Ceturtdiena, 30. aprīlis
Vārda dienas: Lilija,  Liāna

Tiekas stāstos un akmens kokles skaņās

Raksta autors: Amandas Gustovskas teksts un foto

07:29 - 30.04.2026

Stāstnieku festivāla Ziv zup koncertā Cik augšā sīku zvaigžņu, zemē sīku akmentiņu dalībnieki vienojas tautasdziesmā Upe nesa ozoliņu. Uz skatuves – Padures ansamblis Harmonija, centrā festivāla rīkotāja Ina Celitāne un mazā stāstniece Gerda Gruze.
Stāstnieku festivāla Ziv zup koncertā Cik augšā sīku zvaigžņu, zemē sīku akmentiņu dalībnieki vienojas tautasdziesmā Upe nesa ozoliņu. Uz skatuves – Padures ansamblis Harmonija, centrā festivāla rīkotāja Ina Celitāne un mazā stāstniece Gerda Gruze.

Godinot stāstniecības tradīciju, tradicionālo mūziku un virtuvi, 19. festivālā Ziv zup dažādu valstu pārstāvji viens otru iedvesmoja ar stāstiem, koncertā tiekoties arī ar tautas mūziķiem, un pirmoreiz šeit skanēja unikāls instruments – akmens kokle.

Kā vienmēr, tas notika pavasara palu šova Lido zivis Kuldīgā laikā, un festivālu rīko biedrība Kūrava Inas Celitānes vadībā. Divas dienas notika stāstniecības darbnīcas dažādai auditorijai. Šo notikumu bagātināja citzemju viesi: zviedru stāstnieces Astrīda Sellinga, Astrīda Selstrema, Tīna Vintere, kā arī Milda Varnauskaite no Lietuvas. Sestdien darbnīcās pie stāstniekiem Evas Muižnieces, Sanda Kuplēna, Ingrīdas Jakubovskas, Ilonas Šaušas, Ināras Salavas, Ārijas Klēveres, Sandras Freimanes, Liesmas Lagzdiņas, Agitas un Māra Burmeisteriem un Astrīdas Sellingas tika kults zelta sviests, radītas rotas un skaņas, skanēja stāsti.

Piektdienas vakara koncertā Cik augšā sīku zvaigžņu, zemē sīku akmentiņu kultūras centrā kopā ar stāstniekiem uz skatuves kāpa folkloras kopa Basu suiti, Padures vokāli instrumentālais ansamblis Harmonija, mazās stāstnieces no Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas. Vakaru atklāja koklētāja Laima Jansone, spēlējot tēlnieka Rolanda Jaunzema un viņa sievas Līgas Jaunzemas radīto kokli, kas taisīta no akmens. Abi ir arī stāstnieki un atklāja, kā šāds instruments radies. R.Jaunzems: „Kad pirms 14 gadiem piedzima mūsu enerģiskais dēls, viņa midzināšanai sākām klausīties kokles mūziku. Vēlāk izrādījās, ka labāk iemidzina pūtēju orķestra maršs ar bungām un šķīvjiem, savukārt radošās un sirsnīgās Laimas Jansones kokles spēle iedvesmoja mūs pašus. Laimu satikām 12 gadus vēlāk Kurzemē pie suitiem un jau pirmajā teikumā bijām sarunājuši, ka taps akmenī grebts mūzikas instruments. Mani nepamet sajūta, ka šī kokle tur, Užavas akmenī, bijusi vienmēr kopš vulkāna izvirduma Skandināvijā, tad ledus laikmetā un šļūdonī, viduslaikos un pasaules karos, miera laikos un tagad, trauksmainajos vēja industrijas laikos.”

Atbildēt