Vajadzīgi arī papīra dokumenti

Lai pieteiktos veselības vizītēm un izmeklējumiem, kādreiz nācās doties uz dažādām iestādēm, bet mūsdienās viss ir viena zvana vai datorpeles klikšķa attālumā. Tas ietaupa ne vien naudu, ko tērējam, braucot no viena punkta uz otru, bet arī laiku. Taču ir tādi cilvēki, kuriem šāds pakalpojums šķiet sarežģīts.

Vietne E-veselība piedāvā aplūkot ne vien receptes, e-nosūtījumus un darbnespējas lapas, bet arī laboratorisko izmeklējumu rezultātus un citus medicīnas pakalpojumus. „E-veselība ir visaptveroša vide, kurā gan iedzīvotāji, gan speciālisti un medicīnas personāls var aplūkot informāciju par pacientu,” stāsta vispārējā aprūpes māsa Jana Dinsberga. „Vecāka gadagājuma cilvēki vairāk izvēlas izmeklējumu rezultātus aplūkot un saņemt pie ģimenes ārsta, jo viņiem tas šķiet vienkāršāk. E-veselība ir pieejama visiem, kuri lieto Smart-ID vai e-parakstu, taču ne visi to izmanto.”

Talsiniece Anita Rūtenberga: „Man patīk dažādi jauninājumi ne tikai darbā, bet arī ikdienā. Patīk arī mākslīgā intelekta rīki. Tie dzīvi ļoti atvieglo, bet ir arī jāprot izmantot. Šobrīd jau visa ir par daudz – jāizvērtē, ko izmantojam.”

„Es šad tad digitālos pakalpojumus izmantoju,” stāsta vandzenieks Raimonds Felšs. „Jāsaka gan, ka dažreiz piemirstas, piemēram, Gulbja laboratorijā gāju stāvēt rindā, kā ierasts, un tad kā ar bomi pa pieri nāca apjausma, ka varēju taču pierakstīties savlaicīgi. Tas ir ļoti ērti, jo tā var ietaupīt laiku.”

Talsiniece Silvija Lauva: „Kad man vajag pierakstīties pie ārsta, es piezvanu un to izdaru. Tas ir slikti, ka mūsdienās daudz kas ir digitalizēts, jo veciem cilvēkiem nav iespējams visu apgūt. Man ir 95 gadi, un es to nevaru. Ne jau viena tāda esmu – mēs tādi esam vairāki, īpaši laukos. Ir grūti. Noteikti jāatstāj kāda alternatīva. Man palīgā nāk bērni, kad vajag.”

JAUNIEŠI VĒLAS ĀRSTĒTIES ATTĀLINĀTI

„Vecāki cilvēki digitālajām sistēmām arī mazāk uzticas,” secina J.Dinsberga. „Savukārt jaunāki pat vēlas ārstēties attālināti, kaut ne vienmēr tas ir pareizi. Lai veselības stāvokli novērtētu pareizi un sāktu atbilstošu ārstēšanu, pacientu vajag apskatīt un izmeklēt. Citreiz viņa teiktais nesakrīt ar reālo situāciju, ko redz medicīnas speciālists. Ļoti bieži sievas zvana un stāsta par vīriem vai vecāki par bērniem, kuri ir pietiekami lieli, lai savās sajūtās un simptomos dalītos paši. Trešās personas stāstītais no pacienta sajūtām bieži atšķiras. Tāpēc mēs lūdzam pacientus pašus sazināties un izstāstīt, kas noticis, ja tas iespējams.”

Viens no digitālās vides ieguvumiem ir iespēja izmeklējumu atbildes aplūkot mājās, nebraucot uz stacionāriem. Viss ir ērti pieejams E-veselībā vai portālā Datamed. „Tālāk pēc šiem rezultātiem vadās ģimenes ārsts,” skaidro J.Dinsberga. „Taču ir arī mīnusi. Ja E-veselībā rodas traucējumi, viss faktiski apstājas – personāls neredz, kas pacientam jādara. Tāpēc papīra nosūtījumi joprojām ir vajadzīgi. Tas pats attiecas uz receptēm: ja cilvēks aiziet uz aptieku un tajā brīdī notiek ķibele ar E-veselību, farmaceits medikamentus nevar izsniegt. Bet ir apsveicami, ka šādas sistēmas mūsu valstī attīstās un ka elektroniskās receptes var izmantot visās Baltijas valstīs, ne tikai Latvijā.”

DIGITĀLA VAKCINĀCIJAS VĒSTURE

Kopš 2021. gada E-veselībā ir arī vakcinācijas dati. „Ļoti bieži cilvēki zvana un vaicā, kad viņiem bijusi revakcinācija,” stāsta aprūpes māsa. Viņi pat neiedomājas, ka to var aplūkot E-veselībā. Bet jāatceras, ka tur būs informācija no 2021. gada. Visbiežāk cilvēki tur aplūko darbnespējas lapas: kad tās atvērtas un kad slēgtas. Tām pacienti pievērš lielu uzmanību, bet citām iespējām – mazāk.”

Lai gan liela daļa iedzīvotāju atzīst digitālo ārstniecības pakalpojumu nozīmi, visi aptaujātie uzskata, ka arī papīra dokumentiem vai iespējai pieteikties vizītei un konsultēties klātienē ir jābūt. „Ja cilvēkam ir apdrošināšana, tad apdrošinātāji jebkurā gadījumā lūdz pievienot papīra dokumentus, lai varētu atmaksāt naudu par izmeklējumu vai manipulāciju,” stāsta J.Dinsberga. „Tāpēc papīra nosūtījumus, receptes un citus dokumentus nevajadzētu pilnībā izskaust. Tos var atstāt kā drošības spilvenu gadījumiem, ja sistēmā rodas traucējumi.”

Talsiniece A.Rūtenberga uzskata: „Zvanīšanas opciju vajadzētu atstāt, jo visi nav tik mobili un digitāli. Mēs jau tagad palīdzam vecāka gadagājuma cilvēkiem samaksāt rēķinus e-vidē un paveikt citas lietas. Jāatstāj drošības garants, ka piezvanīt vari pats. Jābūt abām iespējām.” R.Felšs piebilst: „Viens ir tas, ka vecākajai paaudzei grūtāk pārslēgties. Un tad, ja gadās elektrības pārrāvumi, piemēram, negaidītu vētru laikā, citām iespējām vajadzētu pastāvēt arī ekstremālās situācijās, kad nav elektrības vai interneta.”