„Vietējais, socializējies!”

Šādi man gribas iekliegties ikreiz, kad apmeklēju kādu nestandarta pasākumu mūsu mazajā pilsētā vai piektdienas vakarā ieeju kafejnīcā un redzu, ka vietu ir vairāk nekā cilvēku. Man gribas beidzot skaļi pajautāt: „Cilvēki, kur jūs esat? Nāciet ārā no saviem namiem!”

Vārda socializēties* nozīme ir daudz plašāka, nekā ikdienā tam piešķiram. Nav runa tikai par aiziešanu uz pasākumu vai kafijas iedzeršanu ārpus mājas. Tā ir arī iespēja satikt cilvēkus ārpus ierastā burbuļa, ārpus ģimenes un tuvāko draugu loka. Tieši tā veidojam jaunas attiecības un idejas, reizēm atrodam cilvēkus, par kuru eksistenci līdz tam nenojautām.

Dažkārt pat šķiet, ka Satversmē vajadzētu ierakstīt: latvietim līdz 40 gadiem obligāti jābūt kādam hobijam vai nodarbei ārpus mājas. Puķu dobes ravēt, dārzu stādīt un zāli pļaut – tas šoreiz neskaitās. Tik ļoti esam iesēdušies savos namos, ka reizēm liekas: mūsu ir vēl mazāk, nekā rāda statistika. Un tad brīnāmies, ka kāds jūtas vientuļš, kāds cīnās ar savām grūtībām, kāds nolemj pārcelties uz dzīvi citur.

Es nesaku, ka no sevis kaut kur jābēg. Tieši otrādi – varbūt reizēm pietiek iziet no mājas. Atrast kaut ko, kas pašam patīk, un darīt to kopā ar citiem. Tu vari spēlēt novusu, aust segas, gleznot, fotografēt, dejot vai apgūt kaut ko jaunu. Tam nav jābūt sportam. Vari iet kursos vai atkal mācīties angļu valodu, kaut arī jau ceturto reizi. Un, ticiet man, tie, ar kuriem biji pirmajās trīs reizēs, ceturtajā nebūs tie paši.

Kāds tūlīt teiks: „Bet tas taču viss kaut ko maksā!” Jā, dzīvē gandrīz viss kaut ko maksā. Taču arī šeit ir izvēle. Nav jāiet uz dārgāko restorānu vai jāiegādājas gada abonements sporta klubā. Izdzer vienu kafiju, limonādi vai tēju! Aizej uz bezmaksas koncertu vai paskaties sporta sacensības! Izmanto to, kas tev pieejams!

Kuldīgā patiešām ir daudz, ko izmantot. Mums ir savas kafejnīcas, restorāni, sporta iespējas, kultūras pasākumi un pat radošs uzņēmējdarbības kvartāls, kurā notiek skaisti muzikāli vakari. Pilsēta piedāvā tik daudz iespēju iziet no mājas, ka reizēm šķiet: vienīgais, kā pietrūkst, ir pašu vēlme to izdarīt.

Arī kinoseanss kultūras centrā joprojām ir apmēram kafijas cenā, bet iespēja noskatīties filmu uz lielā ekrāna un ērtā krēslā mums ir tāda, par kādu citviet var tikai sapņot. Un gandrīz varu garantēt, ka pirms vai pēc filmas satiksi kādu, kuru darba ritmā sen neesi redzējis.

Nepatīk kino? Ej sportot! Mums ir plašas iespējas: pašvaldības zāles un privāti sporta centri. Tur ne tikai kustas ķermenis, bet arī veidojas iepazīšanās, sarunas un draudzība. Īstā socializēšanās notiek tad, kad fiziski satiekamies, nevis tikai atstājam viens otram emocijzīmi sociālajos medijos.

Varbūt tieši tur arī ir mazpilsētas priekšrocība. Mums nav jāstāv rindā uz katru pasākumu, galds jārezervē trīs nedēļas iepriekš vai jābrauc uz Rīgu, lai kaut ko piedzīvotu. Te ir tik mazs mērogs, kurā vēl var vienkārši iziet no mājas un sastapt cilvēku, kuru pazīsti, vai tādu, kuru līdz šim nepazini.

Tāpēc šķiet mazliet paradoksāli, ka reizi gadā Vecpilsētas svētkos iznākam no mājām, paskatāmies apkārt, ieraugām pilnu pilsētu un pēc tam sakām: „Redz, kādreiz cilvēku bija vairāk. Tagad jau nekas nenotiek.” Bet kur paši bijām visu pārējo gadu?

Sabiedrību neveido tikai pašvaldība, kultūras centrs, citi pasākumu rīkotāji vai uzņēmēji. To veidojam mēs – ar savu klātbūtni, interesi un gatavību iziet ārpus ierastā. Ja gribam, lai pilsētā notiek vairāk, tad pašiem jābūt tiem, kuri aiziet, piedalās, satiek citus un parāda, ka tas mums vajadzīgs.

Pārmaiņas nesākas ar kādu citu. Tās sākas tajā brīdī, kad mēs pieceļamies no dīvāna un izejam pa durvīm.

Tāpēc, kuldīdzniek, – nāc cilvēkos! Ne tikai svētkos. Arī piektdienas vakarā. Arī parastā otrdienā. Aizej tur, kur parasti neietu! Satiec kādu, kuru nepazīsti! Parunā ar kādu, kuru sen neesi sastapis!

Tieši tā sākas dzīvāka pilsēta. Un tieši no mums ir atkarīgs tas, cik dzīva tā būs.

* Socializēties – pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu. (Latviešu literārās valodas vārdnīca.)