Sēņu daudzveidība vēl jāgaida

Tirgū pilnā sparā rit gaileņu sezona. Tirgotāju vidū gan nav viennozīmīga viedokļa – mežā to ir daudz vai maz. Viens gan ir skaidrs – tās lielākoties ir vienīgās šobrīd atrodamās sēnes.

Gaileņu meklēšanas sezona sākas īsi pēc Jāņiem un ilgst līdz pat pirmajām salnām. Ja nav spēcīga sala, arī ilgāk – kāda vēl nenosalusi sēne atrodama sūnās.

Šobrīd tirgū gaileņu cenas svārstās no 2,50 līdz 3 eiro par litru vai 6–8 eiro par kilogramu. Kāda tirgotāja no Kurmāles pagasta stāsta, ka mežs esot ļoti izkaltis. Beku neesot, papildus gailenēm varot atrast tikai kādu ļoti tārpainu podiņu.

JĀIET DZIĻI MEŽĀ

Kuldīdzniece, tirgotāja Vineta Pleiša stāsta: „Es gailenes lasu Kabiles pusē. Šķiet, tagad kādu laiku karstuma dēļ to būs mazāk. Gailenēm patīk mitrums – re, redzams, ka maliņas apžuvušas, nav tik skaistas, kā gribētos. Gailenes mīl mitrumu.” Viņas skatījumā gaileņu šogad esot maz un sēņu vietas jāmeklē dziļi mežā, ceļmalas jau nolasītas. Lai gan šovasar, īpaši Kurzemē, par lietus trūkumu sūdzēties nevaram, meži esot ļoti sausi. V.Pleiša ievērojusi, ka arī mellenēm šis gads patīk mazāk nekā iepriekšējais, tās ar katru dienu kļūstot sliktākas – mīkstākas un sažuvušākas.

Sēņu cenas kopš pagājušā gada neesot mainījušās, bet tirgotāji novērojuši, ka viņiem esot maz pircēju, īpaši otrdienās un ceturtdienās.

Ja kāds vēlas saldēt gailenes, V.Pleiša iesaka vispirms tās 15 minūtes novārīt sālsūdenī un kārtīgi notecināt, lai atsaldējot sēnes nebūtu rūgtas. Gatavojot krājumus ziemai, viņa iecienījusi gailenes marinēt vai apcept sviestā ar sāli un pipariem un pildīt burkās.

SĒNĒM TOMĒR MĒRĶIS IR IZAUGT

Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere zina teikt, ka pēdējos divus gadus Latvijā gaileņu ir daudz, taču citu sēņu daudzveidība – maza: „Pagājušogad bija reģioni, kur cilvēki tā arī nesagaidīja baraviku ražu. Citur rudenī sēnes saauga parastajā daudzveidībā, taču uz īsu brīdi. Šogad, šķiet, būs līdzīgi.” Ļoti kavējas bekas. Kurzemē, lielākoties priežu un piekrastes mežos, sākušas augt dzīslkāta, sviesta un priežu sviesta bekas, arī bērzlapes. Kopumā gan joprojām švaki. „Sēnēm ir vajadzīgs mitrums un siltums. Šķiet, ka ne viena, ne otra šobrīd netrūkst, bet laikam sēnēm nepieciešams vēl ilgāks lietus periods. Es varu tikai teoretizēt, jo striktu pētījumu un atbilžu par sēņu iegribām mums nav, bet, iespējams, īsa (lai arī spēcīga) lietusgāze nepaspēj iesūkties zemē, ūdens paliek sūnās un ķērpjos, ātri izgaro, tā arī līdz zemei netiekot. Ja tāds pats nokrišņu daudzums līst divas dienas, tad paspēj samirkt arī zeme.” Mikoloģe prognozē, ka daudzveidībai vajadzētu parādīties: „Visām sēnēm tomēr mērķis ir izaugt. Varam vērot cikliskumu – vienu gadu vairāk, citu mazāk, bet nekad nav tā, ka neizaug vispār. Varbūt tikai vēlāk.”

Ja kāds šogad nolēmis doties savās pirmajās gaileņu medībās, D.Meiere pēc savas pieredzes iesaka šīs sēnes meklēt priežu mežos, kur ir baltie ķērpji un neliela sūniņa, un pamežs mazāks, bet gailenes labprāt augot arī sūnainos egļu vai jauktu koku mežos. „Vispār gan gailenes ir tādas visur dzīvotājas, ja tā var izteikties. Svarīgi tikai, lai nav pārāk daudz zemsegas un krūmu, sīkkrūmu pamežā – tad viņām patīk, un var arī viņas atrast.”