Lapsa pilsētā nokož un aiznes vistas

Kuldīgā, Parka ielas apkaimē, dzīvojas lapsa – kuldīdznieces Guntas sētā, Parka ielā 8, atrastas divas nokostas vistas un vēl četras aiznestas tā, ka spalvas palikušas kaimiņu sētā. Meža zvērs atstājis arī citas redzamas pēdas – izrakņāts dārzs. Kurzemnieks meklē atbildi, kā saprast lapsas uzvedību – kāpēc tā uzturas pilsētā – un kā to piespiest pārvākties atpakaļ savvaļā.

Atrod vaļēju lodziņu un rokas dārzā

Atgadījums noticis naktī uz pagājušo ceturtdienu, stāsta Gunta: „Man bija 19 vistas, nu palikušas 13. Kūtī siltajā laikā, kā katru gadu, tovakar atstāju vaļā mazo lodziņu. Durvis ciet, bet, kad vistas mostas, tad pa lodziņu pašas iet ārā. Kad ceturtdien no rīta gāju iekšā, viss pilns ar spalvām un vistas laktās tik augstu, cik vien augstu varējušas uzlēkt. Četras pazudušas. Tad nojautu, kas noticis.”

Pirms trim nedēļām kaimiņiene ziņojusi, ka vakarā, ejot saukt iekšā kaķi, lapsa redzēta izskrienam pa vārtiem. Viņas sētas stūrī šonedēļ arī atrastas baltas vistu spalvas. Pēc tās nakts notikumiem nākamajās nekas nav dzirdēts, un cerēts, ka lapsa būs devusies prom, taču dažas naktis vēlāk tā nākusi atkal: „Pati vien biju vainīga, jo lodziņu atkal atstāju vaļā. Tad divas beigtas atradu: vienu brūno un vienu pelēko ar nokostu galviņu. To droši vien nebija varējusi iznest ārā.” Divām vistām sakosta mugura, un citas vakarā kūtī vairs neejot, esot ļoti tramīgas. Pēc tam lapsa atgriezusies vēlreiz, pie vistām klāt vairs nav tikusi, bet dārzā izrakusi vairākas bedres: „Kādreiz pavasarī tur liku vistām ēdiena bļodu – noteikti kaut ko saoda.”

Gunta apskatījusi sētas nožogojumu, bet caurumu nekur neesot, tāpēc secināts, ka lapsa lēkusi augstajam žogam pāri un devusies pāri sētām uz bērnudārza Bitīte pusi. Iepriekšējās vasarās apkārt runāts, ka lapsa klīstot blakus pa parku, bet pie Guntas nav bijusi.

Apkaimē dzīvo jau ilgi

Kaimiņiene Antra no Parka ielas 10 stāsta, ka blakus mājā (Parka ielā 12) meitene Aleksandra ap 1.00 naktī gājusi saukt mājās kaķi, bet pa vārtiem izskrējusi lapsa, un kaķis bijis uz nojumes. Savukārt sētā atradusi vistu spalvas. Antra atklāj, ka pirms pieciem sešiem gadiem lapsa viņas kaķim sakodusi ķepu: „Zinu, ka šai apkaimē pie katlumājas tās kādu laiku dzīvojas. To, ka tas bija lapsas kodiens, mums pateica veterinārārsts. Tolaik no agra rīta, ejot gar parka malu, lapsu arī redzēju, kad gāju uz autoostu. Un, kad gaidīju autobusu, tā aizsoļoja pat gar veikalu Rimi.”

Bitītes vadītāja Līga Megne par lapsu, kas sirotu bērnudārza apkaimē, neesot dzirdējusi un lapsas klātbūtni ne pati, ne kolēģes nav manījušas: „Parasti skolotājas ļoti ātri uz šādu informāciju reaģē. Mēs laukā uzturamies no 9.00 līdz 18.30. Par to, kas notiek vēlāk, nezinu teikt.”

Ķērājus sauc vien tad, ja zina, kur atrodas

Gunta par lapsas postījumiem ziņojusi pašvaldības vides speciālistei Intai Putniņai, kura atbildējusi, ka palīdzēt nevar un jāvēršas Valsts vides dienestā.

I.Putniņa skaidro: „Diemžēl ar savvaļas dzīvniekiem ir jāsadzīvo, jo pilsētā tie ienāk, un ir jāpadomā, kā vēl citādi vistiņām drošību garantēt. Saprotu, ka tas ir sāpīgs jautājums, bet, ja lapsa nav redzēta, kā un kur mums to ķert? Un, ja tā ir slima, tas vispirms jāpierāda. Ja lapsām pilsētā nebūtu pieejama nekāda pārtika, tās šeit neuzturētos. Mums arī pašiem jābūt nedaudz atbildīgākiem par to, ko darām. Dažbrīd lapsas ēd to pašu pārtiku, ko vistas, un, ja putni tiek turēti laukā, lapsām ir pieeja ēdienu traukiem. Ja trauki būs tukši, tās uzbruks vistām. Mēs varam lapsu ķert tad, ja ir zināms, ka tā atrodas konkrētā kūtī, un tad aizvest to uz mežu. Bet nav garantijas, ka nenāks atpakaļ. Iemidzināt vai ko citu ar meža zvēriem darīt ir aizliegts.”

Dārzā neatstāt pārtikas paliekas

I.Putniņa norāda: ja lapsa ir redzēta un ir pamatotas aizdomas, ka tā ir slima, var ziņot medniekiem vai Dabas aizsardzības pārvaldei: „Taču ne visas mazliet noplukušas lapsas ir slimas. Tāpat kā citi zvēri tās maina kažoku. Lapsām mēdz būt kašķis, bet trakumsērga pie mums nav konstatēta kādus 20 gadus – tā ir izskausta.”

Intai arī pašai bijusi pieredze ar lapsu: „Dzīvoju laukos meža malā. Vienu brīdi piestaigāja noplukusi lapsa, domāju – nav labi, jo man ir divi kaķi. Tiem gan nekas nekaitēja, un pēc diviem trim mēnešiem lapsa jau nāca ar smuku kažoku.” Tās ēdot arī ābolus un burkānus, bet tagad to vēl nav, tāpēc dārzos tām pašlaik nebūtu, ko meklēt. I.Putniņa turpina: „Reiz gan bija gadījums, kad kāda kundze, gaidot labu tomātu ražu, zem tiem paraka zivju galvas. Atnāca lapsa un visus tomātus izraka. Tā darīt nevajag – neko, kas bojājas, dārzā nevajag rakt.”

Ne šogad, ne citugad par lapsu Parka ielā neviens nav ziņojis. Pagājušogad bijusi ziņa, ka kāda dzīvojas pie Māras dīķa.

Par lapsu

Ir mazuļu laiks, un barību meklē biežāk

Rīgas zooloģiskā dārza pārstāvis, zoologs Māris Lielkalns skaidro, ka lapsa ir tāds dzīvnieks, kas dažādiem apstākļiem pielāgojas: „Tā var dzīvot arī blakus cilvēkam, tostarp pilsētā un tās centrā. Tai patīk gan industriālas teritorijas, gan privātmājas, kur var iegūt pārtiku. Rīgā lapsas ir visur. Mums bija gadījumi, kad netālu no zoodārza starp daudzstāvu mājām un bērnudārzu siltumtrasē bija caurums, kurā ielīdusi lapsa, kas audzēja mazuļus. Tā kā pilsētā cilvēki lapsu traucē mazāk, tā jūtas droši – zina, ko cilvēks dara un ko nedara. Pilsētā medības nenotiek, tāpēc neviens blīkšķinātājs tur nerādās – visi tikai skrien pakaļ ar telefoniem un mēģina nobildēt līdzīgi tam, kā Latvijas otrā galā nupat bija ar lāci.”

Vaicāts, kas lapsu dārzā piesaista, M.Lielkalns skaidro: „Lapsa ir visēdāja. Tā ēd peles un citus grauzējus, kāpurus, sliekas, kādu ķirzaku, labprāt arī ogas. Protams, tā apciemos atkritumu konteinerus. Ja ir vistu kūts, var apstaigāt arī to. Tieši tagad ir mazuļu laiks, un tie ir ēdelīgi, līdz ar to lapsai jāstrādā melnu muti un jāmeklē barība.”

Mājdzīvnieki jāuzmana

Kā no lapsas saudzīgāk atbrīvoties? „Var mēģināt likt riņķī sētu, bet, tiesa gan, lapsa labi staigā arī vertikāli. Ja ir sēta ar metinātām rūtīm, tā spēs uzrāpties augšā un pa otru pusi nokāpt lejā. Vistu turētājiem pret lapsām var noderēt pelēkās kanalizācijas caurules, ko uzlikt žoga augšpusē, lai lapsa nevar tikt pāri. Tā, lai brīdī, kad lapsa tai pieķeras, caurule sāk ritināties. Bet jāpārskata visa sēta, lai nekur citur nevarētu žogam pārlēkt.

Vēl, lai lapsa sētā nenāktu, jāpievāc atkritumi, lai tie ir noslēgti, bet, ja lapsa rakņājas pa zālienu vai dārzu, tas nozīmē, ka tur ir laba, barota augsne.

Vēl viena lieta, ko vērtīgi iegaumēt un saprast: ja lapsa kļūst izskatā nesmuka, varētu būt aizdomas par slimībām. Apmatojums ir galvenais priekšnoteikums, ka tā ir slima. Noteikti nevajadzētu skriet pakaļ, jo, ja tā tiek iespiesta stūrī vai tai tā šķiet, tad cilvēkam var arī iekost. Biežāk izplatīts ir kašķis, un var gadīties, ka lapsa ar šo kaiti padalās ar mājdzīvniekiem.”