Rallijā – ar maigām rokām un brīvu prātu

„Lai dzīvi padarītu aizraujošu, jāatrod, kas tevi interesē. Ja pašatdevi un emocijas, ko piedzīvo sportā, vari pārnest skolā vai darbā, tas jau ir lieliski,” saka liepājnieks un Eiropas rallija čempionāta divu posmu uzvarētājs un pagaidām otrās kopvērtējuma vietas ieguvējs MĀRTIŅŠ SESKS (23). Pirms neilga laika viņš viesojās Kuldīgas jauniešu mājā, stāstot, kā sākotnējā interese par motorsportu viņu aizvedusi līdz pirmajiem sasniegumiem autorallijā.

Caur asarām, sāpēm un priekiem

„Esmu Mārtiņš un cenšos ātri braukt ar automašīnām Eiropā un tai apkārt. Citreiz iznāk finišēt ātri un kāpt uz goda pjedestāla, citreiz gadās sāpīgas avārijas,” tā, iepazīstinot ar sevi, sacīja jaunais rallija pilots.

Šis sporta veids Mārtiņam nav svešs, jo tas aizrāvis visu ģimeni. Viņš uzaudzis, braucot līdzi tēvam Uldim Seskam*, kurš rallijā braucis agrāk, tā lēnām iepazīstot autosporta pasauli un atzīstot, ka tas vienmēr bijis viņa dzīvesstils: „Atrodoties sportistu sabiedrībā, sāku braukt ar kartingiem, vēl neapjaušot, vai man tas patīk un vai gribu ar šo sportu saistīt karjeru, taču palēnām, pašam nemanot, biju nonācis līdz Eiropas čempionātam kartingā.

Protams, tas bija grūts ceļš – caur asarām, sāpēm, priekiem, bet bez tā mēs tālu tikt nevaram. Šīs emocijas visu procesu tieši padara aizraujošu. Braucot ar auto, svarīgi ir nepazaudēt mērķi – kāpēc vispār to daru. Kad sāku braukt, guvu panākumus, saprotot, ka ir talants, tad ir forši un viss notiek. Taču, kad pienāk grūtāki brīži un nepaveicas, domāju: „Ai, tas nekas! Arī skolā reizi pa reizei saņemam sliktākas atzīmes.” Un tas ir brīdis, kad sāku sev jautāt: „Kāpēc to vispār daru?” Man pagāja krietns laiks, līdz to sapratu.”

Esot kopā ar labākajiem

M.Sesks uzsver, ka milzīgs darbs, neatlaidība, azarts un motivējoši cilvēki apkārt palīdz sasniegt augstas virsotnes: „Man vienmēr bijusi fantastiska komanda, treneri. Karjerā, arī Eiropas un pasaules čempionātā autorallijā, vienmēr bijis svarīgi atrast tos cilvēkus, kuri gatavi palīdzēt, lai vai kas. Līdzīgi kā Latvijas hokejisti pasaules čempionātā šosezon: viens par visiem, un visi par vienu. Un, ja kādam ies nedaudz grūtāk, vienmēr kāds citam palīdzēs. Arī pašam jābūt gatavam palīdzēt otram. Tā kļūstam arvien labāki un pa karjeras kāpnēm kāpjam arvien augstāk. Šādi arī es esmu centies sevi attīstīt un gājis uz panākumiem: prasot padomu, esot kopā ar tiem, kas ir gudrāki, spēcīgāki un ātrāki par mani. Tā, no viņiem mācoties, drīz vien kļūstam tādi paši kā viņi.”

Profesionāli ar autosportu Mārtiņš nodarbojas septīto gadu un atklāj, ka katrs braucējs gadu gaitā veido savu tēlu: „Mana pozīcija ir jaunais braucējs, kurš ķer pieredzi, un lielajiem, pieredzējušajiem esmu kā uts, kas traucē dzīvot.”

Psiholoģiski ar sevi jāstrādā

Par to, kāds rallijs izskatās paša acīm, viņš stāsta: „Tas ir maratona veida sports. Mašīnā esam divi: es pie stūres, un man blakus ir cilvēks, kurš saka, kur jābrauc (Mārtiņa ekipāžas stūrmanis ir Renārs Francis – red.). Rezultāts veidojas, nokļūstot no punkta A līdz punktam B.” Tas, cik rezultāts būs labs, atkarīgs no tā, kā abi pirms izbrauciena sevi noskaņo: „Man, cilvēkam blakus un automašīnai jābūt harmonijā, kur viss notiek ļoti vienoti: es braucu, stūrmanis Renārs saka, kas būs aiz šiem krūmiem un vēl tālāk. Un tad ir mašīna, kurai tam visam jāizstūrējas cauri. Saspringums, protams, ir, taču tam jāizpaužas augstā koncentrēšanās spējā un sajūtu līmenī. Pie stūres visu laiku jācenšas būt diezgan relaksētam – ar maigām rokām un brīvu galvu, nedomājot par rezultātu. Tajā brīdī jākoncentrējas uz ceļu un jādara labākais, ko var. Jābrauc ātri, taču jāprot balansēt uz naža asmens.” Eiropas čempionātā desmit topa braucēji ir visdažādāko valstu sportisti, un, papētot tuvāk, Mārtiņš secina, ka katrs ir čempions: „Tur brauc tikai labākie, spēcīgākie. Katram ir milzīgs CV, taču no lieliem vārdiem un kāda, kas uz papīra ir gudrāks un ātrāks, nedrīkst nobīties. Vienmēr jānotic sev! Psiholoģiskā puse sacensībās ir ļoti svarīga, un ar to ļoti daudz strādājam.”

Uz pasaules čempionātu

Komandā darbojas septiņi cilvēki – četri mehāniķi, motora inženieri un piekares inženieris, kurš atbild par mašīnas tehnisko uzbūvi, saprot defektus un dod mehāniķiem darba uzdevumus. Mūsdienu sportā automašīnu var savām un ceļa vajadzībām pieregulēt tā, lai var braukt pēc iespējas ātrāk. Lai sagatavotos sacensībām, trase tiek izbraukta un dienas vai divu laikā pieregulēts auto – par pēdējo atbild inženieris. Gan treniņos, gan sacensībās Mārtiņš izmanto to pašu automašīnu vai identisku. Braucamie ir apdrošināti, un, ja notiek avārija, zaudējumus sedz profesionālā komanda.

Šosezon sportists sadarbojas ar Indijas riepu ražošanas koncernu, sacensībās braucot ar tā riepām, tāpēc līdzi brauc inženieri no Indijas un Eiropas, riepu kvalitāti nemitīgi uzlabojot. Šajā sportā braucēji ir ļoti augsta ranga. Lai atļautos piedalīties Eiropas un pasaules līmeņa sacensībās, Mārtiņš meklē sponsorus: „Autosportā finansējums nekad nevar būt par lielu. Ja ir brīvi līdzekļi un laiks, vienmēr cenšamies kaut kur aizbraukt un piedalīties. Izmantojam katru izdevību, kas mums dota.” Jaunā pilota mērķis ir divu gadu laikā startēt pasaules čempionātā, kurā ir 14 posmu un viens aizņem aptuveni divas nedēļas. Eiropas čempionātā ir astoņi posmi.

Jāparedz mīkstākais atsitiens

Sarežģītākās trases bijušas ārpus Latvijas: „Pie mums sacensības parasti notiek grants ceļos, taču Spānijā, Itālijā un citur lielākoties ir asfalts. Man ir neierasti, un nākas ieguldīt lielāku darbu. Šajās valstīs man bijis vairāk avāriju. Kritumi ir diezgan sāpīgi, taču arī tādi vajadzīgi, lai attīstītos – izanalizētu kļūdas un no jauna pieceltos.”

Lielas traumas gan neesot bijušas: „Rallija automašīnā ir ļoti augsta drošība. Esam piesprādzēti ar sešu punktu drošības jostām, mums ir karbona ķiveres, nostiprināts kakls. Drošība autosportā kļūst arvien svarīgāka, tāpēc smagas traumas ir diezgan retas, taču katram dzelzim un stiprinājumam ir savs izturības limits. Tāpēc ar dzīvību riskējam katrs, taču šo risku saprotam un cenšamies kontrolēt.”

Sāpīgākā avārija bijusi Itālijā, kur auto ar sānu pret klints malu atsities ar 130 kilometriem stundā. Mašīna pēc tam nav bijusi lietojama, un Mārtiņš aizvests ar ātro palīdzību, jo guvis smadzeņu satricinājumu. Vaicāts, ko šādā brīdī domā un kā sevi pasargā no lielākas nelaimes, viņš atbild: „Izdomāt nepaspēju neko. Avārijas varu paredzēt dažas sekundes desmitdaļas iepriekš. Tad smadzenes darbojas tik ātri, ka acu priekšā nozib daudzas šī negadījuma versijas. Domāju, kā situāciju glābt; ja to nevaru – ko darīt un kā izglābt sevi. Meklēju mīkstāko atsišanās punktu, labāko iespējamo variantu. Pēc teorijas ir tā: labāk apmest desmit kūleņus nekā atsisties pret cietu priekšmetu.”

Katram savs rituāls

Sportists atklāj, ka sacensību laikā zaudē divus trīs kilogramus svara: „Slodze un karstums ir liels. Mums mašīnā nav kondicionieru, un brīžiem salonā var būt pat +50 grādu. Taču tas nevar būt iemesls, lai novērstu uzmanību no ceļa.” Kā sagatavoties pirms tik karsta brauciena? „Visi autosportisti ir diezgan māņticīgi, un gan man, gan citiem ir savs rituāls. Viens ar otru sacensību laikā daudz nerunājam, lai spētu sevi noskaņot. Kad stājamies uz starta, man galvenais ir izslēgt pilnīgi jebkādas domas, kas riņķo pa galvu, koncentrēties startam un nākamajām minūtēm braucot.” Uztraukums esot visiem: „Vairāk par mani, šķiet, satraukusies ir ģimene. Mammai braukt sacensības skatīties nepatīk. Viņa gaida ziņu no tēva, ka ar mani viss kārtībā.”

Trase, ko rallists izbaudījis un sauc par mīļāko, esot Portugālē: „Tā ir ātrtrase Azoru salās. Fantastiska vieta, kur jūtos kā citā pasaulē. Tā ir maza, vulkāniska sala: 30 kilometru gara, 40 plata. Ceļi ir šauri un ļoti bīstami, taču skati burvīgi. Visapkārt redzams okeāns.”

Mārtiņa ikdienas auto ir Toyota Yaris, un kārdinājums iespiest grīdā esot liels: „Pēc sacensībām, iesēžoties ielu auto, ir grūti būt normālam braucējam un nedarīt bīstamas lietas. Ja gribas pagāzēt, ir daudz vietu, kur to darīt, un pilsētas ielas noteikti nav tās, kur tas jādara.” Sapņu mašīna esot kāds sportiskāks automobilis: „Interesanti būtu braukt ar BMW M3.”

* Tēvs Uldis Sesks (1962) – agrāk Liepājas domes priekšsēdis, uzņēmējs un sacīkšu braucējs, tagad Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes vadītājs. Vectēvs Mārtiņš Sesks (1936–2019) – autosportists, rallija Kurzeme aizsācējs, PSRS rallija čempions, uzņēmējs piensaimniecībā.