Zeltslotiņa – skaista, bet nelabvēlīga

Daļa iedzīvotāju satraukta par Kanādas zeltgalvītes (Solidago canadensis) jeb zeltslotiņas izplatību, citi turpretī priecājas, audzē to un izmanto ziedu pušķiem.

Šī suga Latvijā ievesta 19. gadsimta sākumā kā dekoratīvs augs kultivēšanai dārzos, taču pārgājusi savvaļā un šeit jūtas labi. Bet vietās, kur Kanādas zeltgalvīte aug, tiek izspiesti un nomākti vietējie augi un, samazinoties augu sugu daudzveidībai, sarūk arī kukaiņu dažādība un dabas daudzveidība kopumā.

Esmu novērojusi, ka atsevišķos dārzos Kanādas zeltgalvītes aug ziemciešu dobē, arī pie žogiem un pat glīti nopļauta zāliena vidū kā soliteraugs 1,5 metru augstumā! Īpašnieks ir atļāvis tai noziedēt un izplatīt sēklas, jo arī ziemā apsnigušie ziedi vēl rotā dārzu.

Sociālās tīklošanās vietnēs zeltslotiņas izskaušanu ik pa laikam vērtē atšķirīgi. Dažādos svētkos, arī 1. septembrī, tā redzama pušķos, ko darinājuši vecāki vai nopirkuši puķu tirdziņos. Iedzīvotāji komentāros raksta, piemēram: „Daba mūs dziedē, un tās aug tur, kur cilvēkiem ir vajadzīgas”, „Tējai un bitītēm nepieciešamas”, „Savvaļā man patīk.” Turpat pieejama arī informācija, cik ļoti šis augs nomāc vietējās sugas.

Kā to ierobežot un izskaust? Visbiežākā un efektīvākā metode ir regulāri pļaut, ieteicams, smalcinot – sezonas laikā reizi mēnesī līdz pat septembrim, jo augs atjaunojas un vēlreiz zied vēlu rudenī. Arī tad tas jānopļauj. Lai no Kanādas zeltgalvītes ar pļaušanu smalcinot atbrīvotos pilnībā, vajadzīgi vismaz divi gadi.

Ziedošs augs, ievietots pušķī, spēj ražot sēklas un izplatīties tur, kur ir izmests. Noziedējis un nopļauts augs vēl spēj nogatavināt sēklas, un, lai tas nenotiktu, vēlams to apklāt ar melnu plēvi, līdz augi pilnībā sadalījušies. Jāpārliecinās, ka netiks pārvietota augsne, kas satur sēklas vai sakņu daļas. Pēc darba ar zeltslotiņām apģērbs un instrumeti jānotīra, jo sīkās sēklas var tiem pieķerties. Nelielās vietās zeltgalvītes cerus var izraut vai izrakt, taču plaši invadētās vietās palīdzēs pļaušana vai pat pilnīga teritorijas aparšana. Vietām palīdz regulāra pļavu noganīšana ar zirgiem vai citiem mājlopiem.

Pašvaldības Latvijā Kanādas zeltgalvīti apkaro pēc brīvprātības principa, jo tā nav indīga un veselībai kaitīga. Kuldīgas novada pašvaldība, ņemot vērā finansējumu, katru gadu atbilstoši prioritātēm un darba grafikam pļauj tās vietas, kurās zeltgalvīte aug. Bet atsevišķās vietās uzkrājies ūdens apgrūtina tehnikas piekļuvi. Kuldīgā, Dārzniecības ielā pie mazdārziņiem, 2022. gada jūlijā notika seminārs par invazīvās sugas apkarošanu un ir izlikts informatīvs stends par Kanādas zeltgalvīti un ošlapu kļavu. Redzam, ka tur zeltgalvīti izskaust ir izdevies un ir iestādīts valriekstu dārzs. Daudzviet blakus šis invazīvais augs ir iznīdēts, bet dažviet, kur vēl aug, tas tiks nopļauts septembrī.

Piedaloties Eiropas Savienības programmas LIFE projektā „Natura 2000” aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija, šīs sugas izplatība ierobežota un izskausta trīs hektāros Virkas ielā 37 pie dabas lieguma Ventas ieleja. Darbs dabas liegumā turpinās līdz Kuldīgas pilskalnam.

Pašvaldība turpina Kanādas zeltgalvītes mērķtiecīgi izskaust un iedzīvotājus aicina izvērtēt šī invazīvā auga izmantošanu ziedu pušķos, dekorācijās un audzēšanu dobē.