Kā sevi pasargāt trokšņu pilnajā pasaulē?

Dzīvojam laikmetā, kurā klusums kļuvis par greznību. Pilsētas duna, satiksmes troksnis un nemitīga ražošanas klātbūtne kļuvusi par ikdienas fonu. Tāpēc speciālisti brīdina: pārāk skaļš troksnis var veselībai būtiski kaitēt un radīt ne tikai aizkaitinājumu, bet arī nopietnas saslimšanas.

Troksnis ir nevēlama vai kaitinoša skaņa, kas var traucēt cilvēka nodarbēm, saziņai, miegam un atpūtai. Tas negatīvi ietekmē ne tikai labsajūtu, bet arī veselību. Veselības inspekcijas vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis skaidro, ka troksnis, kas jau bojā dzirdi, sākas ar 80–85 decibeliem, bet kaitīgs var būt pat krietni klusāks vides troksnis: „Ja cilvēks ir jutīgs, ilgstošs troksnis palielina stresu, un tieši tas ir palaidējmehānisms, kas var izraisīt sirds un asinsvadu saslimšanu vai pat diabēta attīstību dzīves gaitā.”

Īpaši kaitīgs ir troksnis naktīs, jo miegs nav tikai atpūta – tā ir bioloģiska vajadzība, un miega traucējumi tieši ietekmē veselību. Pasaules Veselības organizācijas nakts trokšņa vadlīnijas skaidro: „Troksnis traucē miegu gan tieši, gan netieši. To var novērtēt, jo pat ļoti zema līmeņa troksnī miega laikā sirdsritms paātrinās, pieaug ķermeņa kustības un fizioloģiskās reakcijas. Pamošanos biežāk novēro tad, ja trokšņa līmenis ir augstāks.” Vadlīnijas atgādina, ka miegs ir būtiska fizioloģisko funkciju daļa, un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā tas atzīts par cilvēka pamattiesībām.

Ausu aizbāžņi – īslaicīgs palīgs

Normatīvi nosaka: naktī troksnis telpās nedrīkst pārsniegt 30 decibelus, dienā un vakarā – 35 decibelus. Intervija ar N.Kadiķi notiek platformā Zoom, un viņš kā piemēru izmanto mūsu sarunu, skaidrojot, ka tā, visticamāk, jau sasniedz 60–70 decibelu. Ja naktī troksnis ārā pārsniedz 55 decibelus, tas tiek uzskatīts par sabiedrības veselībai bīstamu. Taču, kad Veselības inspekcija saņem sūdzības par troksni, pamatā tā vērtē līmeni telpā. „Tur cilvēks pavada dzīves lielāko daļu, tāpēc svarīgi ir trokšņu līmeni mazināt,” saka N.Kadiķis. Reizēm iedzīvotāji sūdzoties: nopirkuši īpašumu laukos un cerējuši uz klusumu, taču netālu izveidota kokzāģētava. „Ir svarīgi, lai ražošana attīstās un notiek ekonomiskā darbība, tomēr jāsaskaņo, kā tas ietekmē apkārtējos.”

Ko lietas labā darīt, ja trokšņi tiešām bojā dzīvi un veselību? Veselības inspekcijas pārstāvis skaidro: ir vairāki vienkārši uzlabojumi, kā mājokli no nevēlamām skaņām pasargāt, piemēram, logus nomainīt pret labākiem. Ausu aizbāžņus var izmantot kā īslaicīgu līdzekli, ja vajag izgulēties pirms svarīgas dienas, taču ilgstoši tie nav ieteicami – var radīt problēmas, ja lieto katru dienu vai daudzas stundas pēc kārtas. Tie bīda sēru dziļāk auss kanālā, var palielināt auss iekaisuma risku un radīt atkarību, jo smadzenes pieradīs pie klusuma un pat parasts fona troksnis var šķist nepanesams.

Kā paši varam skaļuma līmeni izmērīt? Viedtālruņos esot vairākas lietotnes, kas lejuplādējamas bez maksas: „Akustiķiem šāda ideja ne īpaši patīk, jo, lai iegūtu zinātniski pierādītus datus, tas jādara ar speciālu aparatūru, bet indikatīvi ar telefoniem var mērīt.”

Vizuālais troksnis

Arī darba vide rada sarežģījumus. Atvērta tipa biroji, kuros nemitīgi zvana telefoni, produktivitāti var ievērojami samazināt. Vēl ir vizuālais troksnis jeb gaismas piesārņojums – spilgtas reklāmas un izkārtnes, kas naktīs var traucēt miegu. „Ne pārāk bieži, bet arī par šādiem faktoriem cilvēki ir inspekcijā sūdzējušies. Konkrēti normatīvi nav pieņemti, bet Rīgas dome plāno gaismas piesārņojuma vadlīnijas, nosakot, ka naktī spilgtais reklāmu apgaismojums nav vajadzīgs. Nezinu, vai šis darbs jau pabeigts,” saka N.Kadiķis. Tāda pieredze ārvalstīs jau ir.

Ja troksnis konkrētas robežas pārsniedz, tas var ietekmēt negatīvi, taču arī pilnīgā klusumā mēs nevēlētos dzīvot pat tad, ja būtu iespējams. To var sajust speciālās skaņu studijās, kur novērsts jebkurš āra troksnis. Cilvēks ir pieradis, ka tam apkārt ir fona troksnis. Un tie, kas ilgi dzīvojuši lielās pilsētās, aizbraucot uz laukiem, klusumā var just diskomfortu. Vajag zelta vidusceļu: ne par skaļu, ne par klusu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Veselība tuvplānā (Nr. 2025.LV/RMA/1.6.4./004/L3) saturu atbild SIA Silk Milk Media.