Ziema kļūdas nepiedod

Šī ziema mūs nelutina. Bargais sals un bagātīgais sniegs sagādāja pamatīgas galvassāpes komunālajiem dienestiem, ūdensvada avārijas gadījās gan uz ielām, gan dzīvojamajos rajonos. Arī Kuldīgā pieredzējām situāciju, kurā plīsis ūdensvads ielas pārvērta slidotavā. Taču es vislielāko pārbaudījumu šajā ziemā esmu piedzīvojis pie automašīnas stūres. Kāds rīts man kā autovadītājam lika bailēs sastingt. Tuvojoties gājēju pārejai, redzēju cilvēku, kurš, neskatoties uz manu tuvošanos, izlēma ielu šķērsot. Tā kā brauktuve nebija pienācīgi notīrīta, nācās strauji bremzēt, un bremzēšanas ceļš kļuva biedējoši garš. Dažās sekundēs viss, ko varēju darīt, bija cerēt, ka gājējs pasteigsies. Automašīna apstājās vien dažus metrus pirms pārejas. Neveiklais gājēja skatiens lika uzdot jautājumu: „Vai apzināmies, ka fizikas likumi uz apledojuša ceļa ir nepielūdzami?”

Tomēr visspilgtākais šīs ziemas piedzīvojums bija braucienā uz Rīgu vēlā piektdienas vakarā. Ceļš līdz Kabilei bija puslīdz tīrs, bet tālāk viss mainījās. Izbraucot klajumā, sastapos ar šīs ziemas modes vārdu – sniegvilksni. Vēja dzenātais sniegs vēlās pāri ceļam pat tad, kad debesis bija skaidras, un vietām veidoja pamatīgas kupenas. Tukuma novada Vānes pagastā situācija kļuva dramatiska. Lai koncentrētos, nācās izslēgt mūziku un cieši ieķerties stūrē, braukšanas ātrums saruka līdz pat 30 kilometriem stundā. Skats ceļa malā, kur kupenā bija iesprūdis BMW, bažas tikai pastiprināja. Sapratu vienu: ja apstāšos, arī es palikšu turpat. Tikai pateicoties auto pilnpiedziņai un milzīgam sasprindzinājumam, ar trīcošām rokām beidzot tiku līdz Tukumam. Pēc tam ceļš bija daudz mierīgāks, jo klajumu bija mazāk.

Šī pieredze lika secināt: lai cik skaista ziemā izskatītos Kuldīga un tās apkārtne, tā slēpj milzīgus riskus. Tas ir atgādinājums mums visiem: gan gājējiem, kuri dažkārt pārvērtē automašīnas bremzēšanas ceļu, gan autovadītājiem, kuri paļaujas uz savu meistarību vai tehniku. Būsim uzmanīgi! Ziema kļūdas nepiedod.