Pēdas jāsargā laikus

Cukura diabēta pacients var tulznu, plaisu vai brūci pēdā nepamanīt, jo slimības dēļ jutība mēdz mazināties. Savukārt asinsrites traucējumu dēļ pat neliels bojājums var dzīt lēni un pārvērsties nopietnā problēmā. Tādēļ šiem cilvēkiem regulāra pēdu pārbaude un ārstnieciskā aprūpe ir nevis skaistumkopšana, bet veids, kā laikus novērst smagas komplikācijas.

No 1. augusta Kuldīgas slimnīcas diabētiskās pēdas aprūpes kabinetam palielināts valsts finansējums, paredzot papildu podologa pusslodzi, tādēļ gaidīšanas laiks kļuvis īsāks. Te strādā podoloģes Aija Zirne, Dace Himiča un Anita Meiere-Iļjina. D.Himiča skaidro, kāpēc diabēta gadījumā pēdas vajag īpaši un pareizi kopt, bet pacienti Ilvars Podkalns un Maija Silarāja dalās pieredzē.

Ja nesāp, tas nenozīmē, ka viss kārtībā

„Cukura diabēta pacientiem jušana pēdās var samazināties – to sauc par neiropātiju. Var nejust, ka apavi berž vai kādā pēdas vietā rodas spiediens. Tur var izveidoties varžacs, tulzna vai pat brūce, ko cilvēks nepamana,” skaidro podoloģe Dace Himiča.

Cukura diabēts var ietekmēt arī asinsriti. Ja pēdas audi netiek pietiekami apasiņoti, brūces dzīst lēnāk un palielinās infekcijas risks. Laikus nepamanīts un neārstēts bojājums var pārvērsties diabētiskā čūlā, un īpaši smagos gadījumos sekas var būt pat amputācija.

D.Himiča novērojusi, ka daļa pacientu pirmoreiz atnāk jau ar izteiktām problēmām. Daži pat nav zinājuši, ko šis speciālists dara, tādēļ palīdzību meklējuši pie ķirurga vai traumatologa. Visbiežāk podoloģe redz uzstaigājumus, varžacis, plaisas, sabiezējušus vai sēnītes skartus nagus un citus bojājumus. Dažkārt tie jau traucē staigāt un valkāt apavus.

MEKLĒ PROBLĒMAS CĒLONI

Podologs ir ārstniecības persona, un šāda aprūpe atšķiras no estētiskā pedikīra darba. Šeit ne tikai apstrādā bojājumu, bet arī cenšas noskaidrot cēloni: „Ja gaita mainījusies, tam par iemeslu var būt muguras, gūžu vai ceļu problēmas. Tad mainās slodze uz pēdām un rodas sabiezējumi.” Tiek novērtēts pēdu stāvoklis un notiek pilna aprūpe – tiek apstrādāti nagi, plaisas, varžacis un sabiezējumi, mazināts spiediens problemātiskajās vietās. Ja vajag, podoloģe iesaka ortozes, zolītes, piemērotākus apavus vai zeķes. Ja ar šo palīdzību nepietiek, pacients var doties pie dermatologa, ķirurga, traumatologa ortopēda vai tehniskā ortopēda. „Mēs esam viens posms kopējā aprūpē,” uzsver Dace. No vizītes nav jābaidās – aprūpe parasti nav sāpīga. Sarežģītāk un nepatīkamāk ir tad, ja palīdzība meklēta novēloti, piemēram, ar stipri ieaugušu un jau iekaisušu nagu.

SVARĪGA ARĪ PAŠA LĪDZDALĪBA

Pacients saņem ieteikumus, kā pēdas kopt mājās. Var būt vajadzīgs krēms vai eļļa, ortoze, papildu zolītes, citi apavi vai zeķes. Pārāk šaura zeķe pēdu nospiež līdzīgi kā cieši apavi, bet sintētiskās zeķēs pēdas vairāk svīst.

„Ja cilvēks visu ievēro, sadarbība ir veiksmīga. Nākamajā reizē viņš atnāk ar pavisam citu skatu uz dzīvi,” pārliecinājusies podoloģe. Reizēm pacients domā, ka ar pēdu problēmām jāsadzīvo, jo viņam ir cukura diabēts vai citas hroniskas saslimšanas. Taču dažkārt pat neliels ieteikums var ikdienu ievērojami atvieglot.

Svarīga ir līdzdarbošanās – jāievēro gan podologa, gan ģimenes ārsta un endokrinologa ieteikumi, jākontrolē cukura diabēts.

Īpaši būtiski ir pēdas regulāri apskatīt, jo samazinātas jutības dēļ pārmaiņas var nepamanīt. Ja apakšu grūti saskatīt, var izmantot spoguli vai lūgt tuvinieka palīdzību. Uzmanība jāpievērš apsārtumam, tulznām, plaisām, pušumiem, izdalījumiem, pietūkumam un nagu izmaiņām.

LĪDZ SĀPĒM NEGAIDĪT

Pēdas vajag pārbaudīt profilaktiski, nevis gaidīt, līdz sāk sāpēt. Arī cilvēkiem bez cukura diabēta būtu vērts te atnākt, ja mainījusies nagu krāsa vai forma, ir ieaudzis nags, plaisas, varžacis, ādas sabiezējumi, deformācija vai diskomforts.

Pēdējā laikā ar ieaugušiem nagiem bieži nāk pusaudži un jaunieši. Nepiemērotos apavos pēdas visu dienu ir saspiestas vai mitras. Sievietes pēc vasaras vēlas atveseļot nagus, kas ilgstoši cietuši no gēla lakas. Arvien biežāk par pēdu veselību interesējas vīrieši.

„Matiem, sejai un ķermenim cilvēki velta daudz uzmanības un naudas, bet par pēdām, kas nes visu ķermeni, bieži aizmirst,” saka D.Himiča. „Vajadzētu atnākt ne tikai tad, kad jau sāp. Kaut vai divreiz gadā pārbaudīt, vai viss kārtībā.”

Pacientu kļūst vairāk

Pērnā gada beigās Latvijā cukura diabēta pacientu reģistrā bija 105 608 cilvēki – par 2131 vairāk nekā gadu iepriekš. Kurzemē skaits pieaudzis par 404, sasniedzot 16 173.

Kā pieteikties

Pēdu aprūpi par valsts naudu cukura diabēta pacienti var saņemt ar ģimenes ārsta vai endokrinologa nosūtījumu. Līdzi jāņem personas dokuments. Kuldīgas slimnīcā pieņem pacientus arī no citiem novadiem.