Ziemas pelde: kāpēc to darīt un kā peldēt droši

Ziemas peldes kļuvušas par kustību, kas apvieno dažāda vecuma un dzīvesveida cilvēkus. Dažiem tā ir iespēja atgūt enerģiju un skaidru prātu, citiem – veids, kā mazināt stresu, uzlabot miegu vai vienkārši izkāpt no komforta zonas. Aukstais ūdens sniedz stimulu, aktivizē asinsriti, uzlabo vielmaiņu un palīdz organismam pielāgoties temperatūras svārstībām.

Taču tas nav tikai adrenalīna dēļ – tā cilvēki rod spēju ieklausīties ķermenī. Par rituālu, kas daudziem kļuvis par neatņemamu ikdienas daļu, pieredzē dalās Talsu pingvīni, kā grupas biedri sevi nodēvējuši sociālajā vietnē Facebook.

ROŅI IR SILTUMMĪĻI

Solvita Ērkšķe stāsta, ka pirmo reizi aukstā peldē devās aiz sava dulluma un spīta: „Viens paziņa brauca no Rīgas; kad bijām pie jūras, bija jāiet peldēt – vienalga, kāds laiks. Viņš noteica: „Paskatīšos, kā tu peldēsi oktobrī.” Solvita iecirtās un nodomāja: „Parādīšu!” Septembra vakarā, kad gaisā jau varēja saskatīt dvašu, viņa saņēmās un gāja ūdenī: „Elpa aizrāvās, bet man iepatikās.” Viņa aizvada jau ceturto ziemu un atzīst, ka aukstās peldes pamazām ievilkušas, kaut patiesībā Solvita ir siltummīle. Peldēm gatavojoties, viņa daudz pirms tam nedomā: pieņem lēmumu un iet ūdenī. Kad pirmais aukstuma šoks garām, kļūst ļoti labi. „Ir auksti, bet tieši tur tas kaifs – es to izdarīju! Laimes hormons izstrādājas, kortizols izlādējas, un es to daru tāpēc, ka man patīk.” Viņa secinājusi, ka rūdīšanās uztur veselību: „Tas neizslēdz iespēju saslimt, bet imunitāte ir daudz labāka, un slimošanu pārciest ir vieglāk.”

VIENO POZITĪVA ATKARĪBA

Draudzenes Lelde Alksne un Ingūna Mazberga sākušas jau piekto ziemas peldēšanas sezonu un atklāj, ka tāda plāna nav bijis, turklāt kādreiz domājušas – tie ir traki, kas to dara. „Sākām 2021. gada jūlijā ar agrām ikrīta peldēm un turpinājām arī rudenī, rudeni nomainīja ziema, un mēs joprojām peldējām,” stāsta I.Mazberga. Pirmajā gadā peldējušas katru dienu, tomēr tagad pēc izjūtām. „Motivē pēcsajūta, un ir apzināta vēlme būt ūdenī, nomierināt sevi, būt dabā,” atklāj L.Alksne. Ziemā viņas bruņojas ar grābekli un cirvi, ko parasti sagādā Ingūna, bet Lelde katru kopīgo peldi dokumentē, ierakstot video.

Abas min, ka zelta likums ir atrast kādu tikpat dullu draugu: „Kopā ir drošāk, vieglāk un pavisam noteikti jautrāk. Arī āliņģa ciršana divatā ir vieglāka un ātrāka.” Peldes palīdzējušas iepazīt ķermeni, iemācīties kontrolēt elpu un prātu, turklāt šie ieguvumi palīdz jebkurā situācijā. „Roņi ir forši cilvēki, kas domā par savu veselību un motivē citus,” teic Lelde, tieši tāpēc viņai svarīgi šajā kopienā atrasties. „Te nav runas par rekordiem – jāseko līdzi veselībai. Bet rūdīšanās palīdz, un imunitāte nostiprinās – es slimoju daudz mazāk.”

AUKSTUMS KĀ SKOLOTĀJS

Ledus skolas dibinātāja Brigita Mironova, kurai ziemas peldēšanā ir 15 gadu pieredze, uzsver, ka aukstuma peldes ir ļoti spēcīga fizioloģiska un psiholoģiska pieredze, kurai jāpieiet ar cieņu pret savu ķermeni. Lai gan veselam, fiziski aktīvam cilvēkam peldes parasti ir drošas, viņa redzējusi dažādas reakcijas: „Cilvēkiem var strauji celties asinsspiediens – sākas asas galvassāpes. Tad momentā jāapstājas. Daudzi pat nezina, ka asinsspiediens viņiem ir paaugstināts.” Pirms aukstuma peldēm der izzināt veselības stāvokli un aprunāties ar ārstu: „Nav gluži tā, ka pilnīgi visi to var. Ir kontrindikācijas: sirds un asinsvadu saslimšanas, epilepsija, novārdzis organisms. Ja ir autoimūnas saslimšanas vai sieviete gaida bērniņu, noteikti jākonsultējas ar ārstu.”

Aukstums ir īslaicīgs, bet ļoti augsts stress. Aktivizējas simpātiskā nervu sistēma, un tad ar apzinātu elpošanu ieslēdzam parasimpātisko jeb mierināšanas sistēmu. „Man šķiet, ka tas ir viens no jaudīgākajiem ieguvumiem – iemācīties stresa reakciju vadīt. Pēc tam cilvēks jūtas daudz mierīgāks.” Ziemas peldes var palīdzēt arī tiem, kuri piedzīvo trauksmi vai panikas lēkmes, taču Brigita uzsver – tas nav universāls risinājums: „Ja kāds ir ļoti trauslā stāvoklī, tas var arī nepalīdzēt.”

MĀNĪGAIS SILTUMS

Ledainā ūdenī asinsvadi sašaurinās, lai dzīvībai svarīgos orgānus pasargātu, asinsrite pārslēdzas uz ķermeņa centru, un ekstremitātes atdziest visātrāk. Tieši tādēļ pēc izkāpšanas no ūdens rodas mānīga sajūta, ka ir silti. „Bet, kad vēsās asinis no ekstremitātēm atgriežas, pēc 5–15 minūtēm iestājas īstā aukstuma sajūta. Te ir tas viltīgums. Cilvēkiem liekas: „O, tik labi!” Un sākas bildēšanās, bet tas nav labi. Ir jāsaģērbjas.” Pēc peldes svarīgi vējā nekavēties, uzreiz uzvilkt siltas, sausas drēbes, pamazām atkal sasilt.

Ziemas peldes aktivizē imūnsistēmu – asinīs palielinās imūnšūnu daudzums, un ķermenis kļūst pret vīrusiem noturīgāks: „Ja esi faktiski vesels, aktīvs cilvēks ar plus mīnus sakārtotu dzīvesveidu, tad imunitāte tiešām aktivizējas.”

B.Mironova piebilst, ka rūdīšanās ir nevis brīnumlīdzeklis, bet gan veselīga dzīvesveida papildinājums: „Es varētu ziemas peldi sludināt kā risinājumu visām dzīves problēmām, bet tā nav taisnība. Ja nav pamatu – miega, ēšanas, kustību –, tad ar peldi vien nepietiks.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Veselība tuvplānā (Nr. 2025.LV/RMA/1.6.4./004/L3) saturu atbild SIA Silk Milk Media