08:00 - 19.04.2023
Ekonomikas ministrijā tapis projekts jaunam Daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanas likumam, kas skaidrāk nodalīs īpašniekiem un pārvaldniekiem darāmo, lai ēkas glābtu no riskantām situācijām.
Kāda ir situācija ar daudzdzīvokļu ēku drošību, kas iet rokrokā ar to, kā iemītnieki prot un spēj kopīpašumu uzturēt?
________________________
Viss atduras maksātspējā, bīstamās ēkas pārdod
Sandis Japēņins, Skrundas komunālās saimniecības vadītājs:
– Mūsu pārziņā ir 80 daudzdzīvokļu māju (bijušajā Skrundas novadā – aut.). Lai tās uzturētu tā, kā jābūt, maksai vajadzētu būt daudz lielākai. Pašlaik summa sedz kārtējos maksājumus un veido uzkrājumu maziem darbiem, bet vairumam vajadzīga jumta maiņa, teiksim, par 40 tūkstošiem. Skrunda ir purvaina vieta, daudzās mājās pagrabos sūcas ūdens – vajadzīga hidroizolācija. Bet maksāt vairāk daudzi nav gatavi. Mums ir pienākums ēkas vizuāli apskatīt – darām to divreiz gadā, arī fotografējam. Ir dati par katru māju, un, ja redzam, ka radies apdraudējums, tad tehniskajai apsekošanai par maksu pieaicinām speciālistu. Ja īpašu pazīmju nav, tas jādara vismaz reizi desmit gados. Ja māja nokalpojusi 50 gadus, būtu jāmaina viss: ūdensvads, kanalizācija, siltumapgāde. Dažās mājās cilvēki ir saprotoši, un, ja tādu ir vairāk par 50%, strādāt ir viegli. Katru gadu oktobrī izveidojam tāmi nākamā gada darbiem, bet lielākā problēma: vairums īpašnieku to apstrīd. Jumts ir beigts jau tagad, bet cilvēki grib naudu krāt 20 gadus! Pirmo stāvu parasti neinteresē jumts, augšējo stāvu – pagrabs. Grūti izskaidrot, kas ir kopīpašums un ka uzkrājums jāveido pašiem. Daudziem liekas: mums tas jāizdara, tad viņi varbūt maksās. Ja iemītnieku kopība šo darbu pārņem, viņiem rocība ir mazliet lielāka, un paši var noteikt, ko grib. Bet, kad kādam tas jāuzņemas, darīt neviens vairs negrib. Pašlaik Rudbāržos siltinām un apkuri mainām Parka ielā 1 un Jubilejas ielā 3. Darbs beidzot sākts, augustā tam jābeidzas. Pusi naudas dod finanšu institūcija Altum, otru pusi no Altum aizņēmāmies, un iedzīvotājiem tā jāatdod 20 gados.
Mūspusē gandrīz katrā pagastā ir ēka tuvu avārijas stāvoklim. Ja pašvaldība nevar papildus finansēt, tad īrniekus pārceļam citur, un māja tiek pārdota. Par jauno likumu esmu dzirdējis, bet viss atdursies maksātspējā – vairāk strādāsim ar parādniekiem.
________________________
Aktīvie līdz riskam negaida
Reinis Zīle, būvinspekcijas daļas vadītājs Kuldīgas novada pašvaldības būvvaldē:
– Būvvaldes pienākums ir gan pašvaldības, gan privātas ēkas apskatīt, un, izbraucot reizi nedēļā, to arī darām. Bet mums nav tik daudz inspektoru, lai rīkotu plānveida pārbaudes. Detalizēti to darām pēc apsaimniekotāja ierosinājuma, arī iedzīvotāji ziņo par problēmām. Skursteņslauķis, elektriķis vai cits speciālists jāpieaicina apsaimniekotājam, bet būvvalde iesaistās tad, ja redzam, ka vizuāli kaut kas nav labi. Tad uzdodam īpašniekiem noorganizēt ēkas tehnisko izpēti, ja tiešām ir runa par mehānisko izturību un stabilitāti. Tad lemjam, ka jāpieaicina būvinženieris. Ja termiņš pagājis un lēmums nav izpildīts, brīdinām, ka tas jāizdara, un, ja arī tas nav ievērots, tad ir naudas sods.
Tādu daudzdzīvokļu māju, kurās cilvēki dzīvo un kas būtu bīstamas, novadā nav. Bet dažām ir noteikts, ka bīstamas ir atsevišķas daļas, un būvvalde aizliegusi tās ekspluatēt. Tādas ir Kuldīgā, arī pagastos, bet nav tādas vietas, kas ar bīstamību izceltos. Ja cilvēki grib pārliecināties, vai dzīvo drošā namā, jāprasa apsaimniekotājam, kad pēdējo reizi bijusi tehniskā apsekošana. Tā vajadzīga vismaz reizi desmit gados.
Līdzekļi iemītniekiem diemžēl ir ierobežoti, arī izpratne ne vienmēr ir, un dažkārt nauda izmantota tam, lai dzīvot ir ērtāk, nevis prioritārai vajadzībai. Svarīgi, lai normatīvajos aktos būtu noteikts, kā būves jāuztur. Apsaimniekotājam būtu jāuzdod noteiktā laikā iesniegt pārbaudes aktus, un tiem vajadzētu būt pieejamiem vienotā sistēmā, lai par ēkas stāvokli lietas kursā ir gan iedzīvotāji, gan būvvalde un Būvniecības valsts kontroles birojs. Aktīvākie iemītnieki noteikti ir ieguvēji – tur problēmas ātri tiek pamanītas un novērstas.
________________________
Pētījums: lielu draudu nav, defekti ir
Mārtiņš Auders, Ekonomikas ministrijas mājokļu departamenta direktors:
– Ir viedoklis, ka daudzdzīvokļu ēkas ir sliktā stāvoklī un tūlīt sabruks. Lai šo mītu kliedētu, ministrija kopš 2019. gada pasūta pētījumu par noteiktu sēriju namu stāvokli. Pētām izlases kārtībā līdz 20 ēkām. Sākām ar balkoniem, tad bija vecais Lietuvas projekts un citi. Esam pusceļā – divas sērijas pētām šogad, divas pēdējās būs nākamgad. Pētnieki ir pārliecinoši pateikuši, ka tūlītēja sabrukuma draudu nav, kopumā ēkas atbilst mehāniskās stiprības prasībām un turpina funkcijas pildīt. Bet ir atklāti tipveida defekti, kuru novēršanai piedāvāti tipveida risinājumi. Lielākās problēmas sagādā jumti, iekšējie inženiertīkli, pamatu sēšanās. Defekti ir dažādi: no jumtiem kā Bolderājā, kur noslīdēja tā panelis, līdz notekcauruļu maiņai un bojātai pamatu apmalei. Dažreiz ieguldījumi būtu mazi, bet defekti ietekmē ūdens iekļūšanu pagrabos, mājas nosēšanos. Nolietojušies balkoni jādemontē, bet kopējo stāvokli tie neietekmē. Mājas patiesais dzīves cikls atkarīgs no tā, vai īpašnieks pienācīgi daudz iegulda vajadzīgajās lietās.
Pētījuma rezultāti un tipveida risinājumi ir visiem pieejami mājaslapā Bis.gov.lv (būvniecības informācijas sistēmā). Lai pārvaldnieki spētu izveidot darba uzdevumus tehniskajai izpētei, tur parādīti vājie punkti, kur risks vislielākais, un doti rasējumi, kā konkrētas konstrukcijas stiprināt.
Jaunais likums par daudzdzīvokļu namu pārvaldīšanu vēl nav gatavs, bet versiju var apskatīt vietnē Tapportals.mk.gov.lv (tiesību aktu projektu portālā). Likuma būtība: lai uzlabotu ēku uzturēšanu, precīzi jānosaka visu iesaistīto pušu darbība. Arī katrs iemītnieks varēs izlasīt savas tiesības, pienākumus un atbildību kā dzīvokļa īpašniekam un kā īpašnieku kopības biedram. Otra lieta – ir nolūks stiprināt pārvaldnieka kā padomdevēja lomu, lai īpašniekus viņš konsultētu par ēkas dzīves ciklu, par to, kā ēku uzturēt pēc tām prasībām, kādas Eiropa izvirza klimata neitralitātes mērķos. Parādīsies dzīvokļu īpašnieku kopība kā jauns subjekts, un viena mēneša pārvaldīšanas izdevumi būs obligāti jātur rezervē.
Līdzīgi iepriekšējai programmai tagad ēku siltināšanai ir jauns finansējums gan no Eiropas struktūrfondiem, gan Eiropas Atveseļošanas fonda. Vēl ir t.s. Remonta fonds, ko administrē Altum. Iedzīvotājus var atbalstīt arī pašvaldība.
Kāda ir situācija ar daudzdzīvokļu ēku drošību