„Svarīgākais, lai sirdsapziņa ir tīra”

INGA BĒRZIŅA ir partijas Kuldīgas novadam dibinātāja, tās valdes locekle, bet 15. Saeimas vēlēšanās Kurzemē no Jaunās Vienotības (JV) kandidē ar 1. numuru, un viņas profesionālajā pieredzē ir gan darbs pašvaldībā, gan pašreizējā Saeimā, gan ministres amatā.

Padarītais jāvērtē iedzīvotājiem

Kuldīdzniece uzskata, ka politiķa darbs jāvērtē iedzīvotājiem: „Esmu strādājusi, cik spēju, ieguldījusi savas zināšanas un pieredzi, no sirds darījusi to, kas manos spēkos.”

Darbs 14. Saeimā esot intensīvs. Vadot sociālo un darba lietu komisiju, būtisks bijis tabakas aprites regulējums, kura pieņemšanai bijusi ievērojama pretestība. Laikā, kad veselības aprūpei akūti trūcis naudas, komisija kopā ar valdību un toreizējo Ministru prezidentu panākuši tai papildus 140 miljonus eiro. Pēc tam vides aizsardzības (vēlāk viedās administrācijas) un reģionālās attīstības ministres amatā svarīgs bijis ES fondu finansējums novadu infrastruktūras un attīstības projektiem. I.Bērziņa izceļ papildu naudu ceļiem, piem., Rojas–Talsu ceļa remonts Kurzemei bijis vajadzīgs jau sen.

Digitālajā jomā izveidots Mākslīgā intelekta (MI) centrs. „Arī tas nebija vienkārši, jo intereses dažādas. Tika atrasts kopsaucējs, kā kopā darboties uzņēmējiem, valsts pārvaldei un zinātnei.” Latvija ne vienmēr varēs būt tā valsts, kas pati izstrādā visus jaunos MI rīkus, taču tā var kļūt par valsti, kas tos ātri ievieš, parāda, kā efektīvi izmantot, saka deputāta kandidāte. Atkal atgriežoties Saeimā, izdevies panākt Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likuma pieņemšanu.

Iestātos par reģioniem un pašvaldībām

Ja būtu jāizvēlas viena no JV prioritātēm, par kuru I.Bērziņa cīnītos visvairāk, tā būtu Latvijas reģionu stiprināšana: „Bez stipriem reģioniem nav stipras Latvijas.” Tuvi arī jautājumi par dabu, ne mazāk svarīga ir lauksaimniecība – tajā viņa saskata attīstību, jo zemnieku saimniecības ievieš tehnoloģijas un ražošanu modernizē.

JV programmā paredzēts nekustamā īpašuma nodokli padarīt par pilnvērtīgu pašvaldību nodokli, lai tām ir lielāka iespēja pašām lemt par tā summu un atvieglojumiem. Pašlaik likums stingri nosaka, kad drīkst noteikt paaugstinātu likmi, piemēram, graustiem vai piešķirt atlaidi noteiktām iedzīvotāju grupām.

Atbildības izjūta un smagākie lēmumi

Kāpēc vēlētājiem sava balss būtu jāatdod tieši par viņu? I.Bērziņa min pieredzi: „Svarīgi, lai deputāts būtu izbaudījis to, kā tas ir, kad nav viegli, kad jārisina problēmas, cilvēki jāuzklausa un jāsadzird viņu vajadzības.” Bet vispirms labam politiķim jābūt ar atbildības izjūtu. Būtiskas arī zināšanas, profesionālā varēšana, enerģija, spēja pārliecināt un empātija. Jāspēj izturēt kritiku un pārmetumus, neļaujot tiem savu pārliecību salauzt. Šajā kontekstā I.Bērziņa atceras mammas teikto: „Svarīgākais, lai tava sirdsapziņa ir tīra.” Pēc tāda principa viņa arī cenšas darbā vadīties.

Par smagu laiku viņa uzskata 2009. gada ekonomisko krīzi. Kuldīgas novada pašvaldībai bija jāsamazina izdevumi, lai budžetu sabalansētu un varētu darbu turpināt. Grūti bijis stāvēt kolektīva priekšā un paziņot, ka atalgojums jāsamazina. Arī lēmums atkāpties no ministres amata bijis pareizs, uzņemoties atbildību par tehniskajām problēmām 2025. gada pašvaldību vēlēšanās.

Pārmetumi par īpašumiem un savējiem pašvaldībā

Publiskajā telpā I.Bērziņai pārmet par nekustamajiem īpašumiem. Deputāte skaidro, ka tie iegādāti daudzu gadu laikā un pēdējos četros neesot nācis klāt neviens. Viens dzīvoklis, kurā viņa dzīvo pati, iegādāts par privatizācijas sertifikātiem. Vēlāk par SIA Kurzemes projektu un konsultāciju birojs nopelnīto iegādāts vēl viens. Ģimenei pieder arī īpašums Grobiņas pagastā – ulmaņlaikā vecmāmiņai tur piederējusi paraugsaimniecība. To mantojis tēvs ar māsu, bet pēc tēva nāves daļa īpašuma nonākusi pie I.Bērziņas.

Kuldīgas vecpilsētas mājā, kurā ir pieci dzīvokļi, darbojas vecākais dēls, kurš ēku atjauno.

Sociālajos medijos ir pārmetumi arī par laiku, kad viņa vadījusi pašvaldību un amatos virzīti savi cilvēki, arī radinieki. Kandidāte šādu apgalvojumu noraida. „Radiem neko neesmu piedāvājusi,” viņa saka, piebilstot, ka būtu jārunā par konkrētiem gadījumiem, nevis vispārīgi. Pašvaldībā vadošie amati pārsvarā aizpildīti konkursā. Vienlaikus politiķe atzīst, ka vadītājam vajadzīga tāda komanda, kurai tas uzticas: „Bez komandas neko nevar izdarīt.”

Iedzīvotāji I.Bērziņai izteikuši uzticību četrās vēlēšanās, un kopumā Kuldīgas pašvaldības vadītājas amatā aizvadīti aptuveni 15 gadi.

Pieņem jaunas idejas

„Viņa lietas dara strauji. Kādreiz tas ir ļoti labi, bet citkārt var arī traucēt,” saka bijušais Kuldīgas mērs, arhitekts Edgars Zalāns. Pozitīvi esot vērtējams viņas darbs ministres amatā – ar izpratni par reģionālo attīstību, plānošanu un pašvaldībām. Piesardzīgāks ir vērtējums kā par deputāti: „Viens jau tur nelemj neko – visur ir partijas disciplīna.”

Kuldīgas novada domes priekšsēdes vietnieks Artis Roberts I.Bērziņu raksturo kā politiķi ar plašu redzējumu, lielām darbaspējām un gatavību atbalstīt jaunas idejas. Kā piemēru viņš min Laidu muižu pēc tam, kad tur vairs nedarbojās skola: „Parādījās mākslinieki, prezentēja ieceri, un Ingas kā domes priekšsēdes redzējums bija – jāļauj pamēģināt.” Tieši tāda uzticēšanās cilvēkiem un viņu idejām varot novadam dot jaunu impulsu.

Kuldīdzniece Maija Silarāja savu vērtējumu saista ne tikai ar politiķes darbību, bet arī Jaunās Vienotības politiku. Ar skaistiem solījumiem un publisku runāšanu vien nepietiekot. M.Silarāja kritiski vērtē I.Bērziņas nostāju tajos jautājumos, kas bija saistīti ar vakcināciju un tās veicināšanu kovida pandēmijas laikā, jo tiem, kuri atteicās potēties, vajadzējis no darba aiziet. M.Silarāja bijusi partijas Kuldīgas novadam biedre, bet nu izstājusies, jo ar Jaunās Vienotības kursu viņas uzskati nesakrītot.

Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) pozitīvi vērtē I.Bērziņas darbu Kurzemes deputātu grupā, kurā neatkarīgi no partijām deputāti risina novadiem būtiskus jautājumus. Kopā ar I.Bērziņu apmeklēti vairāki Kurzemes novadi, uzklausītas iedzīvotāju un pašvaldību vajadzības, risinātas praktiskas problēmas. Viens no piemēriem – mobilo sakaru un interneta pārklājums Kurzemē. Kopā analizētas vietas, tostarp Kuldīgas apkārtnē, kur sakaru kvalitāte nav pietiekama, un deputāti centušies panākt operatoru iesaisti un pārklājuma uzlabošanu.

Par Vecpilsētas likumu viņam ir kritiska piezīme. Pats gan likumu atbalstījis, taču nav piekritis tam, kā veidota institūcija, kas procesu uzrauga. Viņa ieskatā Kuldīgas vecpilsētas jautājumos tajā būtu bijis jāparedz lielāka biedrību un iedzīvotāju padomes pārstāvniecība.

Viedokļi

Kas sakārtojams pašvaldību un vides aizsardzības jomā?

● Andis Zariņš, Ventspils novada domes priekšsēdis:

– Uz vēlēšanām iešu. Man vissvarīgākā ir partijas reputācija, darbi un spēja komunicēt ar sabiedrību.

No jaunās Saeimas gaidu atbalstu uzņēmējdarbībai. Gribas, lai valdībā beidzot saprot, ka uzņēmēji pelna naudu visam: algu skolotājiem, medicīnas darbiniekiem, ugunsdzēsējiem, policijai. Pašvaldību jomā pozitīvi ir tas, ka sakustējušies plānojuma jautājumi. Valsts vides dienests un Dabas aizsardzības pārvalde uztvērušas impulsus, ka nevar katrs vilkt to segu uz savu pusi. Gribētos, lai teritorijas plānojumos mums būtu lielāka iespēja lemt gan par uzņēmējdarbības formām, gan attīstāmajām teritorijām. Kārtīgāk jāizvērtē pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis, pret ko iebilst Rīga un Pierīga. Citas pašvaldības jau nav vainīgas, ka valsts institūcijas, lielās bankas un finanšu darījumu centri atrodas galvaspilsētā. Tur var maksāt daudz lielāku algu, un bizness tur attīstās. Novados daudz grūtāk cīnīties par to, lai konkrēts uzņēmums attīstītos.

● Kaspars Rasa, Kuldīgas novada pašvaldības attīstības nodaļas vadītājas vietnieks:

– Es uz vēlēšanām došos. Paļaujos uz veselo saprātu, ka cilvēki neatdos ietekmi tiem, kuri uzskata, ka viss ir slikti un visu vajag citādi. Taču ir arī daudz uzlabojamā, tāpēc balsot jāiet. Aicinu nebalsot par populistiem, kas stāsta zilus brīnumus. Gribētu, lai Saeimas darbs un politiskās norises ietu prom no feodālām dzimtmuižām, kādas politisko spēļu ietekmē ir ministrijas, un no nelietderīgām, iracionālām rotaļām smilšu kastē. Lai deputāti nebalso pret tikai tāpēc, ka priekšlikumu iesniedzis cits, bet lai kopā virzās uz mērķi, meklē kompromisus. Vides jautājumos vajadzētu sakārtot pārvaldību, jo tās dēļ ir problēmas, ko nevar atrisināt. Vides un dabas aizsardzība aizstumta perifērijā un starp divām ministrijām. Tas ir nevis saturisku iemeslu, bet gan portfeļu skaita dēļ. Ļoti ceru, ka šie jautājumi atgriezīsies vienas ministrijas paspārnē, ka sadarbība starp departamentiem, Valsts vides dienestu un Dabas aizsardzības pārvaldi tiks koordinēta labāk.

Rasa Ābele