Vīriešiem laiks rīkoties

Vīriešu veselība ir temats, kas bieži paliek otrajā plānā, līdz problēmas kļūst akūtas un prasa neatliekamu palīdzību. Kāpēc vīrieši vilcinās doties pie ārsta, stāsta Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas vadītājs, internists Aleksandrs Talanovs.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka zēnu Latvijā piedzimst vairāk nekā meiteņu, tomēr turpmākajā dzīves gājumā demogrāfiskā realitāte iezīmē satraucošu ainu. Vīriešu paredzamais mūža ilgums ir tikai 71,3 gadi, un tas ir gandrīz par desmit gadiem īsāks nekā sievietēm (81,1 gads). Turklāt 2024. gadā mirušo vīriešu vidējais vecums bija vien 69,9 gadi.

2023. gadā vīriešu veselīgo gadu rādītājs (51,2 gadi) ievērojami atpalika no Eiropas Savienības vidējā līmeņa (saskaņā ar Eurostat datiem tie ir 62,8 gadi).

Kā atzīst ārsts, drūmā statistika skaudri atspoguļojas slimnīcu ikdienā: „Darbā to var novērot, jo, kad pie mums nonāk vīrieši, bieži vien viņu veselības stāvoklis ir smagāks jau sākotnēji. To nosaka fakts, ka iepriekš viņi nav saņēmuši nekādu ārstēšanu. Vīrieši retāk iet pie ģimenes ārstiem, mazāk pievērš uzmanību pavadošajiem simptomiem un nogaida līdz brīdim, kad ir jau pavisam slikti.”

PARADUMI UN DZĪVESVEIDS

Vīriešu veselību un dzīves ilgumu ietekmē ikdienas izvēles. Statistika liecina, ka smēķē teju puse (47,6%). Kaitīgie ieradumi ir neveselīgs, postošs stresa vadības mehānisms. Ārsts to komentē tieši: „Ar stresu sastopamies visi, bet kā ar to cīnāmies? Smēķēšana noteikti nav labākais variants. Reizēm vīrieši saka: „Brīvdienās izdzeru kādu alu, lai atslābtu.” Arī tas nav pareizais ceļš.”

Liela problēma ir mazkustīgums. Lielākajai daļai vīriešu (teju 60%) ir liekais svars vai aptaukošanās, bet grupā no 45 līdz 54 gadiem tas sasniedz pat 75%. Taču nereti veselību iedragā neapdomīgi riski un vīriešiem raksturīga pārgalvība: „Lauku darbi mēdz būt ļoti traumatiski. Bieži vien cilvēks izdomā atpūsties, lietojot alkoholu, un pēc tam iet darboties ar smago tehniku. Tad nākas saukt palīgā kolēģus, lai piešūtu atrautus locekļus.”

ŠĶĒRŠĻI VAI AIZBILDINĀJUMI?

Lai gan veselības aprūpi ietekmē arī sistēmiski šķēršļi, statistika atklāj zīmīgu atšķirību starp dzimumiem. Objektīvus iemeslus – garās rindas vai nespēju par pakalpojumiem samaksāt – kā galveno šķērsli ārsta neapmeklēšanai biežāk norāda sievietes (attiecīgi ap 48% un 28% sieviešu pret 43% un teju 22% vīriešu). Turpretī vīriešu vidū ir tendence subjektīvi aizbildināties. Viņi vairāk nekā divas reizes biežāk par sievietēm (nepilns 21% pret 9%) izvēlas bīstamo stratēģiju „nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūs labāk”, kā arī atzīst: no pārbaudēm izvairās tāpēc, ka no ārstiem baidās. Tas diemžēl apliecina, ka vīriešu veselību visvairāk ietekmē pašu spītība un nevēlēšanās palīdzību lūgt laikus.

BAILES NO DIAGNOZES

Bailes rada bīstamu vilcināšanos. „Cilvēkiem bail ne tieši aiziet pie ārsta, bet uzzināt, ka kaut kas nav kārtībā, atklāt slimību,” skaidro ārsts. Izvairīšanās no patiesības rada bīstamas tendences. Tā vietā, lai dotos pie speciālista, vīrieši mēdz rīkoties patvaļī-
gi. Piemēram, ja sieva apmeklējusi ģimenes ārstu vai kardiologu, kas viņai izrakstījis zāles, tad vīrs, jūtot līdzīgas sūdzības vai paaugstinātu asinsspiedienu, izmanto sievas medikamentus. Mediķis to dēvē par pašārstēšanos – to noteikti nevajadzētu darīt.

Arī jauni vīrieši, dzenoties pēc vizuāliem rezultātiem, mēdz dažādus līdzekļus lietot uz savu galvu. „Cilvēki palasa forumus un sāk lietot preparātus, neizprotot to darbību. Ir bijuši gadījumi, kad testosterona lietošanas dēļ rodas pilnasinība, kas dramatiski palielina insulta un infarkta risku,” pārliecinājies A.Talanovs.

KĀ SĀKT TEHNISKO APSKATI

Lai nenonāktu līdz neatgriezeniskām problēmām, izeja ir viena – savlaicīga, regulāra profilakse. Labs špikeris, kas palīdz informācijas jūrā neapjukt un precīzi zināt, kas un kādā vecumā jāpārbauda, ir Slimību profilakses un kontroles centra izstrādātais Vīriešu veselības ceļvedis. Katra vīrieša tehniskajai apskatei būtu jāsākas ar šķietami vienkāršu, bet izšķirošu soli: ikgadēju vizīti pie ģimenes ārsta un asins analīzēm. Īpaša uzmanība jāpievērš asinsspiedienam. A.Talanovs brīdina: „Paaugstinātu asinsspiedienu cilvēks nejūt līdz pat brīdim, kad asinsvados jau radušās neatgriezeniskas sekas, kas var novest pie invaliditātes.”

Papildus ikdienas rādītāju kontrolei svarīgi ir nepalaist garām valsts finansēto vēža skrīningu. Sasniedzot noteiktu vecumu, regulāru prostatas un zarnu vēža pārbaudi nevajadzētu ignorēt. Tomēr rūpes par ķermeni nebeidzas ārsta kabinetā – jebkurā vecumā ikvienam vīrietim par pieradumu jākļūst ikmēneša sēklinieku pašpārbaudei.

Svarīgi ir zināt vakcinācijas kalendāru, īpaši atceroties par regulāru balstvakcināciju pret difteriju un stingumkrampjiem, arī pret ērču encefalītu. To papildinot ar ikgadēju redzes, dzirdes un zobu pārbaudi, tiek izveidots drošs pamats tam, lai drūmā demogrāfiskā statistika paliktu uz papīra, nevis kļūtu par paša realitāti.

Vīriešu veselībā teju vai apstiprinās paruna No vilka mūk, lācim uzskrien. Profilakse ir daudz vienkāršāka, mazāk traumējoša nekā ielaistu slimību seku likvidēšana. A.Talanovs iedrošina: „Pat tad, ja atklājat slimību agrīnā stadijā, ar to tikt galā ir ievērojami vieglāk. Ja pie ārsta iesiet laikus, izārstēties un stāvokli kontrolēt būs nesalīdzināmi vienkāršāk nekā tad, ja ir gaidīts gadiem un palīdzība meklēta tikai tad, kad stāvoklis jau kļuvis neciešams.”