešana, kurā varēsit izteikt viedokļus un iebildumus, turklāt to vērtēs daudzas valsts institūcijas,” vairākkārt atgādināja eksperts. „Latvijā ir vairāki vēja parki, kuriem šī sarežģītā procedūra izieta, tomēr visi attīstītāji nav nolēmuši turpināt. Manā pieredzē nav bijis tāda gadījuma, kad vēja parks tiek būvēts tieši tāds, kāds pieteikts. Un gala akceptu – būvēt vai ne – dod pašvaldība.”

Neapdzīvotā vietā, bet tuvu centram

Projekta Kabile vadītājs Kalvis Lauskis pastāstīja, ka izpētes teritorijā iekļauts 41 privātīpašums uz ZR no pagasta centra. Tur dzīvojamo māju nav – pārsvarā lauksaimniecības zeme vai mežs. Iecerēts līdz 13 jaunākās paaudzes vēja stacijām, rotora kopējais augstums plānots līdz 280 m, diametrs var sasniegt vai pat pārsniegt 170 m. Vēja ātrums šādā augstumā ir ap 7 m/sek., elektrostacijas jauda varētu būt 104 MW, bet pašreizējai līnijai tik lielu nevar pieslēgt. Tiesa, parks būs diezgan tuvu pagasta centram, un iedzīvotāji pret to iebilda, apspriešanai vēl nesākoties.

Attīstītāja pārstāvis skaidroja, ka izpētei noteikta daudz lielāka platība (līdz 2,5 km no vēja parka), lai izvērtētu kopējo ietekmi uz dabu, cilvēkiem un ainavu. Īpaši aizsargājamu dabas teritoriju tur nav. Būvniecības laikā vajadzēs izmantot arī pašvaldības un valsts ceļus, un par to vēl vajadzēs vienoties. 10 km rādiusā ir vairāki mikroliegumi melnajiem stārķiem, mazajam ērglim un mednim. Tuvumā atrodas arī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi, kā Kabiles luterāņu baznīca, un tam īpaša uzmanība tikšot pievērsta ietekmes uz vidi novērtējumā. Attīstītājs pieļauj, ka turbīnu būs mazāk, – tā, kā to ieteiks ornitologi, sikspārņu vai biotopu speciālisti.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ikvienam uzņēmumam Latvijā ir pienākums pašvaldībai maksāt 2,5 tūkstošus eiro par katru ierīkoto megavatu. Šī nauda dalāma uz pusēm – pagastam un māju iedzīvotājiem 2 km rādiusā. Projektā pieteiktās maksimālās iespējas parasti tiek samazinātas, tāpēc ieguvumu aplēses ir vispārīgas.

Pieprasa garantijas

EWE Neue Energien 7 plāno Kabilē elektrību ražot 50 gadus. Iedzīvotāji tādu vajadzību apšaubīja un solījumiem pieprasīja garantijas. Tika paustas bažas par ietekmi uz ainavu, dzīves kvalitāti, ceļiem, arī uz putniem un citiem dabas resursiem. Skanēja jautājumi, kādu labumu no uzņēmuma ieceres gūs vietējie un pašvaldība un kas ar vēja stacijām notiks pēc ekspluatācijas beigām. Ražotāju pārstāvji skaidroja, ka projekts ir izpētes stadijā un vēl nav zināms, cik daudz reāli varēs celt.

Tika spriests par zemes izmantošanu. Kāds kabilnieks norādīja, ka lauksaimniekiem zemes jau tā trūkst un cena pieaug. Attīstītāja pārstāvis atbildēja, ka lauksaimniecība ir sarežģīta joma un zemnieku ienākumi ne vienmēr ir pietiekami, tāpēc vēja stacijas varētu nodrošināt stabilus papildu ienākumus, ko ieguldīt tehnikā, mēslojuma vai zemes iegādē. Uz jautājumu, kāpēc nav izvēlēti citi zemesgabali tālāk no apdzīvotām vietām, konkrētas atbildes nebija. Atsaucoties uz citu vēja parku būvniecību, tika norādīts, ka kravas automašīnas mēdz pārslogot ceļus, bet atjaunošana pēc būvdarbiem aprobežojas ar virsmas līdzināšanu, neatjaunojot nesošos slāņus. Tam piekrita arī uzņēmuma pārstāvis, taču vēl neesot precīzi zināms, kā piegāde tiks organizēta un kuri ceļi tiks izmantoti.

Novārtā nepametīs

Iedzīvotāji bažījās, ka pēc desmit, 20 vai 30 gadiem vēja elektrostacijas varētu kļūt neefektīvas, bet demontāža – pārāk dārga. Kā piemērs tika minēta citviet redzēta vēja turbīna ar bojātu lāpstiņu, kas ilgi nav labota. Tādus skatus kabilnieki nevēlas savā ainavā redzēt. K.Lauskis atzina, ka uzņēmumi par iekārtām parasti rūpējas, tomēr piekrita, ka ir bijuši nesmuki gadījumi, kad vēja parki atstāti novārtā. Viņš solīja darīt visu, lai līgumos tiktu paredzēta iekārtu demontāža, kad tās vairs netiek izmantotas.

O.Beikulis piebilda, ka ietekmes uz vidi novērtējuma nosacījumi var attiekties ne tikai uz būvniecību un lietošanu, bet arī demontāžu, un šis jautājumu jāiekļauj darba grupas diskusijās. Precīzu izmantojamā betona daudzumu ražotāja pārstāvis nevarēja nosaukt un saņēma nesaudzīgu kritiku par nepietiekamu sagatavošanos sanāksmei. Ļaudis uzsvēra, ka uzņēmuma bankrota vai likvidācijas gadījumā līgumā jāparedz pienākums zemi pilnībā atjaunot, vajadzības gadījumā izrokot arī betona pamatus.

Par ieguvumu šaubās

Uz jautājumu par dāņu uzņēmuma struktūru K.Lauskis atbildēja, ka īpašnieki ir privātpersonas, nevis pensiju fondi. Asas domstarpības raisīja arī tas, kādu labumu vēja parks dos Kabilei un tās iedzīvotājiem. Kāds vīrs apšaubīja saukli Savā zemē sava enerģija, norādot, ka peļņa nonāks galvenokārt uzņēmuma īpašniekiem. Viņš jautāja, ko sabiedrībai darīt, lai vēja parkus nebūvētu vispār. Attīstītāja arguments: uzņēmējdarbības pamatā ir investīciju atgūšana, taču daļa no uzņēmuma maksājumiem nonāks arī valsts, pašvaldības un iedzīvotāju rīcībā, turklāt elektrības ražošana Latvijā mazinās atkarību no importa.

Iedzīvotāji gan nebija pārliecināti, ka likumos paredzētie maksājumi patiešām nonāks pie tiem, kurus vēja parks skars visvairāk. Iespējamais ieguvums no zemāka elektrības rēķina vēl negarantējot tiešu labumu pagastam. Esot jau pieredzēts, ka pašvaldība budžetā saņemto novirza citur. Arī šo tēmu rosināts apspriest darba grupā.

Sabojāta ainava, putni vairs nelidos

Skanēja bažas par putniem un savvaļas dzīvniekiem, UNESCO mantojuma saglabāšanu, arī neapmierinātība ar sabojātu ainavu. Kādreiz caur Kabili migrējis daudz dzērvju, bet jau pēc meža ceļu izbūves putni tajās vietās vairs nenolaižas. Vēja stacijas putnu ceļus ietekmēšot vēl vairāk. Bažas pamatotas, skaidroja ieceres pārstāvji, bet tāpēc jau tiek pētīta ietekme uz vidi un pēc staciju uzcelšanas paredzēts pārbaudīt, vai sākotnējā izpētē kāda būtiska ietekme nav palikusi nepamanīta. Atkarībā no rezultātiem var noteikt pienākumu ierīkot videokameras, turbīnu darbību apturēt noteiktos migrācijas periodos vai piemērot citus ierobežojumus. Atrašanās UNESCO buferzonā pati par sevi nenozīmē automātisku aizliegumu būvēt vēja elektrostacijas. Tomēr ietekme uz ainavu ir būtisks aspekts. Jārada vizualizācija, lai saprastu, kā vēja parks izskatīsies no Kuldīgas puses.

Kāds dalībnieks stāstīja, ka pirms 14 gadiem pārcēlies šeit no Rīgas, lai dzīvotu klusākā vidē. Viņš jau tagad jūtot satiksmes trokšņa pieaugumu un nevēloties, lai ainavā parādītos arī lielas vēja turbīnas. Tāpat tika apšaubīta šo tehnoloģiju piemērotība, jo tagad esot jaunākas iespējas, piemēram, modulārie kodolreaktori. Turklāt Latvijā jau esot hidroelektrostacijas, termoelektrocentrāles un saules enerģijas ražošana, tāpēc valstij nevajadzētu uzņemties papildu slogu, ja ražošanas jauda spēj mums vajadzīgo elektrības daudzumu nodrošināt, uzskatīja runātājs.

Sanāksmes beigās vēlreiz tika atgādināts, ka ietekmes uz vidi novērtējums vēl nenozīmē lēmumu par vēja parka būvniecību. Pēc izpētes būs jāizvērtē ekspertu secinājumi un iespējamie ierobežojumi, bet galīgo lēmumu pieņems pašvaldība.