Gūt pieredzi un darīt to ar prieku

Skolēniem darbs vasarā ir labs veids, kā sevi iepazīt, saprast, ar kuru jomu saistīt nākotni, un arī nopelnīt pašam savu algu. Kuldīgas novada jaunieši šo iespēju aktīvi izmanto.

____________________________________

Laukos strādāt patīk

Zemnieku saimniecībā Salnas Kurmāles pagastā jūlijā var sastapt Evelīnu Rozenbergu un Kristīni Duburi. Evelīna septembrī atgriezīsies V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā, Kristīne mācīsies Rīgas Tālmācības vidusskolā. Meitenes te kopā strādā otro gadu, un viņas ir draudzenes kopš bērnības. Saimniecība pieder Evelīnas ģimenei, tādēļ sarunāt darbavietu nebija sarežģīti. „Evelīna piedāvāja, un es piekritu,” saka Kristīne. Tas arī ietaupa laiku darba devējam, jo meitenes jau zina, kur viss nepieciešamais atrodas un kā darbi jādara. Pienākumos ietilpst zāles pļaušana, dārza, tostarp puķu, ravēšana un citi lauku darbi. Ar pienākumu sadali meitenēm problēmu nav: katru dienu pašas sarunā un izvēlas to, kas vairāk patīk. Kristīne dod priekšroku ravēšanai, Evelīna atzīst, ka visi darbi nav viegli, bet tos darīt nav iebildumu: „Abas esam no laukiem, tāpēc šie darbi mūs nebaida.” Kad līst lietus vai ir pārāk karsti, meitenes var strādāt telpās – sakārtot un uzkopt piena māju un pagrabu. Pilsētā gan viņas īpaši negribētu strādāt. Te abas iemācījušās grūtībās nepadoties. Meitenes smejas, ka, ravējot bietes, mugura sāpējusi, tomēr viss paveikts. Kristīne iepriekš strādājusi citā saimniecībā, kur bijuši tādi paši pienākumi kā Salnās. Evelīna vēlētos pamēģināt darbu kafejnīcā, lai uzlabotu saskarsmes prasmi. „Visi darbi dod kādu labumu,” viņa secina. Pēc skolā pavadītajiem deviņiem mēnešiem meitenēm patīk būt laukos prom no steigas, pabūt ar savām domām. Ļoti patīkot būt dabā.
Ikdienā katrai ir savs darāmais, bet kopā abas laiku pavada, gatavojot pusdienas un tiekoties pēc darba. „Vakaros, kad darbalaiks jau beidzies, skatāmies filmas, runājamies, dodamies uz ezeru vai jūru nopeldēties,” stāsta meitenes un smejas, ka saulītē pagulēt nevajag, – strādājot dārzā, nosauļoties varot ātri. Evelīna un Kristīne mēģina darbā atrast pozitīvo un ar smaidu izturas pret katru pienākumu.

_________________________

Vienmēr ir, ko darīt

Kuldīdzniece Sintija Ešenvalde septembrī sāks mācības Liepājas Valsts tehnikumā, bet pašlaik strādā kooperatīva Kuldīgas labumi veikalā. To ieteikusi mamma, kura pati tur strādā. Viņa meitai stāstījusi, ka veikals ir ļoti apmeklēts un garlaicīgi tur nav. Sintijai darba pieredze jau ir. Pagājušajā gadā viņa strādājusi kafejnīcā Klūdziņa, bet šogad roku iemēģina tirdzniecībā. Viņa nenoliedz, ka vēlas arī nopelnīt savu naudiņu. Sintija pārdod saldējumu, uzkopj veikalu, sakārto produkciju un pārdod to klientiem. „Man patīk ar cilvēkiem komunicēt. Klienti ir ļoti atvērti un laipni,” stāsta jauniete. Veikalā iegriežoties gan tūristi, gan vietējie, kuri produkciju jau pārzina. Kases aparāts esot liels palīgs, tāpēc matemātikas prasmes daudz nav jāizmanto. Turpretī angļu valodā gan jārunā bieži. Meitenei te strādāt ļoti patīkot. Vasaras darbs nav saistīts ar nākotnes plāniem, bet, kādi tie ir, viņa nevēlas atklāt. Pēc darba Sintija pavada laiku ar draugiem un ar ģimeni. Augustā nolēmusi atpūsties, jo atrast vēl vienu darbavietu nav izdevies.

_________________________

„Varu dzirdēt, kā viņi tur smejas”

Kuldīgas iedzīvotājiem un viesiem sajūsmu radot gaismas, skaņas un ilūzijas telpa Visumnīca, kur šovasar var sastapt Kseniju Matrozi, V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 12. klases skolnieci. Viņai ļoti patīkot atmosfēra šajā vietā. „Mani priecē tas, ka varu cilvēkus uzņemt un redzēt, cik ļoti laimīgi viņi pēc apmeklējuma ir,” stāsta Ksenija. „Nolēmu vasarā strādāt, jo vēlējos gūt darba pieredzi un aizpildīt brīvo laiku.” Šis ir viens no pirmajiem darbiem, kas viņai patiešām patīkot. Tas nesaistās ar nākotnes plāniem,
tomēr darbs klientu apkalpošanā ir ieinteresējis. Izvēli ietekmējusi ģimene, kas dalījusies savā pieredzē, apmeklējot Visumnīcu. Meitene pati tur nebija bijusi, un viņai radusies interese uzzināt, par ko ir labās atsauksmes. Arī paziņas, kuras te strādājušas, ieteikušas pieteikties.

Iepriekšējā gadā Ksenija strādājusi kafejnīcā Stender’s un šogad vēlējusies iemēģināt roku citādā darbā: „Vēlējos strādāt ar cilvēkiem un attīstīt komunikācijas prasmes.” Te daudz vairāk jālieto angļu valoda, var attīstīt arī krievu valodas prasmes, jo lielākā daļa apmeklētāju ir viesi no dažādām valstīm. Cilvēki esot atsaucīgi, īpaši ģimenes ar bērniem.
Ksenijas pienākumi ir apkalpot klientus, uzkopt telpas un uzturēt kārtību. „Man prieku rada bērnu smiekli. Vienmēr varu dzirdēt, kā viņi tur smejas par ieraudzīto, cik priecīgi iznāk ārā.” Meitene nenoliedz, ka mazie bērni un spoguļi telpās nesader – plaukstiņu nospiedumi vienmēr paliek un ir jānotīra, bet tās arī esot vienīgās grūtības. Kādu dienu Visumnīcu apmeklējusi ģimene ar bērniem. Katram jāuzvelk čībiņas un, dodoties prom, tās jāieliek groziņā. Meitene redzējusi, ka kāds bērniņš ieliek tikai vienu, bet pieņēmusi,
ka otra ielikta, kamēr viņa neskatījās. Vēlāk meitene čību atradusi pie spoguļiem. „Gandrīz kļuva par daļu no eksponāta,” smejas Ksenija. Ārpus darba laika viņai patīk doties pastaigās, apmeklēt kādu kafejnīcu. Arī draugi vasarā strādā un dalās stāstos par pieredzēto. Pēc darba šomēnes Ksenija plāno atrast vietu, kurā padarboties vēl, bet būs arī atpūta, un jāpalīdz ģimenei.