Atkal gatava darbam likumdošanā

NELLIJA KLEINBERGA no Apvienotā saraksta (AS) 15. Saeimas vēlēšanās Kurzemē kandidē ar 10. numuru, un viņai ir pieredze darbā 12. Saeimā, kur tika ievēlēta no Latvijas Reģionu apvienības.

Vienmēr interesējas

Vaicāta, vai savas zināšanas vērtē pietiekami, lai atkal strādātu Saeimā, N.Kleinberga atbild: „Zinot, kā Saeima darbojas, savu redzeslauku varu paplašināt. Jā, man pamatzināšanu pietiek, lai ar pirmo dienu stātos tur darbā, ja tā notiktu.”

Bezpartijisko kandidāti uzrunājis pašreizējais finanšu ministrs Māris Kučinskis, kurš tagad Kurzemē ir AP pirmais numurs: „Šķita, ka mans aktīvais politiskais periods būs pagājis, bet laikam jau ne, jo vienmēr esmu par politiku interesējusies. Pēdējie septiņi gadi veltīti medicīnai. Pēc pagājušajām pašvaldību vēlēšanām mani uzaicināja startēt uz Saldus pašvaldības izpilddirektora amatu, lai gan sirds palikusi medicīnā. Apvienotais saraksts ir vienīgā partija, kuras programmā medicīnai ir izvērsta sadaļa – loģiska, pamatota, reāla.”

Ja būtu pretrunas, nepiedalītos

Partijas Kurzemes saraksta veidošanā N.Kleinberga nav piedalījusies: „Esmu vairāk komandas spēlētāja, bet zinu, kā saraksts veidojās. Tika mēģināts aptvert tos, kuriem novados būtu atbalstītāji.” Kandidāte nepiedalījās arī programmas izveidē: „Tā jau bija gatava, un tiku iepazīstināta – ja redzētu pretrunas, nemaz nepiedalītos.” Vaicāta, kam ķersies klāt ievēlēšanas gadījumā, viņa atbild, ka veselības pārvaldībai: „Programmā ir nostādne par sistēmas maiņu valsts veselības apdrošināšanā, lai iegūtu līdzekļus un nodrošinātu pakalpojumus. Kamēr tas netiks realizēts, klibosim, jo veselībai naudas vienmēr ir trūcis. Strādājošajiem tas varētu būt kaut neliels nodoklis, kas veidotu uzkrājumu, bet valstij jārūpējas par pensionāriem, bērniem. Nacionālais veselības dienests varētu struktūru mainīt uz fonda darbību, lai tie līdzekļi, ko valsts veselības pārvaldībā ieliek, tiktu elastīgi pārdalīti.”

Bet ar jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu būtu jāmazina nevienlīdzība starp novadiem. Jāpārskata vajadzība pēc savstarpējiem norēķiniem, jo tie veido neveselīgu konkurenci. Vajadzīga lielāka decentralizācija un uzdevumu deleģēšana plānošanas reģioniem.

Ar kurām partijām N.Kleinberga nekādā gadījumā nesadarbotos, viņa atbild kodolīgi: „Sarkanās līnijas ir ar tām, kuras nav skaidri pateikušas savu attieksmi drošības jautājumos un arī par Krievijas agresiju Ukrainā.”

Kā solīto izpildīs

Programmā minēti dažādi solījumi. Kā domāts paplašināt Valsts aizsardzības dienestu, piedāvājot papildu virzienus? „Armijā ir daudz tādu administratīvu un praktisku koordinatoru un operatoru darbu, piemēram, kā dronu pilotiem, un tie prasa citu virzienu – ne tikai iemācīties šaut un gatavoties militārai darbībai kaujas laukā, bet arī iemācīties darboties ar elektroniskām iekārtām, kas noteikti attīstīsies.”

Partijas prioritāte ir ieviest kārtību valsts naudas sadalē, lai četros gados sasniegtu bezdeficīta bāzes budžetu. „Jāsamazina patēriņš jeb kreditēšanas lielums, kas ir 3,3% no iekšzemes kopprodukta. Budžeta ieņēmumi ir 16 miljardu, bet izdevumi ap 17 miljardiem eiro. Jāizbalansē tā, lai ieņēmumi pret izdevumiem būtu kaut cik vienādās pozīcijās. Jāpievērš uzmanība uzņēmējdarbībai saistībā ar pašvaldībām. Lai sasniegtu sabalansētu budžetu, uzņēmējdarbības modelim jābūt arī pašvaldībās.”

Partija sola medicīnā reformēt kvotu sistēmu, ieviest vienotu pierakstu, mazinot birokrātiju ārstiem un gaidīšanas laiku pacientiem. „Tie, kuri strādā ārzemēs un atbrauc vasarās, pie ārstiem te pierakstās gadu uz priekšu. Reizēm tas samazina kvotu tiem, kuri dzīvo šeit. Jāveido tāds modelis, ka nauda seko pacientam, – tas izvēlas valsts finansējumu vai apdrošināšanas kompāniju, kura sedz privātās medicīnas pakalpojumu daļu, un izvēlas vietu, kur tos saņemt.”

Aktīva un spēj rast pieeju

Skrundeniece Loreta Robežniece, bijusī kolēģe Skrundas kultūras namā un darbā pašvaldībā, tagad ekspluatācijas inženiere Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrā poligonā Mežaine (arī kandidāte uz Saeimu no partijas Latvijas attīstībai), N.Kleinbergu raksturo kā cilvēku, kurš zina savus mērķus un veidu, kā tos sasniegt: „Latvijas likumi ļauj uz Saeimu startēt jebkuram pilsonim. Galvenais, lai ir labi mērķi un zināšanas, ko darīt, lai visi dzīvotu labāk, un Nellijai tādas idejas, visticamāk, ir.”

Skrundas pilsētas un pagasta pārvaldes vadītāja Dace Buķele atceras, ka N.Kleinberga viņu pieņēmusi darbā tad, kad vadīja Skrundas pašvaldību: „Viņai ir labas organizatores spējas. Tam, kas pilsētā savulaik bija jāizdara, bija izdomāti risinājumi. Viņa noteikti daudz zina par valsts un pašvaldību pārvaldi.”

Starptautiskās Šaha federācijas valdes priekšsēde Dana Reizniece N.Kleinbergu kā cilvēku labi nav pazinusi, bet par deputātes darbu kā toreizējā 12. Saeimas kolēģe saka: „Neatceros, ka Nellija kādreiz runātu par tēmām, kurās neorientētos. Bija aktīva visos jautājumos par pašvaldībām, jo tā ir viņas pieredze.” D.Reizniece domā, ka darbam Saeimā ir piemēroti tie cilvēki, kam kādā jomā uzkrāta pieredze, jo tad viņi zina, ko var un vajag labāk.

Viedokļi

Kas valstī uzlabojams veselības aprūpē un pašvaldību darbā?

Dace Sudraba, Kuldīgas ģimenes ārste:

– Uz vēlēšanām iešu. Jāizmanto iespēja paust savu viedokli, citādi varam tikai gausties, bet, ja neko nedarām, tad nekas nemainīsies. Izvēloties, par ko balsot, skatos, lai partijas piedāvājumā būtu daudzveidība, lai nebūtu fokusa tikai uz dažām jomām. Šīs Saeimas darbs mani vispār apmierināja, un negribas, ka ļoti kaut kas mainītos. Valdībā ir dažādi cilvēki, un skandāli būs vienmēr – ar to jārēķinās. Manuprāt, visi, kas ievēlēti, sākotnēji cenšas darīt, ko var, bet daļa ar laiku diemžēl salūst.

Veselības aprūpē visvairāk traucē nesakārtotās IT sistēmas: regulāri ir problēmas ar kādu programmu, bieži mainās noteikumi, kā jāraksta, piemēram, nosūtījums pie speciālistiem. Izmaiņas sistēmās bieži nav labas, un tad atgriežamies pie vecās kārtības. Tas viss darbu ļoti apgrūtina. Gribētos, lai nākamā Saeima šajos jautājumos ievieš kārtību. Vēl būtu svarīgi mazināt birokrātiju, dažādus procesus atvieglot, piemēram, lai būtu vieglāk uz laiku pārņemt tādas kolēģes praksi, kura devusies bērna kopšanas atvaļinājumā.

Aiga Bulava, Pelču un Snēpeles pagasta pārvaldes vadītāja:

– Uz vēlēšanām noteikti iešu. Mēs esam tie, kas nosaka, kādi cilvēki tiks ievēlēti. Tiem, kuri neiet, nav tiesību raudāt, ka valdība slikta, ja paši izvēlē nav piedalījušies. Domājot, par ko balsot, skatos, cik ilgi partija jau darbojusies, kādi cilvēki tajā ir, ko solījuši iepriekš. Cilvēki var būt mainījuši partijas, bet, ja viņu darbi ir pierādāmi, tas man ir noteicošais.

Par lielāko problēmu pagastos uzskatu cilvēku skaita sarukumu. Jādomā, kā dzīvošanu laukos padarīt interesantāku, lai viņi tik ļoti neaizplūstu prom. Domāju, ka jāsāk ar atbalstu jaunajām ģimenēm, lai palīdzētu iegādāties īpašumus ne tikai pilsētās, bet arī laukos. Otra lieta: infrastruktūra, sakārtoti ceļi, lai uz pilsētām var aizbraukt pa labu, asfaltētu segumu. Trešais: atbalsts uzņēmējdarbībai laukos, lai tie, kuri atnāk te dzīvot, būtu ieinteresēti nodarboties ar tūrismu, lauksaimniecību, pārstrādi vai jebko citu, iesaistot vietējos. Un lai tas būtu izdevīgāk nekā veidot uzņēmējdarbību pilsētā.

Rasa Ābele