Vecās zāles: ko ar tām iesākt?

Rakstu sērijā Procesi. Iesaiste. Pārmaiņas skaidrojam, kas jādara ar vecām zālēm, kurām beidzies derīguma termiņš, un ar citām medicīniskajām precēm.

Daļa iedzīvotāju joprojām nezina, kur nodot nederīgus medikamentus, vai arī vienkārši tos izmet sadzīves atkritumos, jo tā ir vieglāk, bet tā tiek radīts apdraudējums videi un citu veselībai. Šajā publikācijā pētām, kur nodot tos medikamentus, kam derīguma termiņš beidzies, kā tiek utilizētas medicīniskās preces un cik atbildīgi ir iedzīvotāji mūsu novadā.

Zina pārāk maz

Vairs nederīgās zāles netiek savāktas organizēti, un visas aptiekas tās nepieņem. Kuldīgā gan tās pieņem visās šeit esošajās: aptiekā Apotheka, Mēness aptiekā un Benu aptiekā. Mēness aptiekas (Liepājas ielā 37) farmaceita asistente Dace Girvaite stāsta, kā tur notiek savākšana.

DAUDZUMU PROGNOZĒT NEVAR

Zāles par nederīgām uzskatāmas ne tikai tad, kad beidzies derīguma termiņš. Tās nedrīkst lietot arī tad, ja nepareizi uzglabātas, mainījusies krāsa vai smarža vai ir bojāts iepakojums. Tāpat aptiekās var nodot aerosolus, asus priekšmetus (šļirces, adatas, skalpeļus) un dzīvsudraba termometrus.

Uz Mēness aptieku cilvēki nesot dažādus medikamentus: „Bieži vien atnes tos, ko lietojis cilvēks, kurš aizgājis aizsaulē. Arī tos, kam beidzies derīguma termiņš, tāpat izlietotās insulīna šļirces vai vienkārši insulīna šļirces. Bijuši gadījumi, kad kādas zāles atnes tāpēc, ka nezina, kas tās ir: dažas tabletes palikušas, bet nosaukums vairs nav izlasāms. Diezgan bieži atnes pat neatvērtus vai līdz galam neizlietotus iepakojumus. Pacientam kādas zāles izrakstītas, bet tad terapija mainīta, jo ārsts sapratis, ka jāmaina vai ir cita diagnoze.”

Prognozēt, cik zāļu mēnesī tiks nodots, nevarot: „Kādreiz atnes vairāk, kādreiz ilgāku laiku neviens neko neatnes. Mēs šos atkritumus tālāk nododam atkarībā no tā, kas atnests. Atsevišķā konteinerā vācam šļirces un termometrus.” Pēdējoreiz medicīnas atkritumi šeit izvesti vasarā.

MAISĀ SABER KRĀSAINAS RIPIŅAS

Vai cilvēki zina, kā zāles pareizi jānodod? „Gan zina, gan nezina. Bieži pirms tam, kad grasās tās nest, cilvēki ienāk un pajautā, vai un kā pieņemam. Uz durvīm ir zīme, ka tās pieņemam, bet to neievēro. Bieži medikamentus atnes, jau ieliktus maisiņā. Citi zāles pat izņēmuši laukā no blisterīšiem (folijas plāksnītēm – red.), un maisiņā ir daudz krāsainu tabletīšu. Ir gadījumi, kad zāļu pudelītes atnes kā tukšo taru. Tādas gan nepieņemam. Pat nesējam nav īsti skaidrs, kur tas medikaments, ko mums vajadzētu saņemt, īsti nonācis. Nododot tabletes, būtu vēlams blisterus izņemt no kastītes, un jāpaskatās, lai, papīra kastītes izmetot, tiktu noplēsta uzlīme ar personalizētu informāciju: vārds, uzvārds, medikamenta veids un lietošana. No blisteriem tās ņemt laukā gan neprasām.”

Vecās zāles te nešķiro un nodod apsaimniekotājam. Mēness aptieka sadarbojas ar bīstamo atkritumu savākšanas uzņēmumu Lautus.

LAI NEPAKĻAUTU RISKAM SEVI UN DARBINIEKUS

Kā pareizi jānodod šļirces un bojāti termometri? „Katrai uz adatiņas virsū ir vāciņš, kas jāuzliek atpakaļ, lai būtu drošāk gan nesējam, gan mums kā saņēmējiem. Ja dzīvsudrabs no termometra iztecējis, to gan vajadzētu savākt un atnest slēgtā traukā. Mēs tālāk ieliekam speciālā konteinerā. Ar to nekādu starpgadījumu manā pieredzē nav bijis. Cilvēki visu sapako diezgan korekti.”

Vaicāta, vai cilvēki par medicīnas atkritumu nodošanu zina pietiekami, D.Girvaite atzīst, ka to vienmēr var aktualizēt: „Varbūt informētība vēl ir pārāk maza, tomēr cilvēki arvien vairāk sāk domāt, kādu iespaidu tas atstāj uz vidi, un seko tam līdzi. Ļoti ceru, ka tā ir.”

Farmaceita asistente norāda, ka aptieka stingri seko līdzi visu zāļu termiņam un nav bijis tā, ka kādas zāles jāutilizē pašiem: „Pirmajām precēm, kas mums ienāk, pirmajām arī jātiek pārdotām. Nedrīkstam pieļaut situāciju, ka kaut kas jāizmet.” Dažreiz cilvēki ienākot vaicāt, vai kādas zāles var lietot pēc derīguma termiņa: „Nav bijis tā, ka paziņo, ka nederīgas zāles dzer, bet interesējas gan, vai drīkst. Protams, atbildam, ka nebūtu vēlams. Pirmkārt, tas var būt riskanti veselībai, jo vielas kļūst bīstamas, otrkārt, vielas kļūst neaktīvas un savu funkciju vairs neizpilda.”

Vide rūp visiem, bet valsts atbalstu nesaņem

„Aptiekas jau sen gaida valstisku atbalstu, kas medikamentu utilizāciju uzlabotu,” atklāj Maija aptiekas vadītāja Skrundā, farmaceite Aiga Zariņa. Viņa vada arī filiāles Alsungā un Laidos, un vecie medikamenti tiek pieņemti arī Alsungā.

„Ir aptiekas, kas to neizvēlas, un, ja tuvējā apkārtnē nav tādas, kas par šo pakalpojumu maksā, tad cilvēkiem īsti nav iespēju tās droši nodot.”

MAISUS SAKRĀJ REIZI CETURKSNĪ

„Nederīgās zāles no iedzīvotājiem pieņemam, jo mums tas liekas svarīgi. Tā ir mūsu pašu iniciatīva un ieguldījums. Laidos gan vēl neesam to sākuši, jo nav bijis pieprasījuma. Nederīgās zāles vienu reizi ceturksnī nododam tālāk firmai Lautus.

Jāsaka, ka cilvēki ir diezgan apzinīgi un medikamentus nes bieži. Arī tāpēc, ka Skrundā esam vienīgā aptieka, kas zāles pieņem. Mums sakrājas vismaz viens liels, reizēm pat vairāki maisi ar atkritumiem. Bieži vien cilvēki, iztīrījuši mājas aptieciņu, atnes veselu kasti ar medikamentiem. Droši vien tā nav sabiedrības lielākā daļa, bet kopumā izskatās, ka cilvēki kļūst apzinīgāki. Tāpat cilvēki zāles sagatavo pēc mūsu prasībām un izņem no kastītēm, jo maksa par utilizāciju ir arī par apjomu, tāpēc kastītes un citi papīri, kas ir klāt, rada apjomu un papildu izmaksas. Tomēr daudzi joprojām nezina, kā nodot pareizi. Tāpat jābūt uzmanīgiem ar šļircēm. Cilvēki mēdz citreiz tās ielikt plastmasas maisiņā, un, lai kāds nesaduras, mums jāskatās, vai vāciņš nav nokritis.

Par tālāko procesu daudz neesam interesējušies, bet, cik saprotu, tos iznīcina, sadedzinot augstā temperatūrā, lai vidē nekas bīstams nenonāktu,” stāsta A.Zariņa.

ARĪ ĀRSTI DOMĀ PAR ZĀĻU DAUDZUMU

Vai tiek domāts par iznīcināmo zāļu daudzuma un riska samazināšanu? „Lielas farmācijas kompānijas noteikti par to domā. Mūsdienās arī ārsti, šķiet, vairāk domā par izrakstīto medikamentu daudzumu, lai nebūtu tā, ka pacientam jāiegādājas daudz zāļu ilgam laikam, bet beigās tās nav vajadzīgas un jāmet ārā. Pie mums zāles brauc nodot arī Skrundas novada iedzīvotāji. Savus klientus par to, kā pareizi sagatavot un nodot, informējam sociālajos medijos, bet citādi īsti nereklamējam, ka zāles te var nodot.”

Maija aptiekā mēdzot gadīties, ka kādas zāles nostāv tik ilgi, ka pašiem jānodod savācējam: „Kompensējamo zāļu saraksta mainība – sākumā, kad sistēmu ieviesa, tā gadījās. Mums obligāti jānodrošina tās, kas savā grupā ir lētākas, un katru mēnesi vai katru trešo mēnesi tās mēdz mainīties. Līdz ar to aptiekā medikamenti vēl ir, bet cilvēkam izsniegt vairs nedrīkst, jo tie vairs nav lētākie. Lieltirgotāji un ražotāji ne vienmēr atsaucīgi tās ņem atpakaļ, un gadās, ka aptiekai nākas ko norakstīt uz sava rēķina. Bet tas nav bijis daudz.”

VISĀTRĀK TERMIŅŠ BEIDZAS ACU PILIENIEM

Kādas zāles cilvēkiem biežāk atrodas mājas aptieciņā, un kādām tur vajadzētu būt? „Tur noteikti ir sezonāla mainība. Rudenī svarīgi, lai ir līdzekļi pret saaukstēšanos, pret temperatūru, kaut kas sāpes samazinošs vai vēdera darbībai. Būtiski ir arī nodrošināt regulāri lietojamās zāles vismaz trīs mēnešiem, jo mēdz būt pieejamības pārtraukumi un tad aptiekās ilgāku laiku vajadzīgo zāļu nav.”

Tās zāles, kam termiņš beidzas ātrāk, ir acu pilieni, lielākoties tie der mēnesi: „Tagad gan ir jauni pilieni, kam ir ilgāks – trīs līdz seši mēneši. Bet tabletēm un citām medikamentu grupām tik īsa termiņa nav. Es gan savā 20 gadu praksē nekad neesmu pieredzējusi tādas situācijas, kad klients, kurš zāles būtu lietojis pēc termiņa, nāktu pie mums ar veselības traucējumiem.”

VIEDOKĻI

Ziņas par vides piesārņojumu nav saņemtas

Dace Jansone, Kuldīgas novada pašvaldības vides speciāliste:

– Ja medikamenti nonāk vidē, šīs vielas var iespaidot gan augsni, gan ūdens ekosistēmu. Taču tādā gadījumā tiem jābūt arī lielā koncentrācijā un daudzumā. Bīstamas vielas noteikti ir antibiotikas, kas nav izlietotas un ko cilvēks izmetis konteinerā. Arī pretsāpju līdzekļos ir bīstamas vielas. Manā pieredzē, kopš novada domē strādāju, nav bijuši tādi gadījumi, kad medicīnas atkritumi nonākuši vidē.

Informāciju, kā no tādiem medikamentiem atbrīvoties, noteikti atrast var. Visdrošāk ir nodot aptiekās. Mēs pašvaldībā neesam saņēmuši ziņas, ka tādas lietas būtu nonākušas arī sadzīves atkritumu konteineros. Lielajā talkā, kad esam sakopuši teritoriju, sevišķi ceļā uz Melno kolku gan varēja atrast visu ko, bet situācija ir mainījusies – cilvēki, šķiet, kļuvuši apzinīgāki.

Tvertnēs nonāk šļirces, biežāk pie aprūpes namiem

Jānis Ezerkalns, Kuldīgas komunālo pakalpojumu tehniskās bāzes un atkritumu apsaimniekošanas daļas vadītājs:

– Mums apsaimniekošanas atļaujā šis bīstamo atkritumu kods nav iekļauts. Pēc mūsu novērojumiem visbiežāk vecas zāles cilvēki izmet sadzīves atkritumos. Vairāk vai mazāk tur nonāk arī šļirces. Tas notiek arī pie sociālās aprūpes namiem. Medmāsiņas vai aprūpētājas, kopjamajam mainot pamperus, šļirces ietin maisā kopā ar tiem. Tādā gadījumā mēs tos nešķirojam. Veselības iestādēm, slimnīcām šļircēm ir speciāli konteineri, kuru saturu personāls nodod pārstrādei. Taču, ja privātie aprūpētāji vai radinieki mājās kopj cilvēku, kam vajag šļirces, tās noteikti nonāk atkritumu konteinerā.

Kādreiz bija prasība, ka šļirces no privātpersonām obligāti jāpieņem slimnīcām. Agrāk arī varēja par brīvu veikt HIV un AIDS testus. Rīgā un citur bija šļirču savākšanas punkti, bet tas vairs netiek popularizēts un finansēts. Arī medicīnas iestādes šo slogu vairs nevēlas uzņemties, jo tas ir maksas pakalpojums.

Bieži vien cilvēki iedomājas: tā kā tās ir no plastmasas vai metāla, var izmest šķirojamajos atkritumos. Uz konveijeriem, atkritumus šķirojot, ir redzamas šļirces. Mums darbinieki ir vakcinēti pret A hepatītu, jo, ņemot maisiņu, arī caur cimdu šļirces adata var iedurties. Mums tādu gadījumu gan nav bijis. Mēs šos maisiņus pārcilājam uzmanīgi, tostarp pudeles ar nezināmiem šķidrumiem, jo nav zināms, kas, piemēram, varētu būt ieliets kolas pudelē.

Medicīnas atkritumi no sadzīves konteineriem tālāk nonāk vienīgi pārstrādē. Pirms pārstrādes tie tiek dezinficēti, izlaižot cauri speciālai iekārtai. Kopš strādāju šeit sešus gadus, mums bijuši kādi pieci gadījumi, kad cilvēks atbrauc, rāda maisiņu ar termometru un jautā, kur likt. Mēs sakām, ka tos pieņem aptiekas. Bijuši cilvēki, kas to uztver pozitīvi, pasaka paldies par informāciju, bet citi nav apmierināti un saka: „Man atkal tas kaut kur jāved? Cik reižu var braukāt? Izmetīšu tepat.” Tā gan bijusi tikai tāda runāšana.

Pēc termiņa vairs nav efektīvas

Aigars Pūpols, ģimenes ārsts Kuldīgā:

– Es savā praksē neesmu dzirdējis, ka kāds būtu lietojis zāles pēc termiņa, taču to, ko dara pacienti, mēs simtprocentīgi nezinām. Protams, oficiāli šādus medikamentus lietot ir aizliegts. Kādreiz, pirms vairākiem gadu desmitiem, bija prakse, ka kādas zāļu partijas aizsūtīja atpakaļ un pagarināja to lietošanas termiņu. Mūsdienās tāda situācija gan netiek pieredzēta. Jāskatās uz lietām arī saprātīgi. Ir zāles, kas fiziski nebojājas, piemēram, oglīte vai kāds kalcigrans. Arī fizioloģiskais šķīdums. Injekcijām, protams, pēc termiņa to nevajag izmantot, bet, ja ar to kaut ko paskalo, pamazgā, tas veselībai nekaitētu. Vairumā gadījumu zāles pēc termiņa ir ne tik bīstamas, cik tās vairs nav pietiekami efektīvas. Pēc derīguma termiņa efektivitāte sāk zust. Katrās zālēs ir nesošās vielas, kas uzlabo un nodrošina to uzsūkšanos organismā, un tās pēc termiņa beigām iet bojā, līdz ar to arī efektivitāte mainās, pasliktinās.

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Kas ir jūsu mājas aptieciņā? Vai skatāties uz zāļu derīguma termiņu, un vai esat lietojis tādas, kam tas jau beidzies? Ko ar tādām zālēm darāt?

Lauma Kraukle no Liepājas:

– Man ir pats minimums: ibumetīns, citramons. Ir doma palietot kādus vitamīnus, bet pašlaik tādu nav. Jā, termiņu skatos. Es nekad nelietotu neko tādu, kas vairs nav derīgs. Zinu, ka šādus medikamentus vajadzētu nodot atsevišķos punktos, varbūt aptiekās. Es gan tur neesmu nesusi – grēkoju.

Oskars Sapiegs un Endija Rozentāle, kuldīdznieki:

– Mums obligāti ir paracetamols, ibumetīns – standarta medikamenti, kas var noderēt. Arī kāds plāksteris. Jā, uzmanību pievēršam un nekad neesam lietojuši tās, kam termiņš beidzies. Vairāk ir nācies izmest tādas, kas iegādātas saaukstēšanās gadījumā un slimojot nav līdz galam izlietotas. Izmetam atkritumos, bet laikam jau tā nedrīkst darīt. Nemaz nezinām, kur pareizi būtu jānodod. Tad jātērē laiks. Varbūt tikai kādi 15% cilvēku ir tik apzinīgi, ka vecās zāles tiešām aiznes uz aptieku.

Larisa Barinova no Kuldīgas:

– Viss, kas manam vecumam vajadzīgs. Uztura bagātinātāju gan nav – tos nelietoju. Jā, protams, skatos līdzi – reizi gadā pārskatu. Tādas zāles, kam termiņš beidzies, nelietoju. Aiznesu pārsvarā uz aptieku Apotheka un Mēness aptieku.

Gatis no Kuldīgas:

– Man aptieciņā ir viss kaut kas: pretsāpju zāles, plāksteri, viss pirmajai palīdzībai. Tādas, kam termiņš beidzies, metam ārā, bet bieži tā nav bijis. Vecās zāles nesam uz Benu aptieku. Esmu redzējis, ka tur ir arī konteiners vecajiem termometriem. Grūti teikt, vai es lietotu kaut ko pēc termiņa. Tas atkarīgs, ko tieši. Ja tie ir vitamīni un vizuāli nav sabojājušies, tad, ja nedaudz būtu laikam pāri, es lietotu. Termiņš vitamīniem lielākoties ir ražotāju interesēs.

Velga Svilpe no Alsungas:

– Kā jau visiem: pret sāpēm, temperatūru, plāksterīši, šis tas traumām. Ja termiņš beidzies, nesu uz aptieku. Pārsvarā tās zāles, ko ārsts izrakstījis saslimšanas gadījumā un visas neesmu izlietojusi. Ja termiņš būtu beidzies nesen, tad kritiskā situācijā, piemēram, sāpēs, vēl lietotu, bet nekad nav tā gadījies.

Inese Freimane, kuldīdzniece:

– Kaut kas pirmajai palīdzībai ir: temperatūrai, klepum. Jā, termiņu skatos. Cenšamies izlietot tā, lai nav jāsviež ārā, bet, ja gadās, tad biežāk tās ir kādas tabletes. Godīgi sakot, esmu lietojusi arī pēc termiņa, bet neatceros, cik sen bija beidzies. Zāles nostrādāja! Ja tā ir kāda nedēļa, nekas slikts nevar būt. Bērnam gan tādas nedotu. Zinu, ka vecās jānodod aptiekā, un tā arī cenšos darīt – ielieku atsevišķā maisiņā un nesu uz Mēness aptieku.

#SIF_MAF2026