Cīnās ar zeltslotiņu

Kuldīdzniece novērojusi, ka ceļā uz Kuldīgas pilskalnu kādreizējos mazdārziņos ļoti savairojušās zeltslotiņas. Latvijā tā ir invazīva suga, jo apdraud vietējo floru. Viņa jautā, vai kaut kas tiek darīts, lai izplatību apkarotu vai vismaz mazinātu.

Otrā sliktā aiz latvāņa

Kurzemnieks jūlijā rakstīja par invazīvajām sugām Kuldīgas novadā, jo Dabas aizsardzības pārvalde rīkoja kampaņu Ķeram svešos Latvijas dabā, pievēršot uzmanību ne tikai latvānim, bet arī tiem augiem, par kuriem pat neaizdomājamies, ka tie bīstami. Speciālā vietnē www.invazivs.lv jeb invazīvo sugu pārvaldniekā ikviens var ziņot par svešiniekiem mūsu dārzos, pļavās, mežu un ceļa malās, pie ūdenstilpēm un citur. Kanādas zeltgalvīte jeb zeltslotiņa mūspusē aiz latvāņa ir viena no izplatītākajām. Tā aug daudzviet gan pilsētā, gan laukos.

Pļauj kopš maija

„Kuldīgā ir vairākas vietas, kur zeltslotiņa aug,” stāsta novada domes vides speciāliste Inta Putniņa. „Viena vieta, kur pilsētas tuvumā tā ļoti izplatījusies, ir Virkas ielā 37 pie krustojuma ar Lapegļu ielu. Šajā trīstūrī pašvaldības projektā jau kopš maija sākta zeltslotiņas iznīcināšana un ierobežošana. Tiek pļauts un arī noņemts apaugums, lai šī invazīvā suga tur vispār neataugtu. Tāpat ir pļauts Dārzniecības ielā 2. Arī otrajā pusē Ventmalā, Pilskalna ielā, paredzēts pļaut atkarībā no budžeta iespējām. Zeltslotiņas sāk ziedēt jūlija beigās, masveidā – augustā un septembrī, bet, ja rudens ir silts, zied vēl oktobrī. Pļāvām jau augustā, arī septembrī turpināsim vēl citās vietās. Būtiski ir saglabāt vērtīgo zālāju, jo ir aizsargājami biotopi, kas jāsaglabā. Tāpēc pļauts tiek atkarībā no vietas.”

Iedzīvotājiem jāiesaistās

Speciāliste piebilst, ka visas vietas pašvaldība nevar zināt un nopļaut, jo zeltslotiņa izplatās ātri un viegli, turklāt ilgstoši nekas nav darīts. Pilsētā tā iesakņojusies ne tikai gadiem nekoptās vietās, bet arī mazdārziņos. Pat gluži otrādi – to augšana ir veicināta, jo dažkārt skaistā, dzeltenā svešiniece tiek iepīta puķu pušķos, izmantota ārstniecībā.

Iespējams, visi nezina, ka šī suga ir Latvijas dabas ienaidniece, tāpēc sabiedrība jāizglīto, uzsver I.Putniņa: „Situācija vēl nav tik briesmīga, tomēr ir jādarbojas. Aicinām arī iedzīvotājus iesaistīties – zemes īpašniekiem vajadzētu savas teritorijas kopt un nopļaut jau līdz ziedēšanai, lai sēklas neizplatās tālāk. Bet arī citi ir aicināti nepaiet vienaldzīgi garām un kaut vai pastaigā uz pilskalnu noraut pa zeltslotiņas pušķim, lai ziedu sēklas nevar attīstīties. Jācīnās kopā tāpat kā ar latvāņiem. Var nopļaut savu zemes gabalu, bet izplatība turpināsies, ja turpat blakus paliks un noziedēs kaut viens latvānis.”