Ziemā arī laukā ir labi, ja parūpējas

Ir atnākusi ziema ar sniegu un salu, un suņu saimnieki zina, ka mīlulis jāstaidzina, lai kādi būtu laika apstākļi. Kam jāpievērš uzmanība, lai suņi un kaķi būtu priecīgi, veseli un pasargāti arī gada visaukstākajā laikā? Konsultē veterinārārste Arta Maula no Kuldīgas veterinārās klīnikas Arta.

Kā doties pastaigā?

Ziemā ārā vēlams vairāk kustēties, rotaļāties un nodarboties ar īsām, dinamiskām aktivitātēm, nevis ilgstoši stāvēt, sēdēt vai gulēt. Jāuzmanās no ledus, jo dzīvnieki viegli var paslīdēt un gūt traumas. Drošāk ir spēlēties sniegā, kur ledus nav, un izvairīties no tādām vietām, kur suns var paslīdēt vai sagriezt ķepas uz asiem ledus gabaliem.

Ziemas apģērbs jāvelk tiem suņiem, kuru apmatojums ir plāns vai kuriem ir īss spalvu slānis, tā sauktajām dienvidu šķirnēm. Tiem apģērbs vajadzīgs jau no tā brīža, kad temperatūra ārā noslīd zem +10 °C. Jāizvēlas veste vai jaciņa no ūdensnecaurlaidīga materiāla, jo vilnas un kokvilnas drēbes ātri samirkst un siltumu zaudē. Bet lielākos biezā apmatojuma jeb ziemeļu suņus – laikas, samojedus, vācu aitu suņus u.c. – ģērbt nemaz nedrīkst, jo dabisko termoregulāciju tas traucē un var panākt pretēju efektu, ka sunim salst.

Lai iegādātos piemērotāko, ieteicams apmeklēt zooveikalus, kuros drīkst ierasties ar suni un drēbes piemērīt. Ja tas nav iespējams, pirms apģērba iegādes vajadzētu dzīvnieku precīzi izmērīt. Galvenie mērījumi ir garums no skausta līdz astes pamatnei un krūšu apkārtmērs. Internetā ir plaša apģērbu izvēle.

Kā aizsargāt un kopt ķepas?

Ziemā ķepām jāpievērš īpaša uzmanība. Ikdienas gājieniem vēlams tās apstrādāt ar speciālu vasku, ziedi vai aerosolu, kas nopērkami zooveikalos vai veterinārajās aptiekās. Vēlams tos lietot desmit līdz 15 minūtes pirms pastaigas un tikai pēc tam iet ārā. Kad suns aizņemts ar staigāšanu, tas nedomā par ķepu laizīšanu vai graušanu.

Pēc pastaigas ķepas vajag noskalot ar siltu ūdeni vai noslaucīt ar mitru drāniņu, lai noņemtu sāli vai sniega pikucīšus, kas var uzkrāties starp spilventiņiem, īpaši ja pirkstu starpās ir matiņi. Ja uz ķepām ir brūces, var uzvilkt īpašas zeķītes, lai pasargātu no sāls un ķimikālijām. Tās var nopirkt vai uzadīt, bet svarīgi, lai nav pārāk ciešas, nespiež un arī nešļūk nost. Ieteicams ūdensnecaurlaidīgs materiāls, lai ķepas nesamirkst. Nēsāt apavus un zeķītes jāieradina no kucēna vecuma, jo vēlāk tie var nepatikt.

Ja spilventiņi ir īpaši sausi vai sasprēgājuši, var tos saudzīgi pamasēt ar ziedi vai krēmu līdzīgi kā cilvēkiem. Svarīgi uzraudzīt, lai ievainojums nesāk inficēties. Ja uzlabojumu nav, jādodas pie veterinārārsta.

Kā rūpēties par ārā dzīvojošajiem?

Vajadzīga mājiņa, kur aukstumā patverties. Tai jābūt siltinātai, ar sausu grīdu un sienām. Jāieklāj siens vai salmi, kas neuzsūc mitrumu un saglabā siltumu. Auduma pārklāji un segas nav labas, jo tās kļūst mitras un lēni žūst. Durvīm priekšā vēlams piestiprināt sedziņu, kas pasargā no vēja. Būda jānovieto tā, lai ieeja nav pavērsta uz valdošo vēju pusi. Aukstā laikā, vismaz stipra sala laikā, vēlams suni ielaist telpās, kaut vai priekšnamā, pagrabā vai šķūnī.

Dzeramais ūdens traukā jāpārbauda vairākas reizes dienā, īpaši stipra sala laikā, lai vienmēr ir nesasalis. Svarīgi, lai dzīvnieks ziemā uzņem pietiekami daudz šķidruma un necieš no atūdeņošanās. Laukā dzīvojošajiem vajadzīgs pilnvērtīgs un regulārs ēdiens. Nedrīkst ēdināšanas reizes izlaist.

Ja kaķis pāris reižu nošķaudās, vai uzreiz jāved pie ārsta?

Ja kaķis šķauda tikai reizēm un tas tam netraucē, satraukumam nav pamata. Tomēr, ja parādās papildu simptomi, piemēram, klepošana, grūtības elpot, vai ja šķaudīšana kļūst biežāka un apgrūtinoša, noteikti jādodas pie veterinārārsta.

Ziemā elpceļu problēmas biežāk ir dzīvniekiem ar hroniskām saslimšanām, piemēram, apkures sezonā kaķu astmas simptomi pastiprinās sausā gaisa dēļ. Dzīvokļos var vairāk uzkrāties putekļi, rasties pelējums, kas alerģiju un elpceļu kaites pastiprina. Suņiem elpceļu slimības var izraisīt krasa gaisa maiņa, piemēram, no auksta, mitra gaisa ieejot siltās, sausās telpās. Biežāk slimības izplatās tad, ja ir vāja imunitāte.

Nav tā, ka ziemā vīrusa infekciju ir vairāk, tomēr, kad dzīvnieku imunitāte ir pazemināta, tie kļūst uzņēmīgāki. Visbiežāk infekcija uzliesmo tad, kad dzīvnieki pulcējas izstādēs vai suņu skolās. Ziemā saasinās hroniskās locītavu slimības, sevišķi vecākiem dzīvniekiem. Tie var celties stīvāk, locītavas kļūst sāpīgas. Tad noder uztura bagātinātāji un vitamīni.