No apkures līdz pelējumam: vides faktori, kas mūs ietekmē

Nupat publiskotie Valsts vides dienesta mērījumi liecina par pozitīvu tendenci – Latvijā gaisa kvalitāte uzlabojas. Taču Eiropā tieši gaisa piesārņojums tiek uzskatīts par lielāko vides veselības risku, kas prasa nepārtrauktu uzraudzību un preventīvu rīcību. Latvijas platuma grādos gaisa pasliktināšanās ir sezonāla – īpaši tā saasinās apkures periodā.

Neredzamais ir bīstamāks

Mazpilsētās un privātmāju rajonos galvenais piesārņojuma avots ir tā apkure, kurā izmanto malku vai ogles, bet tās gan lieto krietni retāk. „Būtisks ir cieto sīko daļiņu (PM 10 un PM 2,5) piesārņojums, kas ar neapbruņotu aci nav saskatāms,” norāda Veselības inspekcijas vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis. „Tas, ko gaisā redzam putekļu veidā, ir lielāka izmēra daļiņas, un tās nav bīstamākās, lai gan tieši tās cilvēkus uztrauc visvairāk, jo viņi tās redz. Bet deguna gļotāda lielākās daļiņas labi uztver, un šķaudot un klepojot tās izvadām ārā. Savukārt smalkās var iekļūt dziļi plaušās un nonākt asinsritē.”

Pēdējie pētījumi liecina, ka Eiropā gaisa piesārņojums ir priekšlaicīgas nāves cēlonis 400 tūkstošiem cilvēku gadā, bet Latvijā – ap 97,8 uz 100 tūkstošiem. N.Kadiķis gan uzsver, ka tie ir matemātiski modelēti dati. Slikts gaiss var saasināt hroniskas elpceļu slimības, veicināt astmas lēkmes un plaušu vēzi, radīt sirds un asinsvadu sistēmas traucējumus: insultu un sirds išēmisko slimību.

Ar pelējumu jācīnās

Vai apkures sezonā jāpadomā, kad dodamies garākās pastaigās? N.Kadiķis atbild: tas jāskatās pēc vietas. „Ja gaisā jūtama deguma smaka, varbūt tiešām piesārņojums ir pārlieku liels, un no pastaigām der izvairīties. Bet, ja simptomus nejūt, mazpilsētā tam nevajag pievērst pārāk lielu uzmanību. Diemžēl gaisa kvalitātes mērījumi ir tikai lielās pilsētās, tiešsaistē tie redzami Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā. Bet mazpilsētās gaiss apriori ir labāks.

Šobrīd gan saskaramies ar aukstu ziemu un pastiprinātu apkuri, un kurināmais var gaisa kvalitāti ietekmēt. Gāze būtu ekoloģiskāka, bet Latvijā tā jāiepērk, un tas procesu sadārdzina. Modernie apkures katli, kuros dedzina briketes un granulas, cieto daļiņu izmešus gaisā samazina daudzkārt vairāk nekā malkas apkure.”

Dzīves lielāko daļu cilvēki pavada telpās, kur gaiss dažkārt var būt pat sliktāks nekā ārā. Īpaši bīstama ir gāzes apkure un plītis, ja netiek izmantoti tvaika nosūcēji, jo pussadegušās daļiņas telpu piesārņo. Ir būtiski vēdināt. „Mēs rekomendējam ziemā labāk logu atvērt pilnībā un uz pāris minūtēm radīt nelielu caurvēju, nevis ilgāku laiku turēt logu pusvirus, kad būtībā nekas neizvēdinās,” saka N.Kadiķis.

Apkures sezonā telpā gaiss var būs sauss, un tas nav veselībai labvēlīgs, tāpēc ieteicamas mitrināšanas sistēmas. Bet, ja siltums nav pietiekams, nav padomāts par ventilāciju vai ēkas konstrukcijas ir bojātas, var rasties mitrums un pelējums, kas ir vēl viens riska faktors. Ja relatīvais mitrums pārsniedz 60% (un īpaši virs 80%), attīstās pelējuma sēnīte. Pelējuma izdalītās vielas var izraisīt alerģiskas reakcijas (iesnas, šķaudīšanu, acu asarošanu), ādas kairinājumu un niezi, kā arī nogurumu un galvassāpes. „Ja mājoklī pamana pelējumu, ar to jācīnās,” uzsver N.Kadiķis. „To var izdarīt paši, lielākā platībā pelējumu noņem specializēti uzņēmumi. Bet, ja pamatcēloņi netiks novērsti, ar laiku tas atkal attīstīsies.”

Visam jābūt ar mēru

Speciālists uzsver: jārunā arī par ūdens kvalitāti. Dzeramais ūdens un peldūdens tiek stingri uzraudzīti. Veselības inspekcija koordinē to, ka dzeramo pārbauda ūdens piegādātāji un pašvaldības. Dzeramajā ūdenī E.coli baktērijām jābūt nullei, peldvietās to daudzums tiek kontrolēts, lai nejaušas norīšanas gadījumā novērstu zarnu un kuņģa darbības traucējumus. Saslimšana centralizētās ūdensapgādes dēļ Latvijā pēdējos15 gados fiksēta ļoti reti.

„Dzeramajam ūdenim, ja tas pēkšņi piesārņots, ir lielāka ietekme uz veselību. Ja peldoties nejauši norijam mikrobioloģiski piesārņotu ūdeni, zarnu un kuņģa darbības traucējumus var sajust, bet saslimšana būs neliela, un cilvēks pie ārsta varbūt pat neies. Tāpēc var gadīties, ka par veselības traucējumiem neziņo un tie paliek mums nezināmi.” Pēc ūdens kvalitātes pārbaudes peldvietās Veselības inspekcija, ja vajag, iesaka peldēšanos ierobežot.

N.Kadiķis atzīst: pēdējos gados Eiropas Savienības direktīvas kļūst stingrākas, tāpēc vide kļūst tīrāka, un mērķis ir saslimšanu un priekšlaicīgas nāves gadījumus laikus novērst. No otras puses, atsevišķām cilvēku grupām ir tendence vides problēmas uztvert ļoti saasināti: „Dažreiz tas sabiedrībā rada pat paniku, un tas nav labi. Visam jābūt ar mēru – arī mūsu attieksmē pret vides kvalitāti.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Veselība tuvplānā (Nr. 2025.LV/RMA/1.6.4./004/L3) saturu atbild SIA Silk Milk Media.