Sestdiena, 18. jūlijs
Vārda dienas: Rozālija,  Roze

Pat viens izsmēķis kļūst par piesārņojuma iemeslu

Raksta autors: Laima Kubliņa, SIA Zaļā josta projekta LIFE vadītāja

07:51 - 18.07.2026

Laima Kublina(1)
Laima Kubliņa, SIA Zaļā josta projekta LIFE vadītāja

Bieži vien cilvēki nepadomā, ka pat it kā sīkums var kļūt par būtisku piesārņojuma avotu. Tāpēc Zaļā josta projektā Atkritumi kā resursi Latvijā turpina sabiedrību informēt par cigarešu izsmēķu ietekmi uz vidi. Šai problēmai esam pievērsuši uzmanību jau vairākus gadus. Miljardiem izsmēķu pasaulē ik gadu nonāk nevis sadzīves atkritumos, bet dabā. Šo bīstamo piesārņojumu veido arī smēķētāji Latvijā. Izsmēķis dabā sadalās ļoti ilgi – pat 15 gadus. Uzkrāto, dabā nonākušo izsmēķu ir ļoti daudz, līdz ar to ir arī piesārņojums.

Izsmēķi, kurus cilvēki izmet vidē, lietusūdens notekās, tālāk nonāk tuvējās ūdenstilpēs un indē zivis, augus un citus dzīvos organismus, jo tajos ir kaitīgas vielas, piemēram, nikotīns, smagie metāli un plastmasas daļiņas. Pastāv maldīgs uzskats, ka tās visas atkritumu vienības, kas ir iemestas lietusūdens notekās, izies cauri attīrīšanai. Diemžēl tā nav, jo lietusūdens nav nekas dabai kaitīgs, tāpēc šīs novadīšanas sistēmas ir izveidotas tā, ka tas, kas no dabas nācis, turpat arī nonāk.

Zaļā josta radījusi infografiku, lai skaidrotu izsmēķu sastāvu, to radīto piesārņojumu un veidus problēmas mazināšanai. Pievēršam uzmanību ietekmei uz vidi un cilvēka veselību, uzskatāmi atainojot, kas notiek, kad izsmēķis nomests nepiemērotā vietā, un skaidrojot tādas rīcības sekas.

Sabiedrībā valda maldīgs priekšstats, ka neliels izsmēķis būtisku kaitējumu videi nerada. Tomēr lietus un vējš tos viegli pārvieto no ietvēm, ceļmalām un zaļajām zonām uz lietusūdens notekām, no kurām tie nonāk upēs, ezeros un arī jūrā.

Izsmēķi satur plastmasu un dažādas ķīmiskas vielas, kas pakāpeniski izskalojas apkārt. Laika gaitā filtri sadalās mikroplastmasas daļiņās, kas kļūst par ilgstošu piesārņojuma avotu. Pētījumi liecina, ka izsmēķos esošās vielas var negatīvi ietekmēt ūdens organismus, savukārt mikroplastmasas daļiņas mēdz uzņemt dažādi dzīvnieki, sajaucot tās ar barību. Tāda piesārņojuma sekas var skart visu ekosistēmu un zivīm, jūras iemītniekiem un putniem kļūt par nāves iemeslu. Patērējot pārtikas preces, t.i, augus, zivis un jūras veltes, kuras skāris izsmēķu piesārņojums, kaitīgās vielas un mikroplastmasa nonāk uz mūsu šķīvja.

Paradumu maiņa ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, lai šo piesārņojuma veidu samazinātu. Katrs pareizā vietā izmests un savākts izsmēķis nozīmē mazāku slodzi dabai un tīrāku apkārtni nākamajām paaudzēm.

2 Izsmeku Ietekme Uz Vidi
Atbildēt