Protestam piekrīt arī tie, kas nepiedalās

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija trešdien rīkoja protesta akciju, valdībai pieprasot izmaksu pārrēķinu, un visā valstī netika izpildīts ap 3000 reģionālo reisu. Taču mūspusi tas ietekmēja maz.

Mācības būtiski nav traucētas

Kuldīgas novada pašvaldības izglītības pārvaldes vadītāja Santa Dubure informē, ka mūsu skolās reģionālo pārvadātāju protesta dēļ būtiski traucējumi nav bijuši. Atsevišķās vietās transporta dēļ skolu neapmeklēja neliels audzēkņu skaits. Īpašas problēmas ar mācību organizēšanu vai skolēnu nokļūšanu nav konstatētas.

Par nepareiziem lēmumiem jāatbild

Šoferis Vasīlijs Andrejevs uzņēmumā Latvijas sabiedriskais autobuss pilnu slodzi strādā kopš 2017. gada. Dienā jāizbrauc trīs reisi: agri no rīta no Kuldīgas uz Rīgu, pēc tam atpakaļ, un 15.15 viņš ved skolēnus no Kuldīgas uz Kabili. Šoferis domā, ka protestam nav nozīmes, jo tas jārisina citā līmenī: „Līgumu slēdza gudri cilvēki ar augstāko izglītību. Vai nedomāja, ka mainīsies degvielas cena un dārgākas kļūs rezerves daļas? Pēc četriem gadiem ir pamodušies. Viens otrs līgums par šiem autobusiem, šķiet, ir slēgts pat uz desmit gadiem. Ja protestam būtu jēga, es piedalītos. Mūsu autobusu iepirkšanā piedalījās arī valsts. Par ko domāja? Par mums ne. Tagad tautai jācieš. Atbildību par savām kļūdām neviens neuzņemas.”

Lai tiktu mājās, jāgaida sešas stundas

Kuldīgas autoostas kasē protesta dienā Kurzemniekam atbildēja: par Liepājas autobusu parka reisu Talsi–Liepāja nekursēšanu cilvēki bijuši informēti.

Pensionāre Mirdza, gaidot autobusu uz Vilgāli, pastāstīja, ka informāciju šodien apskatījusi vietnē 1188.lv. Šajā ceļa posmā ar sabiedrisko transportu viņa brauc bieži, un problēmas neesot bijušas, taču gribētu, lai kursētu biežāk: „Atbraucu uz Kuldīgu no rīta, un jāgaida līdz 15.00, lai tiktu mājās. Tās ir sešas stundas. Dienas darbi jāsakārto tā, lai tās stundas būtu aizpildītas. Bet, ja jāatbrauc tikai pie ģimenes ārsta, kura Vilgālē nav, un ja vēl esmu apslimusi, tad ir, kā ir. Vēl gar Vilgāles pagriezienu 12.00 iet autobuss uz Liepāju, un būtu ļoti labi, ja tas varētu iebraukt Vilgāles centrā un cilvēkus izsēdināt tur. Bet pietura ir Vārdupē, un uz centru ar kājām jāiet četri kilometri. Autobusam, kas brauc uz Saldu, pietura ir Vārmē, nevis ārpus tās. Autobuss, kas cilvēkus ved uz un no pagastiem, protams, pilns nevar būt. Bet tiem, kas to izmanto dienu no dienas, tas ir svarīgi. Ir reizes, kad esam desmit pasažieri. Skolas laikā gan 15.00 brauc daudz skolēnu un pieaugušie. No rītiem kā kuru reizi.”

Par protestu viņa zinājusi un uzskata – ja šoferi nav mierā, tad jāprotestē: „Es protestus atbalstu. Redzot, kā daudz kas mūsu valstī notiek, tos vajadzētu biežāk.”

Lielā izmaksu kāpuma dēļ

SIA Latvijas sabiedriskais autobuss, kas mūspusē izpilda lielāko daļu pasažieru pārvadājumu, kā arī Ventspils reiss akcijā nepiedalījās. Novada iedzīvotājus, tai skaitā skolēnus, visvairāk ietekmēja atceltie reisi satiksmē ar Talsiem un Liepāju, kur brauc Liepājas autobusu parks.

Kā informē Autotransporta direkcija, nepārtrauktam sabiedriskā transporta pakalpojumam līdz gada beigām valdība otrdien nolēma papildus atvēlēt 9,85 miljonus eiro, taču pārvadātājiem ar to nepietiek, jo šī summa paredzēta tikai valsts nesegtajām saistībām šajā gadā. Tiek prasīts ilgtermiņa līgumus beidzot indeksēt un pārvadājumiem garantēt papildu naudu.

Kurzemes plānošanas reģiona sabiedriskā transporta nodaļas vadītājs Indulis Ozoliņš skaidro, ka summa ir ļoti liela – tuvu 14 miljoniem, bet, lai pasažieru pārvadājumi būtu, tā jāatrod, jo citu iespēju nav. Sabiedriskā transporta tīkls jau optimizēts – pārsvarā palikuši tie maršruti, kuros braucēji ir. Lielāka biļešu cena visu nesegs, turklāt tad ir risks pasažierus zaudēt. Izdevumu indeksācija divreiz desmit gados degvielas cenas kāpumu neatrisina. Martā tā bija ap 1,50 eiro, tagad – 2,19 eiro. Cenas pieaugumu tagad sedz pārvadātāji.

„Latvijas Sabiedriskais autobuss nepiedalījās savu apsvērumu dēļ, tomēr prasībai piekrīt arī tas,” skaidro I.Ozoliņš. „Savukārt tiem, kuri paredzētos reisus neizbrauca, par to draud sods. Šī nebija pirmā reize – līdzīga akcija rīkota jau pirms gada, bet tikai uz kādu stundu dienas vidū, lai netraucētu nokļūt uz darbu vai skolu. Prasība ir pamatota, jo, konkursā startējot, neviens nezināja, ka sāksies karš Ukrainā, būs Irānas konflikts un ka degviela un citas izmaksas sadārdzināsies tik būtiski. Tāpēc cenu piedāvāja zemu, bet tagad vajadzīga indeksācija. Tāpat jāpalielina šoferu alga. Ja tā kāpj visur, nav viegli darbiniekus pieturēt, un arī tāpēc vienubrīd neskaitāmi reisi tika atcelti.

Ar to, ko otrdien valdība iedeva, var noturēt tikai trīs mēnešus līdz gada beigām. Gribu cerēt, ka nākamgad autobusi turpinās kursēt.”