Ledus sega Ventā nav vienmērīga!

Turpinoties krietnam salam, Latvijas ūdenstilpes lielākoties ir aizsalušas, arī Ventu klāj ledus sega, bet tā ir nevienmērīga, vietām ar plaisām, lāsmeņiem un nepilna, vai arī zem tās uzkrājies vižņu slānis, tāpēc atrasties uz ledus ir bīstami.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) hidroloģe Līga Klints pastāstīja, ka kopš janvāra beigām Ventā lielu izmaiņu nav, upes un ezeri aizsaluši pakāpeniski. Ventā augstākais ūdens līmenis novērots Saldus novada stacijā Alšu ciemā, kas atrodas tuvu Lietuvas robežai, zemākais – Ventspils novada Vendzavā. Ūdens temperatūra visās stacijās turas ap nulli. „Mierīgākie posmi aizsaluši,” teic hidroloģe. „Kuldīgā pie rumbas stacijas mums nav, un brīvdienās tur varēja redzēt briesmīgos skatus, kā cilvēki staigā gar vaļēju ūdeni. Otrdien mērījumi uzrādīja, ka ledus sega ir vidēji 28 centimetri. Parasti mērām dažādās vietās, un tas parādīja, ka ledus ir 22–34 cm biezs. Plānākais ir upes vidū, kur parasti aizsalst vēlāk. Vižņu daudzums samazinājies, arvien lielākas teritorijas pārklājušās ar ledu, mazāk ir caurumu, kur sasnigt sniegam, un viļņi vairs nav tik intensīvi.”

LVĢMC vēl neprognozē, kā upēs ledus lūzīs un ies, jo pavasari vēl neredz. Tomēr ar paaugstinātiem ledus sastrēgumiem un applūšanas risku jārēķinās. Svarīgi būs pavasara laikapstākļi. L.Klints piebilst: „Upes plūst dažādos virzienos. Gan Venta, gan Lielupe nāk no dienvidiem, kur pavasaris iestājas agrāk, un plūst uz ziemeļiem, kur viss vēl sasalis. Augštecē līdz ar atkusni ledus sāk lūzt, dalīties un virzīties lejup, kur vēl ir sasalums, un tā veidojas sastrēgumi. Vēl svarīgi, cik daudz sasnidzis, vai sniegs kusīs strauji un ieplūdīs upē. Ja ledus sega tad jau būs mazinājusies, tā izjuks ātrāk un varēs virzīties uz priekšu. Ja ledus vēl spēcīgs, tad, ūdens līmenim paaugstinoties, no krastiem tas tiks atrauts, bet mazos gabalos nesalūzīs, sastrēgs un radīs problēmas. Visnelabvēlīgākais variants – ja šajā laikā būs arī intensīvi nokrišņi, kas dos papildu ūdeni. Pakāpenisks pavasaris ļautu paliem ritēt bez būtiskām negatīvām sekām.”

Pēc LVĢMC datiem pēdējoreiz tik kārtīgi Venta aizsalusi 2010. gada ziemā, un tad bija lieli sastrēgumi un plūdi. Ilgtermiņā skatoties, ledus biezums janvāra beigās bieži bijis vidēji 25 cm. Jāņem vērā arī tas, ka citos gados tas sācis veidoties jau novembra beigās vai decembrī, bet šogad tikai janvārī, ilgstoši turoties lielam salam. Ledus ir ļoti biezs, taču Ventā tāpat kā citās dabiskās ūdenstilpēs, īpaši straujtecēs, tas nekad nav 100% drošs. Daudzviet tas izveidojies nesen, ir vietas, kur ieplūst citi ūdeņi vai aug niedres, un ledus ir krietni plānāks, saplaisājis. Bīstami ir tur, kur mainās dziļums, kā tas ir Ventā pie rumbas un citviet, kur ledus biezums nelielā attālumā atšķiras pat vairāk nekā par 10 cm.