Vai lielākā zēnu klase skolas vēsturē?

Te toni nosakot vīrišķais kolektīvs. Sportiski, uz sasniegumiem un izcilību vērsti – tā Kuldīgas Centra vidusskolas 12.a klasi raksturo audzinātāja Iveta Eglīte. Šis ir netipisks kolektīvs: 17 zēnu un vien deviņas meitenes.

„Viņi ir vērsti uz sportu – daudzi nodarbojas ar riteņbraukšanu, volejbolu, basketbolu. Te mācās arī Anna Miķelsone, Latvijas čempione atsevišķās vieglatlētikas disciplīnās. Arī citiem ir sasniegumi,” stāsta I.Eglīte. Klase ļaujoties arī trakām idejām: „Man patīk organizēt ekskursijas, kas saistītas ar lidošanu. Bijām Londonā un Vīnē. 11. klasē ekskursija atcēlās, jo gaidījām labākas cenas – lielai kompānijai nopirkt aviobiļetes pa lēto nav viegli. Arī vecāki manas idejas atbalsta. Katru gadu kopā rīkojam Ziemassvētkus, un viņi labprāt piedalās.”

Pagājušogad visi audzēkņi nokārtojuši optimālā līmeņa eksāmenus un šogad kārto tikai vienu padziļināto pēc izvēles. Mācību gada beigās esot redzams slinkumiņš: kāds sākot meklēt, kā kaut ko varētu nedarīt vai darīt citādi. Izlaidums plānots, pielāgojoties sacensībām: „Datumu esam nolikuši jūlija svētdienā, jo iepriekš divas dienas seši jaunieši piedalās Latvijas čempionātā vieglatlētikā.”

SPORTA SPĒLES, LABI PAVADĪTS LAIKS

Emīls Sproģis vēlas kļūt par treneri un par klasi saka: „Tagad esam diezgan saliedēti, draudzīgi, viens otru labi pazīst, varam pasmieties. Viens no foršākajiem pasākumiem ir nesenais žetonu vakars, kur piedalījās arī vecāki.”

Aleksis Prūsis te mācās no 10. klases: „Atnācu tāpēc, ka gribēju pārmaiņas, un arī draugi gāja uz citām skolām. Šī klase ir forša – te man patīk labāk. Brīvajā laikā gandrīz ar visas klases džekiem sporta skolā vienā komandā spēlējam basketbolu.” Viņam atmiņā palikusi Austrijas ekskursija: „Tur ļoti saliedējāmies. Apskatījām pilis, baznīcas, citus objektus, daudz staigājām.” Skolā vislabāk patikusi latviešu valodas skolotāja 10. un 11. klasē: „Ne reizi neredzēju, ka būtu bijusi dusmīga.” Aleksis tālāk studēs, iespējams, Rīgas Stradiņa universitātē par sporta treneri.

Kristens Viļums saka: „Esam sportiski un saliedēti. Beidzot skolu, atmiņā paliks ārzemju ekskursijas. Audzinātāja mums ir diezgan stingra, bet dažreiz arī jauka. Es pēc skolas spēlēju basketbolu, futbolu, kādreiz gāju arī vieglatlētikā.” Viņš vēlas iestāties armijā.

Ralfs Rozenfelds kolektīvu raksturo kā jautru un saliedētu: „Man matemātiku ļoti labi iemācījusi Santa Lapiņa, un par to viņai paldies. Padziļināti lieku eksāmenus matemātikā un angļu valodā. Klasi atcerēšos no fukšiem un žetonu vakara, jo tad visi bijām kopā.” Viņš jau pieteicies Valsts aizsardzības dienestā.

„Brīvajā laikā spēlēju basketbolu, citreiz datorspēles. Esmu jau bijis būvniecības iestājeksāmenā Rīgas Tehniskajā universitātē. Patīk viss, kas saistīts ar būvniecību, arhitektūru,” saka Krists Pone. Klasesbiedrus viņš atcerēsies labi pavadītā laika dēļ: „Londonas ekskursija bija interesenta, ar paralēlklasi braucu uz Poliju, un tas arī bija labs piedzīvojums.” Paldies viņš saka skolotājai Lienei Mūrniecei, kas labi sagatavojusi matemātikas eksāmenam.

Kevins Vačiļa atklāj, ka vidusskolā, sevišķi šogad, atzīmes ir labākas: „Man padodas un patīk matemātika. Vēl patīk, kā māca sporta skolotāja Zane Gāliņa.” Par klasi Kevins teic: „Pozitīva, protam sadarboties, esam kā komanda un arī ārpus skolas dažreiz laiku pavadām kopā.” Kevins plāno Rīgā studēt būvniecību, arī viņš nesen kārtojis iestājeksāmenu.

PADODAS EKSAKTĀS ZINĀTNES

Gabriēla Bērtulsone uzskata, ka kolektīvs ir interesants un darbīgs dažādās jomās – katram savs lauciņš. Viņas joma ir medicīna, bioloģija un ķīmija: „Es gribētu būt ārste. To izdomāju pirms gada. Iepriekš domāju, ka izvēlēšos ekonomiku, grāmatvedību, jo matemātika ir mana stiprā puse, bet sapratu, ka tuvāka būtu medicīna. Iespējams, pēc skolas beigšanas gribētu atgriezties Kuldīgā.”

Aleksam Stepēnam klase esot nedaudz par lielu, bet kopumā laba. Vaicāts, ko kopā dara, viņš atbild: „Tusējam, mācāmies, piedalāmies pasākumos. Viens no spilgtākajiem bija Čē Čē čempionāts šogad. Piedalījāmies ar interesantu pieeju – humoru, nedaudz sarkasmu, lai gan nesagāja. Mums bija uzdevums parādīt minoritātes.” Alekss vēlas teikt paldies skolotājām Sanitai Vickopei un Daigai Fokinai. Viņš piecus gadus interesējas par programmēšanu, digitālo dizainu un jau strādā ar individuāliem pasūtījumiem, palīdzot veidot mājaslapas uzņēmumiem un citas lietas. Šo jomu arī studēšot.

Laurai Hoierei patīk bioloģija, un viņa domā kļūt par veterinārārsti vai skolotāju. Viņa atcerēšoties žetonvakaru un izlaidumu.

Anna Miķelsone nodarbojas ar sportu, tostarp jāšanu, ir beigusi mūzikas skolu. Viņa padziļināto eksāmenu kārtos bioloģijā, un tas nedaudz baidot. „Gribu studēt ergoterapiju vai fizioterapiju. Man patīk šo speciālistu pienākumi, ir lielākas darba iespējas.” Viņai atmiņā ekskursija uz Vīni 10. klasē: „Tas bija aizraujoši, daudz piedzīvojumu. Arī Vīnei savs šarms.”

Una Lorberga pamatskolas posmā mācījusies V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā: „Te man patīk labāk. Te mācījās arī mani vecāki.” Una iet vieglatlētikas treniņos, spēlē saksofonu un dejo tautas dejas Pelču vidējās paaudzes kolektīvā Sābri. Viņa plāno studēt medicīnu: „Man patīk bioloģija un ķīmija, ko mācos padziļināti. Arī vecāki saistīti ar šo jomu.”

ATMIŅĀ IZTEICIENI UN PASĀKUMI

„Esam diezgan izpalīdzīgi un jautri,” saka Elfa Elizabete Motila. Viņa interesējas par politiku un grib studēt tiesībzinātnes. Par vidusskolas gadiem viņa saka paldies klases audzinātājai, kas devusi motivāciju un palīdzējusi skolas darbos. Savukārt skolotāja, kas paliks atmiņā ar kādu teicienu, ir Antra Spuļģe: „Kad esam slinkāki mācīties, viņa teikusi: „Dokumentus var izņemt otrajā stāvā.””

Marta Šveicare līdz 9. klasei mācījusies Vārmē, bet par šo kolektīvu saka: „Puišu klase, bet arī meitenēm ir labi. Ko kopā darām? Dalāmies ar mājasdarbiem. (Smejas.)

Mums visas skolotājas palīdzējušas, sagatavojot eksāmeniem, lai labi pabeigtu vidusskolu. Par to paldies!”

Marta daudz lasa grāmatas un domā Latvijas Universitātē studēt tiesībzinātnes.

„Klase mums ir forša, mīļa, cilvēki diezgan komunikabli, labi pavadām laiku, ir savas pasēdēšanas ārpus skolas. Atcerēšos šo draudzību,” saka Enija Bērzupa, kuru interesē medicīna. „Jau no 5. klases domāju par šo profesiju – man patīk palīdzēt citiem. Esmu ēnojusi ķirurgu Ventspilī, un tas deva lielāku ieskatu tajā, ko gribētu nākotnē darīt, bet līdz galam neesmu izlēmusi. Pabeigšu pamatprogrammu un tad skatīšos.” Viņa saka paldies angļu valodas skolotājai Lindai Bārai.

Alens Zvirbulis: „Ar mūsu klasi vienmēr iznāk joki negaidītos brīžos. Pateikties varētu visām skolotājām, jo katra kādu pievienoto vērtību devusi mūsu izaugsmei. Vienmēr atcerēšos, kā skolotāja Spuļģe teica tad, ja kaut ko nedarīsim: „Galvas ripos!”” Viņš nodarbojas ar vieglatlētiku, apmeklē svaru zāli. Alens dosies uz Aizsardzības akadēmiju.

Katrīna Stjopočkina ļoti aktīvi iesaistās ārpusskolas nodarbēs: vada Kuldīgas jauniešu domi, iesaistās vairākās organizācijās, dzied jauniešu korī. „Nepārtraukti cenšos pamēģināt ko jaunu. Skola man asociēsies ar līdzpārvaldi, kurā sarīkoti dažādi pasākumi. Ļoti patika Popiela un balles. Skolotāji paliks atmiņā ar kādu teicienu vai atgadījumu. Vēstures skolotājai Antrai Spuļģei ir zelta teiciens: „Šo pabeigsim, un tad pa mājām!” Katrīna studēs politiku.